Tallina piedzīvoja vienu no Igaunijas kultūras pēdējo gadu augstākajām virsotnēm - pasaules pirmizrādi piedzīvoja leģendārā amerikāņu teātra un operas režisora Roberta Vilsona iestudētais lieluzvedums "Ādama žēlabas". Iestudējumā četrus igauņu komponista Arvo Perta opusus iedzīvināja starptautiska mākslinieku komanda, kura pie šī projekta strādājusi trīs gadus.
Sestdien ppulksten 21.25 LTV1 televīzijas pirmizrādi piedzīvos režisores Agitas Cānes-Ķīles un kinokritiķes Dairas Āboliņas kopīgi veidotā, nu jau sestā dokumentālā filma ciklā “Filmas arheoloģija”. Šoreiz tas būs stāsts par to, kā tapa viena no iemīļotākajām mūsu kino zelta fonda filmām – Jāņa Streiča “Teātris”.
Lai iepazīstinātu lasītājus ar savu jaunāko romānu “Kur pazuda dūjas” un arī šajās dienās piedalītos starptautiskajā konferencē “Starp patiesību un varu: rakstnieku dažādās lomas Eiropas vēsturē”, Latvijā atkārtoti viesojas pasaulslavenā somu rakstniece Sofi Oksanena. Prestižais franču izdevums “Le Monde” viņas romānu nodēvējis par “sprādzienbīstamu”, un šim viedoklim piekrīt - vai varbūt iebilst - jau 30 valstu lasītāji.
Jau vestīts, ka aprīlī "Zirgu pastā" skatāms Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) aktiermākslas ceturtā kursa studentu diplomdarbs, izrāde "Ceļš. Augusts - aprīlis" Pētera Krilova režijā. Tā kā šis LKA aktieru kurss nebija paredzēts konkrētam teātrim, daļai jauno aktieru par turpmāko karjeru nav skaidrības, lietojot profesionālo žargonu, viņi ir "nabadziņi".
No 5. līdz 12.jūlijam Rīgu piepildīs tūkstošiem skolēnu no visas Latvijas - XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būs iespēja parādīt, kas apgūts un kāda izaugsme notikusi pa aizvadītajiem pieciem gadiem. Tā kā mūzikas stundu skaits vispārizglītojošās skolās pēdējo gadu laikā ir dramatiski samazināts, savukārt skolas koru diriģentiem jākonkurē ar citām ārpusklases nodarbībām, nākotnes Skolēnu dziesmu svētku kvalitāte sāk virzīties uz jautājuma zīmes pusi.
Rotu dizaineres Ivonnas Poplanskas vārds visspožāk iemirdzējās pirms trim gadiem, kad viņas gatavotā piespraude “Miera dūja” uzvarēja konkursā par godu 60 gadiem kopš Karalienes Elizabetes II kronēšanas. Šobrīd Ivonna ir iekļauta aktuālāko Lielbritānijas juvelieru TOP 100, un, blakus jaunu kaklarotu, gredzenu un citu krāšņumlietu radīšanai viņa gatavojas kūrēt Latvijas dzintara izstādi Londonas Zeltkaļu centrā.
Turpinās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas gada balvas “Kilograms kultūras 2014” fināla balsojuma pēdējā nedēļa. LTV kultūras ziņu veidotāji piedāvā paraudzīties uz literārajiem darbiem, kuri ir izpelnījušies balsotāju atzinību.
Latvijas Televīzijā 2. februārī notika klasiskās mūzikas šova “Radīti mūzikai” otrās sezonas dalībnieku atlase. Savas prasmes profesionāļu žūrijai demonstrēja jaunie pianisti, dziedātāji, akordeonisti, čellisti, saksofonisti un citi jaunie talanti. LTV skatītāji ar žūrijas izvēlētiem astoņiem šova dalībniekiem tiksies jau pirmajā martā.
Viena no izcilākajām latviešu čellistēm, leģendārās profesores Eleonoras Testeļecas audzēkne Kristīne Blaumane jau astoņpadsmito gadu par savām mājām sauc Londonu, taču Latviju nekādā ziņā nav aizmirsusi. Londonas Filharmoniskā orķestra čellu grupas vadītāja intervijā Latvija Televīzijas (LTV) kultūras ziņu veidotājiem atklāj, ka viņas plānos Rīgas šogad nav, toties ir Cēsis, kur notikšot čellu festivāls.
Par godu Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē līdz 30. janvārim Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības telpās Londonā apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pasniedzēju un absolventu darbu izstāde „Graduation” jeb “Izlaidums”. Tēlnieku veikuma prezentēšanai radušās transportēšanas problēmas...
Latvijas Radio koris pārsteidza un sajūsmināja britu klausītājus koncertā “Keidžs un laiks”, kas notika 20. janvārī Londonā, Svētā Jāņa baznīcā. Sociālajos tīklos par šo notikumu jūsmoja mūsu slavenā čelliste Kristīne Blaumane un citi lietpratēji. Noprotams, ka tas bija krāšņs akcents, ievadot Latvijas prezidentūras ES Padomē Kultūras un publiskās diplomātijas programmu.
Klajā nākusi Sanitas Reinsones dokumentālās prozas grāmata „Meža meitas”. Tā veltīta Latvijas sievietēm, kas pēc Otrā pasaules kara tieši vai netieši bija iesaistītas nacionālo partizānu kustībā, un savu patvērumu bija atradušas mežā. Viņu dzīve ir līdz šim vēl neizzināta Latvijas vēstures lappuse. Grāmatā apkopoti 12 sieviešu stāsti.
Traģiskas sagadīšanās dēļ ievērojamā franču rakstnieka Mišela Velbeka jaunais romāns "Soumission" (pakļautība, padevība - franču val. (red.)) par musulmaņu nākšanu pie varas Francijā nonāca pie lasītājiem dienā, kad teroristi uzbruka satīriskā žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijai. Nu Velbeks nolēmis apturēt sava jaunākā darba reklāmas kampaņu.
Nākamā gada rudenī, pateicoties sadarbībai ar Latvijas Universitāti, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā durvis vērs Baltijas-Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) lasītava. Pats pētniecības centrs darbojas jau četrus gadus Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē. Lai iepazīstinātu ar pētniecības centra darbību, Gaismas pilī notiek īpaši pasākumi. Pirmais lietišķās Austrumāzijas kultūras seminārs norisinājās japāņu rakstu mākslas - kaligrāfijas zīmē.
Muzikālā izrāde “Cukurs. Herberts Cukurs” vēl pat nav piedzīvojusi pirmizrādi, bet jau paspējusi izraisīt ažiotāžu un konfliktējošu viedokļu vētru. Izrādes galvenā varoņa - lidotāja un aviokonstruktora Herberta Cukura saistība ar nacistu pakļautībā bijušo, genocīda noziegumus pastrādājušo Viktora Arāja komandu, ir radījusi jautājumu, vai par Cukuru būtu jāveido izrāde.
Rīgas mākslas telpas “Intro” zālē līdz 26.oktobrim apskatāma izstāde “Barošanas miglā”, kurā iekļauti 14 māmiņu portreti. Māksliniece Rasa Jansone tos gleznojusi eļļas tehnikā, palīgā ņemot fotogrāfiju, lai panāktu maksimālu portretisku līdzību, vienlaikus saprotot, ka maza bērna mamma nevar pozēt gleznojumam nepieciešamās stundas, jo viņai gluži vienkārši tam nepietiek laika.
Trešdienas vakarā Jaunajā Rīgas teātrī būs skatāma Aleksandra Vampilova lugas „Provinces anekdotes” pirmizrāde. To iestudējis bijušais rīdzinieks, Ņujorkas universitātes pasniedzējs Boriss Frumins. Režisors stāsta, ka viņš Vampilovu uzskata par ļoti izcilu cilvēka morāles pētnieku, un tas spilgti atklāsies arī izrādē. Tā gan būs veidota visai neierastā stilistikā, kas būtiski atšķirsies no mums ierastā psiholoģiskā reālisma.
Kā iepriekš jau vēstīts, aizvadītajā nedēļas nogalē Briselē notika gadskārtējais tautas mūzikas festivāls “Folklorissimo”, kurā kā goda viešņa bija uzaicināta Rīga – kā šīgada Eiropas kultūras galvaspilsēta. Pasākumā piesaistīja lielu Briseles iedzīvotāju uzmanību.