Kultūras rondo

"Latvian Voices” svin jubileju un stāsta par kopā muzicēšanu desmit gadu garumā

Kultūras rondo

“Nenorunātās tikšanās” - izstāde par zinātniskās fantastikas ietekmi mākslā

Prozas lasījumi: Iepazīstinām ar Baltijas literātiem

Prozas lasījumi nebeidzas. Trīs Baltijas literāti iepazīstina ar savu daiļradi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šīgada festivāla “Prozas lasījumu” programmā klausītājiem 6. decembrī tika piedāvāts Baltijas stāstu vakars, kurā Baltijas autoru darbi izskanēja oriģinālvalodās ar titrējumu latviešu un angļu valodās.

Latviju stāstu vakarā pārstāvēja autori Svens Kuzmins un Arvis Kolmanis. No Lietuvas uzaicinātas tika autores Daina Opolskaite un Virginija Kulvinskaite, savukārt no Igaunijas – Mehiss Heinsārs un Andrejs Hvostovs.

Latvijas Radio raidījums “Kultūras Rondo” iepazīstina un piedāvā ieklausīties trīs autoru pienesumā. Raidījumā skan Dainas Opolskaites, Andreja Hvostova un Mehisa Reinsāra darbu fragmenti.

Daina Opolskaite
Daina Opolskaite

Lietuviešu rakstnieces Dainas Opolskaites pirmais stāstu krājums “Skaidas” publicēts 2000. gadā. 2015. gadā iznākusi viņas grāmata pusaudžiem “Eksperiments dzīvot” un gadu vēlāk – darbs ar nosaukumu “Reiz, Ričij”, kas tika apbalvota kā labākā grāmata pusaudžiem. Autores jaunākais romāns – “Dienu piramīdas” – ieguvis Eiropas Savienības literatūras balvu. Viņas stāstu no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.

Rakstniece dalās pārdomās, ko nozīmē strādāt ar īsprozas tekstiem:

“Rakstot īsus darbus, ir ļoti labi jāpārvalda kompozīcija un rūpīgi jāplāno, kā ierasta situācija var pārvērsties par kaut ko neparastu.

Un, ja ir panākts šis negaidītības efekts, tad tieši tas ir tas, ko stāstam vai novelei bija vajadzējis panākt – pats galvenais uzdevums ir paveikts. Tieši īsprozas žanrs rakstniekam uzstāda ļoti augstas prasības. Īsā formā tev ir jāpierāda tas, ko teksts var panākt un tas, ko tu pats spēj ar to izdarīt.”

Andrejs Hvostovs
Andrejs Hvostovs

Igauņu rakstnieks un vēsturnieks Andrejs Hvostovs uzskata, ka savai paaudzei visu jau ir pateicis, tagad viņa izvēlētā auditorija ir jaunie lasītāji, kuri par Padomju Igaunijas vēsturi zina ļoti maz vai pat nezina neko. Autora grāmata “Silamē pasija” 2011. gadā ieguva Igaunijas Kultūrkapitāla fonda balvu prozas kategorijā. 

Spriežot, vai Baltijas literatūra runā vienā valodā, Andrejs Hvostovs atbild: “Jā, es esmu pamanījis zināmas līdzības starp mūsu literatūrām, īpaši starp Igauniju un Latviju. Mūsu kultūra un vēsturiskā izcelšanās. Uzdrošinos sacīt, ka Latvija man ir ļoti tuva un es latviešus izprotu. Nevar noliegt, ka jums ir savas īpatnības, taču lielā mērā tās saskan ar mūsējām. Lietuva, godīgi sakot, priekš manis ir pilnīgi cita pasaule. Es novērtēju Lietuvas sasniegumus, bet kā vēsturnieks es īpaši spilgti redzu tās vēsturisko citādību un atšķirību no Igaunijas un Latvijas jeb Līzvemes, kā agrāk mēdza teikt.

Kas attiecas uz literatūru, es neredzu, ka tās tulkojumi savstarpējās Baltijas valodās īpaši “strādātu”. Tie ir ļoti sporādiski, jo mēs esam orientēti uz angliski runājošo pasauli. Savā ziņā tas ir bezmaz traģiski. Tāpēc, jo vairāk šāda veida tikšanos, jo labāk.”

Mehiss Reinsārs
Mehiss Reinsārs

Mehiss Reinsārs ir astoņu grāmatu autors: Igaunijā iznākuši divi dzejoļu krājumi, divi romāni un četri stāstu krājumi. Viņa izteiksmei raksturīga traģēdijas un komēdijas mijiedarbe. Kā notiek šo divu elementu sabalansēšana, skaidro rakstnieks:

“Es domāju, tas ir atkarīgs no temperamenta, jo es esmu gan nedaudz melanholiķis, gan arī nedaudz humorists. Man ļoti patīk tas centrālais virziens starp abām pusēm, kad tās sajaucas un tranformējas. Viena stāsta ietvaros, līdzīgi kā mūzikā, var izveidot vienu lielu, vienotu atmosfēru; pamatdomu. Tas ir tas veids, kādā es rakstu.

Reinsārs stāsta, ka nav reālists un nespēj rakstīt reālisma stilā:

“Tāpēc es rakstu savā pieejā, un tās ir pasakas pieaugušajiem. Tajās es iekļauju savu dzīves filozofiju, savus uzskatus par cilvēka eksistenci šajā pasaulē.

Tāpēc es izmantoju daudz alegoriju un metaforu, jo tas ir veids, kā es radu pats savu reālismu. Man patīk izmantot jaunus žanrus, kaut gan mans mīļākais no tiem ir īsstāsts. Taču proza ir kā okeāns, un es vēlos aptvert visu tā apjomu.”

 

Ar "Prozas lasījumu" dalībnieku darbiem var iepazīties jaunākajā žurnāla "konTEKSTS" numurā, kurš veltīts tieši šim literatūras festivālam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti