Lasītājiem pieejams Latvijas Nacionālās bibliotēkas zinātnisko rakstu 5. sējums, kas veltīts baltvāciešu mākslinieka, dzejnieka un ceļojumu aprakstu autora Karla Gotharda Grasa daiļradei. Šajā sējumā apkopoti arī Grasam veltītās starptautiskās konferences dalībnieku pētījumi.
Autora ziņas
Līdz 15. martam galerijas “Alma” logos apskatāma mākslinieces Kristiānas Dimiteres izstāde “Woof Woof”, kas ir veltījums viņas suņiem. Izstādi skaidrojošās esejas autors Tomass Pārups atklāj, ka trīs skulptūras ir kā katra suņa dvēseles atspulgs.
1. pasaules kara folklora ir maz pētīta kā Latvijā, tā pasaulē. Latviešu folkloras krātuves pētnieks Gatis Ozoliņš norāda, ka šī pasaules kara folklora būtu dalāma divās grupās – emocionālie atmiņu stāsti, pārdomas un klasiskā folklora (dziesmas, pasakas). 1. pasaules kara folkloras mantojums tverts arī kinolentē – Jura Podnieka “Strēlnieku zvaigznājā”.
Latviešu folkloras krātuvē glabājas liecības par dažādu sociālo grupu māksliniecisko saziņu. Pētnieks Toms Ķencis uzsver, ka līdz ar modernizāciju daudz plašāk iespējams aplūkot arī darbavietu folkloru. Attīstoties dažādiem medijiem, arvien biežāk tiek dokumentēts darbavietās notiekošais, piemēram, ar pašbilžu uzņemšanu vai e-pasta saziņu. Savas darbvietas vēstures pētīšanai pievērsušies arī paši folkloras krātuves darbinieki.
Dokumentālists Ivars Zviedris šobrīd uzņem filmu par pandēmijas laika norisēm – šajā iecerē netrūkst izaicinājumu.
Dzejniecei Veltai Sniķerei 25. decembrī aprit 100 gadu. Par pandēmijas ietekmi laika domāt nav, viņas ikdiena paiet, rakstot vēstules un fiksējot pārdomas, kā arī sazinoties ar sev tuvu stāvošiem jogas skolniekiem un vēstuļu biedriem. 18. decembrī notika dzejnieces simtgadei veltīta zinātniska un radoša konference, tās mērķis bija veicināt pētījumus par Veltu Sniķeri un viņas dzeju.
Festivāls "Prozas lasījumi 2020" ir izskanējis, bet Latvijas Radio turpina festivālam veltīto lasījumu sēriju ar Svena Kuzmina stāstu “Mums ar Borisu iet labi”. Pirms lasījuma autora atskats uz vārda brīvības nozīmi rakstniecībā un mākslā.
Festivāls "Prozas lasījumi 2020" ir izskanējis, bet Latvijas Radio turpina festivālam veltīto lasījumu sēriju ar Andra Kalnozola fragmentu no viņa debijas romāna “Kalendārs mani sauc”. Pirms lasījuma autora atskats uz vārda brīvību no bērnības skatupunkta.
Rakstniece un dzejniece Inga Gaile festivālā "Prozas lasījumi 2020" saņēma galveno balvu par "Prozas brokastīs" nolasīto fragmentu no romāna "Jaukumiņš". Lai arī festivāls ir izskanējis, Latvijas Radio turpina festivālam veltīto lasījumu sēriju ar Ingas Gailes stāstu "Dārzs".
Festivāls "Prozas lasījumi 2020" ir izskanējis, bet Latvijas Radio turpina festivālam veltīto lasījumu sēriju ar Andra Akmentiņa fragmentu no topošā biogrāfiskā romāna par Jāni Ezeriņu, pirms tā – autora pārdomas par viņa radošo procesu.
Festivāls "Prozas lasījumi 2020" ir izskanējis, bet Latvijas Radio turpina festivālam veltīto lasījumu sēriju ar Gundegas Repšes stāstu "Lidojums", pirms tā – autores pārdomas par vārda brīvību, kas līdzās starpkultūru sakariem bija šī gada festivāla vadmotīvs.
Papildinot komponistes Annas Ķirses unikālā iestudējuma daudzos mākslinieciskos slāņus, režisors Mārtiņš Grauds izveidojis dokumentālo filmu, kas piedāvā “Koku operu” apskatīt ar kino valodas starpniecību.
Valoda ir ļoti jūtīga matērija – pat vismazākās sastāvdaļas izmaiņa var ietekmēt gan valodas skanējumu, gan paustā vēstījuma jēgu. Izmaiņas – arī valodas kontekstā – ir likumsakarīga parādība, bet ne visas izmaiņas varam atzīt par gramatikai atbilstošām un labskanīgām. Reizēm šķiet, ka izsakāmies īsi un skaidri, taču patiesībā pareizāka izvēle būtu izmantot vairāk vārdu.
Režisora Matīsa Kažas jaunākais darbs “Kad tu uz mani skaties” stāsta par kādas dokumentālās filmas uzņemšanu, kuras galvenie varoņi ir jauns aktieris un “stalkers”, kas naktīs viņu novēro pa dzīvokļa logu. Savukārt režisors Kārlis Bergs kā savu iedvesmu filmai “Uz sliekšņa” min “New York Magazine” rakstu “Insektu apokalipse”.