Ceturtdiena, 25. aprīlis

Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +7 °C, R vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Toms Treibergs

LTV un Latvijas Radio kultūras raidījumu žurnālists

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Autentiskuma meklējumi un minimālisma koncepts – pēta tautastērpa nozīmi 80. gadu folkloras kustībā
Autentiskuma meklējumi un minimālisma koncepts – pēta tautastērpa nozīmi 80. gadu folkloras kustībā
Tautastērps ir simbolisks kultūras mantojuma atspulgs, kurš, kaut arī balstās noteiktā, saglabātā tradīcijas izpausmē, tomēr ir jaunradīts vizuāls simbols. Tā galvenais mērķis – paust tautas kultūras identitāti. Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, Folkloras un mākslas institūta rīkotajā konferencē ar tematisko devīzi “Foklora un atmoda” iezīmējās gan tautastērpa nozīme 80. gadu folkloras kustībā, gan pārspriedumi par tautastērpa filozofisko pārnesi no ideoloģiskas vienības uz zinātnes un pētniecības lauku. 
Plēsoņa vai padevīgais vilks serbu dzejnieka Vasko Popas izlasē «Vilka ciltsraksti»
Plēsoņa vai padevīgais vilks serbu dzejnieka Vasko Popas izlasē «Vilka ciltsraksti»
Apgāda "Neputns" brezenta sērijai piepulcējies jauns izdevums – serbu dzejnieka Vasko Popas darbu izlase "Vilka ciltsraksti". Šī dzīvnieka nozīme serbu kultūrā ir ļoti būtiska, jo leģenda vēstī, ka serbu tauta ir cēlusies no vilkiem. Vienlaikus tas ir arī pagānisma simbols – pretstatā kristietībā izmantotajam jēra tēlam. Visbeidzot, vilks apzīmē arī modernā cilvēka dabisko, dzīvniecisko pusi, no kuras tas ir atsvešinājies. Izlasi, kas iekļauj dzejoļus no septiņiem Popas dzejas krājumiem, ievērojot to hronoloģisko secību un kompozicionālo struktūru, sastādījis un atdzejojis Arvis Viguls. 
Saglabāt lasītāju piederības sajūtu. Bibliotēku darbs pandēmijas laikā
Saglabāt lasītāju piederības sajūtu. Bibliotēku darbs pandēmijas laikā
Publisko bibliotēku darbs šobrīd ir pakārtots valstī noteiktajiem drošības pasākumiem, kurus paredz Covid-19 vīrusa izplatīšanās ierobežošana. Kādus resursus bibliotēkas saviem lasītājiem piedāvā attālināti? Pēc kādiem principiem tiek veidoti grāmatu krājumi, un kādas lasītāju gaumes tendences bibliotekāri ir novērojuši pēdējo gadu laikā? Skaidro Latvijas Radio raidījums “Kultūras rondo”. 
Atkāpes no vēstures un saite ar šodienu. Biogrāfiskā romāna tendences latviešu literatūrā
Atkāpes no vēstures un saite ar šodienu. Biogrāfiskā romāna tendences latviešu literatūrā
Romānu sērijā “Es esmu…” iznākušas jau septiņas grāmatas, no kurām pēdējā – Ingas Žoludes “Vendenes lotospuķe” – stāsta par rakstnieku un dzejnieku Jāni Poruku. Šī sērija gan nav vienīgais piemērs, kurā tiek risināta reālas personas biogrāfija. Tas noris arī uz kinoekrāniem un teātra skatuvēm. Lai pārrunātu biogrāfiskā romāna tendences jaunākajā latviešu literatūrā, aizvadītajā nedēļā Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) rīkotajā konferencē notika attālinātā diskusija.
Kaspara Aleksandra Irbes dzīves pieraksti – unikāla laikmeta liecība
Kaspara Aleksandra Irbes dzīves pieraksti – unikāla laikmeta liecība
“Manī apvienotas abas galējības – elle un debesis!”, savā dienasgrāmatā reiz rakstījis jūrmalnieks Kaspars Aleksandrs Irbe. Viņa dienasgrāmatas daudzus gadus turētas slepenībā. To unikalitāti veido vairākas iezīmes – literārā precizitāte un poētisms, starpkaru un Padomju Latvijas pretnostatījums un homoseksuāļa romantiskie piedzīvojumi. Tagad par dienasgrāmatām esam uzzinājuši, pateicoties Irbes mantinieka Aināra Radovica centieniem tās saglabāt. Izdevniecība “Ascendum” izdevusi šo piezīmju pirmo sējumu “Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata”. Tajā apkopoti ieraksti, kas tapuši no 1927. līdz 1949. gadam.
Jauneklīgi bravūrīgais «Žoklis». Saruna ar literārā žurnāla veidotājiem
Jauneklīgi bravūrīgais «Žoklis». Saruna ar literārā žurnāla veidotājiem
Latvijas kultūras periodikas laukā saviem līdziniekiem jau pavisam stabili blakus ir nostājies žurnāls “Žoklis”, kuru veido dzejnieki Kirils Ēcis, Raimonds Ķirķis, Marija Luīze Meļķe, Lauris Veips un filozofs Roberts Vilsons. Žurnāla nostāju visprecīzāk varētu raksturot vārdu salikums “jauneklīga bravūra” – šī apzīmējuma vislabākajā izteiksmē, jo izdevums vēl arvien ir salīdzinoši jauns un tā redaktori vēl nav nokļuvuši rutīnas bīstamajā teritorijā. 
Mākslas akadēmijas studenti «pārņēmuši» Brīvības aleju un Mākslas staciju «Dubulti»
Mākslas akadēmijas studenti «pārņēmuši» Brīvības aleju un Mākslas staciju «Dubulti»
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti, varētu teikt, ir pārņēmuši savā varā gan Mākslas staciju “Dubulti”, gan Brīvības aleju iepretim Ministru kabineta ēkai. Pirmā kultūrvieta apzināta kopīgi ar Centrālās Sentmārtinas Mākslas un dizaina koledžas studentiem, savukārt romantiskajā liepu alejā diskrēti ieslēpušies Latvijas Mākslas akadēmijas jauno tēlnieku darbi.
Liecība par personību un laikmetu – izdoti filozofes Mildas Palēvičas tekstu korpusi
Liecība par personību un laikmetu – izdoti filozofes Mildas Palēvičas tekstu korpusi
"Apkopot plašākā skatījumā visus teorētiskās domas izpaudumu veidus Latvijā un sniegt tos vēsturiskās attīstības aspektā, kā arī izcelt atsevišķu autoru estētiskās koncepcijas" – šādu mērķi savam pētījumam "Estētiskās domas attīstība Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē" uzstāda filozofe, mākslas zinātniece Milda Palēviča (1889‒1972).  Pateicoties apgādam “Neputns” un pētnieces mazmeitai Maijai Garkevičai, pie lasītājiem nonāk gan šis darbs, gan arī Mildas Palēvičas dienasgrāmatu pieraksti.
Ar devīzi «Mazā pasaule» Igaunijā noris literatūras festivāls «Prima Vista». Saruna ar tā veidotāju...
Ar devīzi «Mazā pasaule» Igaunijā noris literatūras festivāls «Prima Vista». Saruna ar tā veidotāju Mārju Untu
Termins "Prima Vista” apzīmē situāciju, kurā mūziķis spēlē sev piešķirto partitūru pirmoreiz, bez iepriekšējas iepazīšanās ar to. Tā nosaukts arī viens no Igaunijas lielākajiem literatūras festivāliem, kurš jau septiņpadsmito reizi pulcē gan Baltijas, gan ārzemju autorus, lai nedēļas garumā iepazīstinātu ar jaunāko, kas paveikts Eiropas literatūrā. Festivālu atklāja 20. septembrī Tartu, un tas norisināsies visu atlikušo nedēļu. Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” saruna ar festivāla programmas direktori Mārju Untu par to, kā ar kultūras pasākumu organizēšanu šajos nebūt ne vienkāršajos apstākļos klājas mūsu kaimiņiem.
Vārdu spēli «Force[d] Majeure» septiņi mākslinieki iedzīvinājuši laikmetīgos darbos
Vārdu spēli «Force[d] Majeure» septiņi mākslinieki iedzīvinājuši laikmetīgos darbos
Nepārvarama vara jeb “force majeure” ir reta parādība – tie ir ārkārtēji nenovēršami apstākļi, kurus konkrētā situācijā nevarēja un nebija iespējams paredzēt. "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar kultūrtelpu “Hanzas perons" un fondu “Novum Riga” šībrīža mākslas notikumu ritumā piedāvā vārdu spēli "Force[d] Majeure" – tā ir nepārvarama vara, kas izraisīta piespiedu kārtā. Refleksijas par to sastopamas septiņu mūsdienu Latvijas mākslinieku darbos. 
Digitālo viduslaiku priekšnojautas Latvijas Fotogrāfijas muzejā
Digitālo viduslaiku priekšnojautas Latvijas Fotogrāfijas muzejā
Rīgas Fotogrāfijas biennāle “NEXT 2021” turpina iepazīstināt ar šīs vizuālās mākslas dažādajām izpausmēm. Jaunākais pienesums biennāles programmā – izstāde “Digitālie viduslaiki” Latvijas Fotogrāfijas muzejā. To kopīgā redzējumā īstenojuši vizuālā māksliniece Kristīne Krauze-Slucka, igauņu vizuālais mākslinieks Āps Tepers un kuratore, mākslas vēsturniece un fotogrāfe Anete Skuja. 
Ar iedvesmu Regīnas Ezeras literārajā telpā – sākas «Punctum» festivāls
Ar iedvesmu Regīnas Ezeras literārajā telpā – sākas «Punctum» festivāls
Sācies Regīnas Ezeras literārajā telpā iedvesmu radušais literatūras un filozofijas žurnāla "Punctum" festivāls. Laikposmā no 17. līdz 27. augustam iecerēti daždažādi uz pārdomām rosinoši pasākumi, tostarp komiksu darbnīca bērniem un performance, kas uzrāda mūsu pārinodarījumu dabai. Festivāla projekta vadītāja un “Punctum” redaktore Laura Brokāne pieļauj, ka šai pasākumu kopai varētu būt arī kāds saliedējošs iespaids.   
Laikmetīgās mākslas centrs turpina mākslas vēstnešu iniciatīvu, īpašu uzmanību veltot iekļaušanas ve...
Laikmetīgās mākslas centrs turpina mākslas vēstnešu iniciatīvu, īpašu uzmanību veltot iekļaušanas veicināšanai
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) turpina mākslas vēstnešu jeb mediatoru iniciatīvu – tie ir apmācībās un praksē sagatavoti dažādu profesiju un vecumu cilvēki, kuri personīgā sarunā ar apmeklētāju palīdz mūsdienu mākslas izstādēs pamanīt interesantas likumsakarības, rosina uz pārdomām un atklājumiem. Šogad īpaša uzmanība pievērsta senioriem, cilvēkiem ar demenci un mākslas interesentiem ar kustību traucējumiem. Par iekļaušanu LLMC ikvienu rosinās domāt arī mākslas mediācijai veltītajā starptautiskajā vasaras skolā.
Pastkartes nākotnei – Kristīnes Krauzes-Sluckas fotogrāmata «Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāp...
Pastkartes nākotnei – Kristīnes Krauzes-Sluckas fotogrāmata «Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes»
Jau četrus gadus Rīgas Fotogrāfijas biennāle “NEXT” sadarbojas ar Lietuvas izdevniecību "NoRoutine Books", izvērtējot konkursu “Meklējam jauno fotogrāfijā!”. Starptautiska ekspertu žūrija vērtē un godalgo Baltijas valstu jauno mākslinieku pieteikumus, dodot iespēju laureātiem eksponēt savus darbus ISSP Galerijā, savukārt izdevniecība "NoRoutine Books" ik gadu no jauno konkurentu vidus izraugās savu favorītu, kura balva ir iespēja izdot paša fotogrāmatu. 2020. gadā šo balvu saņēma māksliniece Kristīne Krauze-Slucka. Nu klajā nākusi viņas fotogrāmata «Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes», kas reflektē par mūsu radītiem draudiem videi. 
Kartē atzīmēta traģēdija. Lipkes memoriālā atklāj holokaustu pārdzīvojušā mākslinieka Borisa Lurjes...
Kartē atzīmēta traģēdija. Lipkes memoriālā atklāj holokaustu pārdzīvojušā mākslinieka Borisa Lurjes stāstu
"...ebrejs, krievs, audzis Latvijā, revolucionārs amerikāņu mākslinieks, attālināts Izraēlas patriots – cionists, ar asiņojošu sirdi, jo manas mājas ir tālajā Rumbulā..." – šādi par sevi vēstī mākslinieks Boriss Lurje (Boris Lurie, 1924–2008), kura spilgto izteiksmību glezniecībā un objektu apdarē esam varējuši novērtēt pirms diviem gadiem – gan mākslas muzejā "Rīgas Birža", gan Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Šobrīd apjomīga Borisa Lurjes ekspozīcija izstādē “Boriss Lurje. Rīgā” ir iepazīstama Žaņa Lipkes memoriālā Ķīpsalā. Līdzās mākslas darbiem arī sāpīgas atmiņas par reiz pārdzīvoto. 
Dzeja kā telpa, kur varu būt ar sevi. Ar debijas krājumu «Vadi» iepazīstina Edvards Kuks
Dzeja kā telpa, kur varu būt ar sevi. Ar debijas krājumu «Vadi» iepazīstina Edvards Kuks
Sociālantropoloģija un mūsdienu ivrits Londonas Universitātē un pēc tam zinātnes un tehnoloģiju studijas Māstrihtas Universitātē – tik plašas ir jaunā dzejnieka Edvarda Kuka akadēmiskās intereses. Viņa debijas krājumā "Vadi" arī iezīmējas akadēmiskums, taču nevis kā sporādisks faktu un kultūratsauču birums, bet kā pieeja valodas iespējām būt ne tikai par informācijas pārnesēju, bet arī par emociju un novērojumu rasētāju.
Sinerģija starp zināmo un jaunatklājamo – studentu un pedagogu izstāde Sabilē
Sinerģija starp zināmo un jaunatklājamo – studentu un pedagogu izstāde Sabilē
Sabiles Mākslas, kultūras un tūrisma centrā līdz 15. augustam katru dienu aplūkojama izstāde "Iedziļinos sevī — tevī, viņā, jūsos, mūsos, visos...”. Jaunās kultūrvietas vadītāja lūkojusi pēc iespējas izcelt sadarbību starp zināmo un to, kas vēl izzināms, un to viņa atradusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādē iekļauti glezniecības, tēlniecības, grafikas un vizuālās komunikācijas apakšnozares studentu un viņu pasniedzēju darbi, kurus izvēlējusi no Mākslas akadēmijas pieaicinātā kuratore. 
Fotogrāfs Jānis Deinats: Man kameras priekšā nav nesvarīgu lietu
Fotogrāfs Jānis Deinats: Man kameras priekšā nav nesvarīgu lietu
Fotogrāfam Jānim Deinatam pagrieziena punkts profesionālajā ceļā parādījās 2013. gadā, kad viņš saprata, ka nekad nesaņems tādu pasūtījumu, kādu patiešām no visas sirds vēlētos veikt. Tādējādi pašam bija jākļūst par pasūtītāju sev. Deinata fotokameras objektīva priekšā nav mazsvarīgu lietu. Uzņemto fotogrāfiju vērti viņš ļauj izšķirt laikam, un galu galā aicina šo mediju, ko esam iepazinuši vien salīdzinoši nesen, neuztvert pārāk nopietni. Atzīmējot savas dzīves sešdesmito gadskārtu, Jānis Deinats mums dāvā izstādi "Blaknes". 
Jauns saturs piemirstai videi – jaunie mākslinieki piedāvā izstādi «EIX»
Jauns saturs piemirstai videi – jaunie mākslinieki piedāvā izstādi «EIX»
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās komunikācijas un “Kustība. Attēls. Skaņa.” programmu pirmā kursa studenti izveidojuši darbnīcu Elizabetes ielas 9 nama pagrabā. Šajās telpās 90. gados atradās kafejnīca un konditoreja “Mazā Luna”. Nākamās divas nedēļas jauno autoru grupa piedāvā savu darbu izstādi "EIX". Telpiskie objekti veido jaunu saturu videi, kas desmit gadus bijusi neapdzīvota.
Maniem dzejoļiem vairs nav jābūt abstraktām gleznām. Velobrauciens ar dzejnieku Andri Ogriņu
Maniem dzejoļiem vairs nav jābūt abstraktām gleznām. Velobrauciens ar dzejnieku Andri Ogriņu
Andra Ogriņa poēzijas ceļš ir ļoti līkumains un dažreiz pazūd vispār. Savulaik viņš pat īpaši centīgi atgrieza sirreālisma un traģiska absurda noskaņas aktuālajā dzejas izteiksmē, pārraujot ierastus un sasienot sākotnēji nesaderīgus pavedienus. Autora jaunākais, pēc skaita septītais dzejas krājums – “Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr” – ir kā pietura, kurā atsēsties un atveldzēties, kaut arī šeit sajūtams liriskā vēstītāja attieksmes spīvais asums un pat satumsināta rezignācija.
Nebeidzamie esības cikli – mākslas dueta Skuja Braden daiļrade
Nebeidzamie esības cikli – mākslas dueta Skuja Braden daiļrade
Mākslas duets Skuja Braden – latviete Ingūna Skuja un amerikāniete Melisa Breidena – kopīgus tēlniecības un glezniecības darbus porcelānā rada jau vairāk nekā divdesmit gadu. Pērn ar tiem izstādē “Samsara” skatītājus iepazīstināja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Šobrīd Skuja Braden veikumu iespējams apbrīnot klātienē – “Purvīša balvas 2021” nominantu izstādē. Melisa Breidena uzsver, ka dueta māksla ir reāla, jēdzieniski satverama un vizuāli pilnvērtīgi uztverama. 
Mēs vienmēr veicam kādu kļūdu vēlmē atdarināt. Grupa «alejas» stāsta par jauno albumu
Mēs vienmēr veicam kādu kļūdu vēlmē atdarināt. Grupa «alejas» stāsta par jauno albumu
Muzikālā apvienība “alejas” radusies 2018. gadā un savā skanējumā apvieno laikmetīgo dzeju, elektronisko mūziku un akustiskas skaņas. Tās dalībnieki ir trīs jaunās paaudzes mākslinieki – Kirils Ēcis, Spāre Vītola un Reinis Žodžiks. Nupat klajā laists otrais apvienības albums “austrālija”. Katrs no dalībniekiem grupas skanējumā ievieš savu muzikālo pieredzi un izjūtu. Katram arī savas muzikālās ietekmes, kuras neapzināti atdarinot, vienmēr rodas kļūda jeb oriģinalitāte. 
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti