"Es gribētu daudz vairāk noteikti rakstīt par sociālām tēmām," atzīst Ance Kristāla. Viņa ir studējusi kultūras socioloģiju un menedžmentu, bet tagad vairāk pievērsusies socioloģijai. Pusaudža maksimālismā domājusi, ka dzeja būs viņas pamatnodarbošanās. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" cikls „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
Autora ziņas
Jaunais dzejnieks - tas ir jaunais mēģinātājs radīt cilvēkos emocijas no valodas, uzskata Gundars Smuidris. Viņa dzejoļi, lai arī negatīvi iesākti, vienmēr beigsies optimistiski. Bet par skumjām dzejā viņam ir dalītas jūtas. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" ciklā „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
"Man dzīvē nekas tik viegli nav nācis kā dzejolīši, un es no tā ļoti mulstu," atzīst Lāsma Olte. Viņa vispirms apguvusi prozas rakstīšanu, bet kādā Prozas dienu pasākumā dzirdējusi dzejnieku rakstīto prozu, kas mudinājis pašu izteikties dzejā. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" ciklā „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
"Mana dzejas būtība atšķiras no manas būtības," par sevi saka Anna Belkovska. Pirmais dzejas krājums, kas viņu spēcīgi uzrunājis, bijis Imanta Ziedoņa “Ceļmallapas”. Bet dzeju rakstīt viņa sākusi, jo kādai frāzei nav varējusi atrast piemērotu stāstu. Latvijas Radio raidījums "Kultūras Rondo" ciklā "Jaunie vārdi" tiekas ar jauno dzejnieci Annu Belkovsku. Viņa raksta arī dramaturģiju, bet ikdienā tulko subtitrus televīzijas raidījumiem.
Jaunais dzejnieks Rihards Ošenieks apgūst Kultūras un mākslu studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, sevi cenšas uzturēt, strādājot bārā, bet par savu dzeju saka, ka vēlas nostabilizēt sevi ar savu īsto balsi. Latvijas Radio raidījumā Dzejas dienu laikā skan cikls „Jaunie vārdi”, kas iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Simtgades informācijas centrā, aplūkojama fotoizstāde “Klusie vēstures veidotāji” un taustāmā izstāde “Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. – 2018.”. Fotoizstādē stāstīts par tām personībām, kuras veicinājušas Latvijas neredzīgo kopienas izaugsmi un attīstību, veltot šim mērķim ilgus darba gadus. Savukārt taustāmā izstāde stāsta par Braila raksta grāmatu attīstību Latvijā.
Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī kopš 2. septembra iespējams iepazīt mākslinieka Vitolda Kucina variāciju par Lamanša šauruma ģeogrāfisko izveidošanos. Izstādē “Lamanša kods” piedāvātas glezniecības refleksijas par aizvēsturisko periodu, kad Lielbritānija atdalījās no pārējās Eiropas – tajās risinātas arī domu paralēles ar notiekošo Eiropā mūsdienās.
Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs līdz septembra nogalei skatāma četru somu fotogrāfu izstāde „Pazušana”. Tajā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar pārkāpumiem un vardarbību, pazemošanu un kaunu, sevis apšaubīšanu, identitāti un tās zaudēšanu – pazušanu no citiem, kā arī no sevis.
25. jūlijā tika atklāts Igaunijas Tautas mūzikas centra organizētais Viljandi folkfestivāls. Ceturtdienas "herdlaineri" - igauņu grupa ar latvisko nosaukumu "Nikns suns" - pulcēja apjomīgu klausītāju pūli ļoti plašā vecuma diapazonā. Kā vēlāk atklāj paši mūziķi – kad smagais roks satiekas ar folkmūziku, valodas barjerām vairs nav nozīmes.
Laikmetīgās mākslas galerijas „LOW” rezidenču programmas ietvaros šobrīd skatāma jaunās mākslinieces Luīzes Rukšānes kūrētā izstāde „Naivā”. Tajā ar saviem darbiem piedalās autori, kuriem nav mākslas izglītības, bet kurus raksturo radoša interese un jau iesākta vizuālās mākslas pašdarbība, kas līdz šim turēta noslēpumā vai atrādīta tikai šauram draugu lokam. Pētām naivitātes robežas.
Latvijas Literatūras eksporta platformas “Latvian Literature” konferencē tikās Eiropas grāmatu profesionāļi, lai iepazīstinātu ar savu darbību un dalītos pieredzē. Starp viņiem arī Frederike Jakoba, Berlīnes izdevniecības “Friedenauer Presse” vadītāja. Viņa uzskata – grāmatu tirgus ir sistēma, kuras attīstībai nepieciešama demokrātija.
Kaut arī Tartu Svētā Jāņa baznīca bija pārpildīta, tās akustika ļāva izbaudīt Latvijas Radio kora apbrīnojamo meistarību un smalko dziedājumu. Programmā “Horizonts” izskanēja piecu autoru skaņdarbi, to vidū Latvijas klausītājiem pazīstamais Alfrēda Momotenko “На Страстной” un jaunā serbu komponista Juga Markoviča skaņdarbs “Nirvāna”. Radio kora profesionalitāte iedvesmojusi arī Mārtiņa Viļuma skaņdarba tapšanu, bet Andra Dzenīša darbs “Aerodynamics” diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu.
1946. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valdība pieņēma lēmumu par pierobežas zonu aizliegto zonu un režīmu. Lēmums noteica pierobežas zonu divu kilometru platumā no Baltijas jūras krasta līnijas. Tas daudzējādā ziņā ietekmēja piejūras ciemu iedzīvotāju identitāti un izpratni par savu mājvietu, un par šīm ietekmēm, kā arī jūras un cilvēku attiecībām savā izstādē "Dzīvo atmiņu jūra” stāsta māksliniece Ieva Epnere. Izstāde nominēta šīgada Purvīša balvai laikmetīgajā mākslā.
Mākslinieks Gints Gabrāns "Purvīša balvai 2019” nominēts par pašizveidoto lietotni SAN. To var lejupielādēt ikviens, pavērst telefona ekrānu uz jebkuru objektu pilsētā vai citur dabā un nokļūt papildinātā realitātē – ieraudzīt milzu debesskrāpi vai citu objektu, kas ārpus ekrāna neeksistē.
Kristapa Epnera darbs "Aizmirst mani nevar" tika pirmizrādīts pērn Kristapa Morberga rezidencē Rīga starptautiskās laikmetīgās mākslas biennālē "RIBOCA". Tas ir darbs, kurā apvienoti dokumentāli un inscenēti filmējumi, kā arī privāta sarakste un fotogrāfijas. Vispirms šo darbu mākslinieks redzējis sapnī.
Noslēdzies 47. Londonas Grāmatu tirgus, kur līdz ar pārējām Baltijas valstīm piedalījās arī Latvijas delegācija, iepazīstinot ar saviem autoriem, māksliniekiem, izdevējiem un arī poligrāfiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šis Londonas Grāmatu tirgus nosacīti aizritēja mierīgākā noskaņā. Stends piesaistīja plašu apmeklētāju loku, taču pašu izdevēju interese šogad bija daudz mazāka par līdzdalību tirgū.
Turpinās pavasaris, un turpinās sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" čakls darbs, apmeklējot kultūras notikumus un lasot grāmatas. Šonedēļ Latvijas Radio kultūras žurnālists, dzejnieks un etīžu teātra "Nerten" dalībnieks Toms Treibergs iesaka svinēt Teātra dienu, ļauties revolucionāri kinematogrāfiskām kaislībām, pašiem izdot grāmatas, ja ne dejot, tad klausīties tango. Ieteikumos Toms pieļauj arī kādu interešu konfliktu...
14. martā Londonas Grāmatu tirgus Literatūras Tulkojumu centrā notika paneļdiskusija "Baltijas literatūras tulkojumi Lielbritānijā”, kurā četru izdevniecību pārstāvji stāstīja par savu pieredzi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas autoru darbu tulkojumu veidošanā, izdošanā un izplatīšanā pagājušā gada ietvaros.
Rit Londonas Grāmatu tirgus otrā diena līdz ar Latvijas literatūras eksporta platformas „Latvian Literature” dalību tajā. Vakar, 12.martā, Bērnu literatūras centrā pasākumu sērijā „Uzlecošās zvaigznes” notika tikšanās ar Baltijas valstu bērnu grāmatu ilustratorēm. Igauniju tajā pārstāvēja Ulla Sāra, Lietuvu – Monika Vaicanavičiene savukārt Latviju – Elīna Brasliņa.