Toms Treibergs

LTV un Latvijas Radio kultūras raidījumu žurnālists

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Jaunie vārdi: dzeju lasa un par sevi stāsta Ance Kristāla
Jaunie vārdi: dzeju lasa un par sevi stāsta Ance Kristāla
"Es gribētu daudz vairāk noteikti rakstīt par sociālām tēmām," atzīst Ance Kristāla. Viņa ir studējusi kultūras socioloģiju un menedžmentu, bet tagad vairāk pievērsusies socioloģijai. Pusaudža maksimālismā domājusi, ka dzeja būs viņas pamatnodarbošanās. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" cikls „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem. 
Jaunie vārdi: Dzeju lasa un par sevi stāsta Gundars Smuidris
Jaunie vārdi: Dzeju lasa un par sevi stāsta Gundars Smuidris
Jaunais dzejnieks - tas ir jaunais mēģinātājs radīt cilvēkos emocijas no valodas, uzskata Gundars Smuidris. Viņa dzejoļi, lai arī negatīvi iesākti, vienmēr beigsies optimistiski. Bet par skumjām dzejā viņam ir dalītas jūtas. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" ciklā „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem. 
Jaunie vārdi: dzeju lasa un par sevi stāsta Lāsma Olte
Jaunie vārdi: dzeju lasa un par sevi stāsta Lāsma Olte
"Man dzīvē nekas tik viegli nav nācis kā dzejolīši, un es no tā ļoti mulstu," atzīst Lāsma Olte. Viņa vispirms apguvusi prozas rakstīšanu, bet kādā Prozas dienu pasākumā dzirdējusi dzejnieku rakstīto prozu, kas mudinājis pašu izteikties dzejā. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" ciklā „Jaunie vārdi” iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem. 
Jaunie vārdi: dzeju lasa un par sevi stāsta Anna Belkovska
Jaunie vārdi: dzeju lasa un par sevi stāsta Anna Belkovska
"Mana dzejas būtība atšķiras no manas būtības," par sevi saka Anna Belkovska. Pirmais dzejas krājums, kas viņu spēcīgi uzrunājis, bijis Imanta Ziedoņa “Ceļmallapas”. Bet dzeju rakstīt viņa sākusi, jo kādai frāzei nav varējusi atrast piemērotu stāstu. Latvijas Radio raidījums "Kultūras Rondo" ciklā "Jaunie vārdi" tiekas ar jauno dzejnieci Annu Belkovsku. Viņa raksta arī dramaturģiju, bet ikdienā tulko subtitrus televīzijas raidījumiem.
«Jaunie vārdi»: Dzeju lasa un par sevi stāsta dzejnieks Rihards Ošenieks
«Jaunie vārdi»: Dzeju lasa un par sevi stāsta dzejnieks Rihards Ošenieks
Jaunais dzejnieks Rihards Ošenieks apgūst Kultūras un mākslu studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, sevi cenšas uzturēt, strādājot bārā, bet par savu dzeju saka, ka vēlas nostabilizēt sevi ar savu īsto balsi. Latvijas Radio raidījumā Dzejas dienu laikā skan cikls „Jaunie vārdi”, kas iepazīstina ar šībrīža jaunajiem dzejniekiem, kuri piedalās ikgadējās Dzejas dienās un ir pilntiesīgi piepulcējušies saviem vecākajiem kolēģiem. 
Klusā vēsture - izstādēs stāsta par neredzīgo kopienu un Braila raksta attīstību Latvijā
Klusā vēsture - izstādēs stāsta par neredzīgo kopienu un Braila raksta attīstību Latvijā
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Simtgades informācijas centrā, aplūkojama fotoizstāde “Klusie vēstures veidotāji” un taustāmā izstāde “Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. – 2018.”. Fotoizstādē stāstīts par tām personībām, kuras veicinājušas Latvijas neredzīgo kopienas izaugsmi un attīstību, veltot šim mērķim ilgus darba gadus. Savukārt taustāmā izstāde stāsta par Braila raksta grāmatu attīstību Latvijā.
Vitolds Kucins izstādē piedāvā redzējumu par Lamanša šauruma ģeogrāfisko izveidošanos
Vitolds Kucins izstādē piedāvā redzējumu par Lamanša šauruma ģeogrāfisko izveidošanos
Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī kopš 2. septembra iespējams iepazīt mākslinieka Vitolda Kucina variāciju par Lamanša šauruma ģeogrāfisko izveidošanos. Izstādē “Lamanša kods” piedāvātas glezniecības refleksijas par aizvēsturisko periodu, kad Lielbritānija atdalījās no pārējās Eiropas – tajās risinātas arī domu paralēles ar notiekošo Eiropā mūsdienās.
Igauņu grupa «Nikns suns» pulcē lielu klausītāju pūli. Ieskats Viljandi folkfestivālā
Igauņu grupa «Nikns suns» pulcē lielu klausītāju pūli. Ieskats Viljandi folkfestivālā
25. jūlijā tika atklāts Igaunijas Tautas mūzikas centra organizētais Viljandi folkfestivāls. Ceturtdienas "herdlaineri" - igauņu grupa ar latvisko nosaukumu "Nikns suns" - pulcēja apjomīgu klausītāju pūli ļoti plašā vecuma diapazonā. Kā vēlāk atklāj paši mūziķi – kad smagais roks satiekas ar folkmūziku, valodas barjerām vairs nav nozīmes.
Jebkurš var darīt jebko un nekad nav par vēlu. Naivā izstāde galerijā «LOW»
Jebkurš var darīt jebko un nekad nav par vēlu. Naivā izstāde galerijā «LOW»
Laikmetīgās mākslas galerijas „LOW” rezidenču programmas ietvaros šobrīd skatāma jaunās mākslinieces Luīzes Rukšānes kūrētā izstāde „Naivā”. Tajā ar saviem darbiem piedalās autori, kuriem nav mākslas izglītības, bet kurus raksturo radoša interese un jau iesākta vizuālās mākslas pašdarbība, kas līdz šim turēta noslēpumā vai atrādīta tikai šauram draugu lokam. Pētām naivitātes robežas.
Kopienu teātra izrādes ciklā «Latvijas stāsti. Šekspīrs satiek Blaumani»
Kopienu teātra izrādes ciklā «Latvijas stāsti. Šekspīrs satiek Blaumani»
Vairākās pasaules valstīs, jo īpaši Lielbritānijā, aktīvi darbojas tā sauktie kopienu teātri. Latvijā tas ir jaunums, un šajā vasarā pie skatītājiem nonāks vairākas mūsu kopienu teātra izrādes. Tās tapušas Latvijas simtgades zīmē, un tās vieno nosaukums “Latvijas stāsti. Šekspīrs satiek Blaumani”.
Dzejā viņš bija ārpusnieks. Iznācis Anda Surgunta dzejoļu apkopojums
Dzejā viņš bija ārpusnieks. Iznācis Anda Surgunta dzejoļu apkopojums
Izdevniecība "Orbīta" laidusi klajā dzejnieka Anda Surgunta dzejoļu apkopojumu "Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm", kurā iekļauti no 2003. līdz 2018. gadam rakstītie darbi. Diemžēl šis ir pēcnāves krājums, jo pagājušajā gadā dzejnieka dzīve traģiski aprāvās 34 gadu vecumā.
Varšavā aizvadīts Eiropas dizaina festivāls
Varšavā aizvadīts Eiropas dizaina festivāls
No 6. līdz 9.jūnijam Polijas galvaspilsētā Varšavā norisinājās Eiropas dizaina festivāls - notika dizainam veltītas izstādes, lekcijas, radošās darbnīcas, konkurss, tikšanās un, protams, balvu pasniegšanas ceremonija.
Vācu grāmatizdevēja Frederike Jakoba: Grāmatu tirgus ir sistēma, kuras attīstībai nepieciešama demok...
Vācu grāmatizdevēja Frederike Jakoba: Grāmatu tirgus ir sistēma, kuras attīstībai nepieciešama demokrātija
Latvijas Literatūras eksporta platformas “Latvian Literature” konferencē tikās Eiropas grāmatu profesionāļi, lai iepazīstinātu ar savu darbību un dalītos pieredzē. Starp viņiem arī Frederike Jakoba, Berlīnes izdevniecības “Friedenauer Presse” vadītāja. Viņa uzskata – grāmatu tirgus ir sistēma, kuras attīstībai nepieciešama demokrātija.
Pasaules mūzikas dienu ietvaros izskanējis Latvijas Radio kora koncerts Tartu
Pasaules mūzikas dienu ietvaros izskanējis Latvijas Radio kora koncerts Tartu
Kaut arī Tartu Svētā Jāņa baznīca bija pārpildīta, tās akustika ļāva izbaudīt Latvijas Radio kora apbrīnojamo meistarību un smalko dziedājumu. Programmā “Horizonts” izskanēja piecu autoru skaņdarbi, to vidū Latvijas klausītājiem pazīstamais Alfrēda Momotenko “На Страстной” un jaunā serbu komponista Juga Markoviča skaņdarbs “Nirvāna”. Radio kora profesionalitāte iedvesmojusi arī Mārtiņa Viļuma skaņdarba tapšanu, bet Andra Dzenīša darbs “Aerodynamics” diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu.
«Purvīša balvas 2019» nominante Ieva Epnere stāsta kādreizējās pierobežas zonas cilvēku stāstus
«Purvīša balvas 2019» nominante Ieva Epnere stāsta kādreizējās pierobežas zonas cilvēku stāstus
1946. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valdība pieņēma lēmumu par pierobežas zonu aizliegto zonu un režīmu. Lēmums noteica pierobežas zonu divu kilometru platumā no Baltijas jūras krasta līnijas. Tas daudzējādā ziņā ietekmēja piejūras ciemu iedzīvotāju identitāti un izpratni par savu mājvietu, un par šīm ietekmēm, kā arī jūras un cilvēku attiecībām savā izstādē "Dzīvo atmiņu jūra” stāsta māksliniece Ieva Epnere. Izstāde nominēta šīgada Purvīša balvai laikmetīgajā mākslā.
Londonas Grāmatu tirgus iestrādes: turpinājums būs atkarīgs no pieejamā finansējuma
Londonas Grāmatu tirgus iestrādes: turpinājums būs atkarīgs no pieejamā finansējuma
Noslēdzies 47. Londonas Grāmatu tirgus, kur līdz ar pārējām Baltijas valstīm piedalījās arī Latvijas delegācija, iepazīstinot ar saviem autoriem, māksliniekiem, izdevējiem un arī poligrāfiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šis Londonas Grāmatu tirgus nosacīti aizritēja mierīgākā noskaņā. Stends piesaistīja plašu apmeklētāju loku, taču pašu izdevēju interese šogad bija daudz mazāka par līdzdalību tirgū.
Filma, deja un teātris – iesaka dzejnieks Toms Treibergs
Filma, deja un teātris – iesaka dzejnieks Toms Treibergs
Turpinās pavasaris, un turpinās sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" čakls darbs, apmeklējot kultūras notikumus un lasot grāmatas. Šonedēļ Latvijas Radio kultūras žurnālists, dzejnieks un etīžu teātra "Nerten" dalībnieks Toms Treibergs iesaka svinēt Teātra dienu,  ļauties revolucionāri kinematogrāfiskām kaislībām, pašiem izdot grāmatas, ja ne dejot, tad klausīties tango. Ieteikumos Toms pieļauj arī kādu interešu konfliktu...
Lielbritānijas izdevēji dalās ar pieredzi Baltijas valstu tulkojumu izdošanā
Lielbritānijas izdevēji dalās ar pieredzi Baltijas valstu tulkojumu izdošanā
14. martā Londonas Grāmatu tirgus Literatūras Tulkojumu centrā notika paneļdiskusija "Baltijas literatūras tulkojumi Lielbritānijā”, kurā četru izdevniecību pārstāvji stāstīja par savu pieredzi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas autoru darbu tulkojumu veidošanā, izdošanā un izplatīšanā pagājušā gada ietvaros.
Baltijas valstu ilustratoru veikums piesaista Londonas Grāmatu tirgus publiku
Baltijas valstu ilustratoru veikums piesaista Londonas Grāmatu tirgus publiku
Rit Londonas Grāmatu tirgus otrā diena līdz ar Latvijas literatūras eksporta platformas „Latvian Literature” dalību tajā. Vakar, 12.martā, Bērnu literatūras centrā pasākumu sērijā „Uzlecošās zvaigznes” notika tikšanās ar Baltijas valstu bērnu grāmatu ilustratorēm. Igauniju tajā pārstāvēja Ulla Sāra, Lietuvu – Monika Vaicanavičiene savukārt Latviju – Elīna Brasliņa.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd