Kultūras Rondo

Izstāžu zāli "Arsenāls" slēgs rekonstrukcijai. Stāsta Māra Lāce un Elita Ansone

Kultūras Rondo

Tā skan lībieši. Valta Ernštreita dzejolis, veltīts lībiešu Rīgai

LMB nominanti. Vērtē klausītāji Ingrīda Burāne, Andris Morkāns un Lauma Mellēna

Lielā mūzikas balva. Vērtē klausītāji Ingrīda Burāne, Andris Morkāns un Lauma Mellēna

Operas "Karmelīšu dialogi" iestudējums, festivāla "Rīga Jūrmala" koncerti, kā arī mūziķa Aigara Raumaņa sniegums ir koncertdzīves notikumi aizvadītajā gadā, kas likuši aizdomāties klausītājiem. Latvijas Radio raidījums "Kultūras Rondo" turpina ieklausīties mūzikas cienītāju un ekspertu viedokļos par Lielās mūzikas balvas nominantiem – savos vērtējumos dalās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andris Morkāns un mūzikas žurnāliste Lauma Mellēna.

Mans favorīts

Kurš no nominētajiem mūzikas notikumiem atstājis spēcīgāku iespaidu?

Ingrīda Burāne: Tā ir opera. Tas ir diezgan neparasts notikums manā dzīvē, jo man operā vienmēr ir kaut kas par daudz vai par maz. Bet “Karmelīšu dialogi” - es uzskatu, ka tā ir savā ziņā pilnībā. Uzreiz jāpaskaidro, kā pilnība tajā, ko es mākslā meklēju, – jaunatklāsmes, nezināmo, tīrību, pārsteigumu. Šeit visos parametros viņa atklājas tik brīnišķīgi, īpaši jau scenogrāfijā, kas ir vairāk nekā pārsteidzoši. Operā tik reti izdodas savienot mūziku ar vizualitāti un aktieru kustību jeb solisti kustību.

Domāju tīrību arī tādā dziļāka jēdziena nozīmē, jo tomēr viņa atver tik daudz slāņus, ka es biju saviļņota, kas reti ar mani operā notiek.

Andris Morkāns: Es patiesi vērstu prožektoru staru uz "Karmelīšu dialogiem", varbūt tieši tāpēc, ka es biju pilnīgi nesagatavots, es nezināju, kas tas ir. Man, starp citu, patīk iet uz koncertiem, uz operu grūtāk, kad nezinu, kas būs. Es ņemu to, ko man piedāvā šodiena šeit un tagad. Protams, ka bieži ir atkarīgs, kādās personiskās vibrācijās esi un kāds aizej uz pasākumu, vai arī ar kādām ekspektācijām, kad gaidi kaut ko, zini no nosaukuma, kā tam vajadzētu būt. Tas uzliek kaut kādu plīvuru virsū. Un, ja tas neatbilst tām ekspektācijām, tad ir, kā ir.

"Karmelīšu dialogi" man bija balta lapa, es biju tikai dzirdējis no bijušajiem kolēģiem, ka ir ļoti labi. Es biju ļoti pārguris, pirmajā daļā man bija grūti koncentrēties, bet otrajā es pamodos un trešajā es piedzīvoju pilnīgu katarsi.

Lauma Mellēna: Mani spilgtākie iespaidi par pagājušo sezonu laikam ir ārpus Lielās mūzikas balvas konteksta. Katrā ziņā ir zināmi apsvērumi, un es tos arī labi izprotu, kādēļ kaut kas nav iekļuvis nominēto koncertu vai notikumu sarakstā, jo tas varbūt mazāk attiecas uz Latvijā dzīvojošu, strādājoši latviešu mūziķu sniegumu. Ja atmestu šo lokālpatriotismu, kas ir svarīgs valsts augstākā apbalvojuma mūzikā kontekstā, es teiktu, ka mani šogad patīkami pārsteidza jaunpienācējs festivālu vidū, proti, festivāls "Rīga Jūrmala" ar savu koncertu bezkompromisu pieteikumu kvalitātes līmeņa ziņā, vārdu ziņā, arī spēcīgi mārketinga ziņā. Skatīsimies, kā tas notiks tālāk.

Savukārt no atsevišķiem muzikālajiem notikumiem varu minēt, ka mans gada koncerts bija vācu kamerdziedātaja Benjamina Apla koncerts. Tuvāk gada nogalei mani pārsteidza it kā netradicionāli Hendeļa "Mesijas" atskaņojums, jo katru gadu tiek atskaņota Hendeļa "Mesija", bet šoreiz ar Ingu Kalnu Dzintaru koncertzālē un Andresa Mustonena un "Hortus Musicus" viesošanos. 

Mans gada mūziķis

Kuru no individuālajiem sniegumiem vēlaties izcelt šajā gadā?

Ingrīda Burāne: Tas ir Aigars Raumanis. Es vienmēr esmu piesardzīga ar šīm nominācijām, jo tik daudz ir gadījies dzīvē redzēt, ka jauns mākslinieks tiek varbūt ne īpaši pamatoti cildināts. Pēc tam viņš atkal pazūd, jo tas viss viņam ir bijis par ātru. Viņš nav izturējis to nastu.

Bet šis gadījums, tie viņa jaunatklājumi, viņa attieksme pret instrumentu mainīja manu kā klausītājas attieksmi pret instrumentu, īpaši latviešu mūzikas lielkoncertā. Fascinējoša bija viņa frāze, ka viņš speciāli šim koncertam iemācījās no galvas Buravicka partitūru. Tas ļoti daudz pasaka par cilvēku. Man prieks, viņš tiešām ir gados jauns. Prieks, ka viņa vieta ir iezīmēta pašreizējā mūzikas kopainā.

Andris Morkāns: Tā sakrita, ka es dzirdēju saksofonistu Aigaru Raumani. Un es biju ļoti patīkami šokēts, kā viņa saksofons ar mani sarunājas.

Man bija sajūta, ka viņš runā ar mani šajā muzikālajā valodā un es pat saprotu, ko viņš grib teikt. Katrā ziņā dialogs notika un man bija milzīgs pārsteigums par viņu un arī milzīgs prieks, ka mums ir tādi jauni izpildītāji.

Vēl es gribētu pieminēt Daumantu Liepiņu, kuru es dzirdēju Bēthovena sonāšu atskaņojumā, kurš arī mani ļoti patīkami un spilgti pārsteidza.

Lauma Mellēna: Ir ļoti interesanti un patīkami, ka starp nominantiem par sniegumu gada garumā ir dziedātājs Rinalds Kandalincevs, kurš ir atgriezies Latvijā un sācis dziedāt baritona repertuāru, pirms dažādi eksperimentējot ar savām balss iespējām. Prieks, ka  viņš ir pamanīts. Tieši tāpat var teikt par Guntu Ābeli, kura strādā vairāk Bāzelē un vispār Eiropā.

Prieks, ka Lielā mūzikas balva ļoti labi aptver arī tos jaunos mūziķus, kuri skolojušies un savas karjeras pamatus liek nevis šeit, bet uz Eiropas skatuvēm. Tas rāda, ka sekojam līdzi savējiem neatkarīgi no tā, kur viņi izvēlētos mācīties un pie kādas skolas piederēt izglītības kontekstā.

Mani novērojumi

Vai esat pamanījis kādu tendenci mūzikas dzīvē šīgada balvas kontekstā?

Ingrīda Burāne:  Es domāju, ka tā ir parādība, kurai ir vismaz divas puses, ka pie vispārējā mākslas uztveres sagatavotības līmeņa ir labi, ka ir daudz vienmēr visādu skaidrojumu un šī tendence pirms kino seansiem, pirms koncertiem un teātra izrādēm, ka tev sniedz it kā minimumu, kas būtu jāzina. Zināmā mērā tā ir tāda uztveres programmēšana, un tajā ziņā, man liekas, ka ir tā otra puse, ka mēs neatstājam skatītājiem, klausītājiem un lasītājiem saglabāt jaunatklāsmes prieku un noslēpumu. Arī paturēt to mākslas darbu noslēpumu. Mēs cenšamies visu izskaidrot. Tā ir tāda pārdošanas taktika, bet māksla gluži tas nestrādā, manuprāt. 

Andris Morkāns: Es neuzskatu sevi par tādu profesionāli, es esmu vienkārši klausītājs. Es "ēdu to, ko man piedāvā". Tāpat kā ik reizi ir kaut kas, kas man ļoti garšo, ir kas mani atstāj vienaldzīgu, ir arī – kas negaršo.

Lauma Mellēna: Tā problemātika vienmēr saistās ar formātiem, kas ir lielie simfoniskie koncerti un solo koncerti vai kamermūzikas koncerti, jo protams, ka to formāts ir atšķirīgs, atšķirīgas ir arī emocionālās temperatūras, jo ir dažādas, izejot no repertuāra un interpreta personības.

Droši vien ir arī saprotami apsvērumi, ka, nevēloties vēl vairāk saskaldīt kategoriju klāstu mūzikā, diez vai būs izdalīts, piemēram, lielā forma un mazā forma. Lai gan reizēm tas būtu vērtīgi,

jo ieraudzītu vēl plašāku spektru, kas attiecas uz dažādu žanru un dažādu koncertu formātu, arīdzan dažādās koncertu vietās, kur akustiskie nosacījumi un viss pārējais ir atšķirīgs.

Mana neizpratne

Kas raisa neizpratni šajā nominācijā kopumā?

Andris Morkāns: Varbūt kādam nepatiks, bet es piesaukšu Verku Serdjučku un viņa izpildītāju Andriju Danilko, kurš teica: ja jums ir kaut kas slikts sakāms, nesakiet. Mākslinieks var dzīvot tikai tādā mīlestības aurā, mīlestības gaisotnē viņš spēj radīt.

Tas, ka kāds nevar radīt man, ko es varbūt no viņa sagaidītu šodien, viņš varbūt to izdarīs rīt, parīt, aizparīt. Man nav nekādu tiesību šodien to nolauzt, ievainot vai apliet ar mēsliem.

Lauma Mellēna: Kategorijā "Gada uzvedums" ļoti bieži gadās, ka savstarpēji konkurē vairāki Latvijas Nacionālās operas un baleta iestudējumi. Nereti rodas iespaids, ka ir problemātiski šo nomināciju aizpildīt ar līdzvērtīgi konkurējošiem mākslas darbiem.

Otra lieta, ir arī pieredze, ka komisija atturas balsot par gada uzvedumu, ja tā iestudēšanas komanda nenāk no Latvijas mākslinieku vides. (..) Manuprāt, šajā ziņā ir diezgan strīdīga konkurence starp Imanta Kalniņa "Spēlēju, dancoju" un Pulenka "Karmelīšu dialogiem". Manuprāt, tur ir diezgan liela problēma - salīdzināt šos iestudējumus.

Ārpus borta

Vai vēlaties izcelt kādu mūzikas notikumu, kurš nav nominēts Lielajai mūzikas balvai?

Ingrīda Burāne: Tas bija Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncerts ar Tālivaldi Ķeniņu. Viņu mēs salīdzinoši maz esam ļoti labā izpildījumā, kāds bija šoreiz, dzirdējuši. Dabiski, ka tas uzreiz nosēžas, novirmo un liek domāt par to, ko mēs mūzikā nedzirdam tik bieži.

Bet ir saprotama koncertu direkcijas vēlme sabalansēt repertuāru, lai nezaudētu klausītājus. Mēs jau zinām, ka provinces koncertzālēm, ja viņas sauc par provinces koncertzālēm, nemaz tik viegli neiet.

Andris Morkāns: Tas ir Daumants Liepiņš. Nav šeit iekļuvis, bet esmu arī padomājis par to, kāpēc viņa nav. Viens no Lielās mūzikas balvas mērķiem ir redzēt un arī attīstīt.

Gadu no gada balvas dod vieniem un tiem pašiem, tas, ka viņi šogad nav nominēti, nav sliktāki šogad. Ir jāsaskata nākotne. Tas arī ir uzdevums Lielajai mūzikai balvai.

Lauma Mellēna: Nevarētu teikt, ka tas ir palicis aiz borta, jo vienmēr ir jautājums, ko mēs ieliekam ''iekš tā borta''. Šobrīd ir ļoti spēcīga jaunās un nosacīti varbūt vidējās paaudzes mākslinieku solistu plejāde, kuriem nominācijas pašas par sevi vairs nebūs atspēriena dēlītis, jo viņi jau ir nobrieduši mākslinieki ar savu karjeru un turpina muzicēt gan ārpus Latvijas, gan dažādos sastāvos. Var minēt visus, kas ir gan šeit, gan Eiropā, gan Elīna Bukša, gan Paula Šūmane, gan Elīna Bērtiņa, Arta Arnicāne. Ir daudz to mūziķu, kurus mēs redzam, pieņemam kā pašsaprotamu Latvijas muzikālās kopainas, Eiropas muzikālās kopainas sastāvdaļu. Jāatceras, ka droši vien nacionālā augstākā apbalvojuma mūzikā galvenais uzdevums ir izcelt to, kas ir būtisks varbūt vairāk tieši mūsu lokālā kontekstā.

KONTEKSTS:

"Lielās mūzikas balvas 2019" pasniegšanas ceremonija notiks 25. februārī pulksten 19.00 Latvijas Nacionālajā operā. Tiešraidē ceremoniju varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un vēlāk arī Latvijas Televīzijā.

Lielās mūzikas gada balvas 2019 nominanti

Gada uzvedums

  • Fransisa Pulenka opera “Karmelīšu dialogi” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Vensāns Busārs (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB))
  • Leonarda Bernsteina mūzikls “Vestsaidas stāsts” Cēsu pils parka estrādē, diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls)
  • Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Laura Groza-Ķibere (rīkotājs – LNOB)

Gada jaunais mākslinieks

  • Pianists Edgars Cīrulis
  • Dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine
  • Saksofonists Aigars Raumanis

Gada koncerts

  • Koncerts “Dialogs ar Mocartu” 18. janvārī Lielajā ģildē – soliste Irina Zaharenkova, Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Olari Eltss (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”)
  • Ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts 27. jūlijā Ventspils koncertzālē “Latvija” (rīkotājs – “Kurzemes filharmonija”)
  • Klavieru kvarteta “Quadra” koncerts “Ķeniņš un Quadra” 30. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā (rīkotājs – Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”)

Balva par izcilu interpretāciju

Balva par izcilu sniegumu gada garumā

  • Čelliste Gunta Ābele
  • Dziedātājs Rinalds Kandalincevs
  • Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Balva par izcilu darbu ansamblī

  • Čellists Ivars Bezprozvanovs
  • Ērģelnieks Aigars Reinis
  • Pianists Mārtiņš Zilberts

Gada jaundarbs

  • Andris Dzenītis “Leaves leaving Leipzig” vijolei un stīginstrumentu orķestrim, pirmatskaņojums 7. septembrī Dzintaru koncertzālē – Gidons Krēmers, “Kremerata Baltica” un diriģents Fuads Ibrahimovs
  • Santa Ratniece “Pļavas”, pirmatskaņojums 18. novembrī VEF Kultūras pilī - orķestris “Rīga” un diriģents Valdis Butāns
  • Gundega Šmite “Rītausmas dieve Ēosa”, pirmatskaņojums 20. septembrī Lielajā ģildē – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti