Starp "Purvīša balvas 2021" kandidātiem arī mākslinieces Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola ar projektu “Mākslinieku krīzes centrs” divu gadu periodā galerijā “Low” un laikmetīgās mākslas centrā "Kim?”. Divdaļīgais projekts nav paredzēts tikai mākslinieku krīžu, bet gan ikviena Purvīša balvas izstādes apmeklētāja grūtību risināšanai.
Autora ziņas
Par multimediālo instalāciju "Cita istaba" Purvīša balvai ir nominēts Kaspars Groševs. Viņa pieeju mākslas darba veidošanā labi paskaidro aktivitāte mākslas galerijā "427", kas ir mākslinieka izveidota telpa jaunradei un mēģinājumiem pārkāpt vienu soli pāri konvencijām un labi ieturētām manierēm, kas bieži vien mēdz būt mākslas pasaules likumsakarīga sastāvdaļa. Viņam mākslā svarīga dažādu elementu mijiedarbe un sadarbība.
Par personālizstādi "Kvantu matu implanti" laikmetīgās mākslas centrā "Kim?" Purvīša balvai nominēta māksliniece, nu jau arī Latvijas Mākslas akadēmijas lektore Amanda Ziemele. Viņas glezniecības ciklu iedvesmojis fiziķa Nikodema Poplavska pieņēmums, ka mēs jau šobrīd atrodamies melnajā caurumā, kurš kalpo par interjeru citam, lielākam Visumam. Tomēr māksliniece uzsver, ka pati izstāde nav par fiziku.
1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" iepazīstina ar divām jaunām dzeju grāmatām – apgāda "Liels un mazs" izdoto krājumu "Kaķis uz klavierēm" un "Pētergaiļa" klajā laisto "Zvirbulim nenāk miegs". Dzejnieces Ineses Zanderes dzejoļu kopa nav vis par rāmu kaķi, kas snauž uz klavierēm un murrā, bet gan par negaidītu lēcienu, kas pilnmēness naktī uzrauj kājās visu māju. Savukārt Māra Runguļa krājums daudzina putnus, sākot ar tiem, kuri agras bērnības dienās vēroti vecajā piemājas dārzā.
Vispateicīgākā proporcija starp pagātni un mūsdienām Latvijas pilīs un muižās ir grūti nosakāma. Līdztekus rūpīgi veiktai, izsvērtai kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai, gadās arī pa kādam “eiroremontam”. Latvijas Piļu un muižu asociācija (LPMA) izpilddirektors Armands Muižnieks ir pārliecināts, ka vēsturiskās ēkas ir jāsaglabā, bet reizē funkcionāli jāpielāgo mūsdienu apstākļiem. Tā gadu pēc gada pakāpeniski atjaunojot Oleru muižu, tās saimnieki Ieva un Kārlis Zemīši ir iezīmējuši pastāvīgu punktu vairāku ceļotāju un kultūras baudītāju kartēs.
Aleksandrs Čaks pirmoreiz skan somiski! Somu dzejniece Heli Lāksonena aizrāvusies ar Aleksandru Čaku un raksta viņam atbildes dzejoļus, kas drīzumā iznāks grāmatā “Paņēmi manu sirdi no plaukta”. Savukārt pašas Lāksonenas dzejoļus ne pirmo reizi atdzejojis Guntars Godiņš. Viņš rada pats savu valodas tiltu starp Čaku un Lāksonenu, izceļot abu savdabīgo dzejnieku spēju trāpīt dziļi un sāpīgi. Jāatzīmē, ka somu dzejniece par Čaku domā ne tikai dzejā, bet arī vizuālajā mākslā.
Nāve kā tēls un ideja kinematogrāfā ir bijusi un vēl arvien ir viens no būtiskākajiem ekrāna stāsta veidotājiem, sākot ar Ingmara Bergmana filmu "Septītais zīmogs", turpinot ar Lukīno Viskonti "Nāvi Venēcijā" un noslēdzot ar Kirstenas Džonsones dokumentālo filmu "Diks Džonsons ir miris". Gan par pēdējo pieminēto darbu, gan ar diviem citiem saistošiem kino ieteikumiem Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” dalās raidieraksta "Mans draugs – kino cilvēks" autore Agnese Lipska.
Palaižot vaļīgāk epidemioloģiskās drošības ierobežojumus, kultūras iestādēm paplašinās nākotnes ieceru vēriens. Notiek darbs pie jaunu, drošu pasākumu plānošanas un arī kultūrvietu tehniskā stāvokļa uzlabošanas. Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” ilggadīgās privātās uzņēmējdarbības un kultūras iestādes “Kaņepes kultūras centrs”, kā arī savas aktivitātes salīdzinoši nesenāk uzsākušās kultūrvietas “Viskaļi” pārstāvji norāda, ka privāto un nevalstisko organizāciju loma valsts un pašvaldību līmenī nav līdz galam novērtēta. Lielu atspaidu sniegtu valsts un pašvaldību līdziesaistīšanās telpu uzturēšanas jautājumā.
Jēdziens “next” – tulkojumā no angļu valodas “nākamais” – ietver sevī ideju par kustību. Nākamais ir pāreja, kas nekad nav droša, paredzama vai iepriekš zināma, ar savu tiešo un neatgriezenisko klātbūtni pastāvīgi jautājot – vai nākamajam ir kāda saistība ar bijušo? Ar šādu devīzi piekto darbības gadu uzsāk Rīgas Fotogrāfijas biennāle, izceļot starptautiskas žūrijas atlasītus Baltijas fotomākslas pārstāvju darbus. Pirmais notikums biennāles programmā – ekspozīcija “Lai iemīlētos, noklikšķiniet šeit”, kas ir radoša interpretācija par iepazīšanās aplikācijām.
Aprīļa izskaņā tika izziņots Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) nominantu saraksts piecās kategorijās. LDGB pretendentus vērtēja starptautiska žūrija, tostarp Latvijas speciālisti – uzņēmuma “Accenture Latvia” servisa un pakalpojumu dizaina vadītāja Anete Žukova un biroja “Outofbox” vadošais arhitekts Pēteris Bajārs. Caurskatot rekordlielo pieteikumu skaitu, iezīmējušās arī vairākas kopīgas tendences, piemēram, pandēmijas apstākļos daudz strādāts pie servisa līmeņa uzlabošanas, bet ne tik veiksmīgi padevušās informatīvās kampaņas.
No 28. aprīļa līdz 3. maijam notiks Starptautiskais dokumentālā kino festivāls "Artdocfest/Riga". Festivāla direktors Vitālijs Manskis atgādina, ka dokumentālais kino, ko balsta realitāte, ne fantāzijas, cilvēkam var piekļūt vistuvāk. Reizē tas var būt bīstams, jo atklāt patiesību var nenākties viegli. “Baltijas fokusa” programmas skatītāju vietu kvotas ir aizpildītas jau festivāla sākumā, taču tas nenozīmē, ka filmas pie skatītājiem nenonāks – līdz ar epidemioloģiskās situācijas būtisku uzlabošanos, tās varēs skatīties tā, kā pienākas – kinoteātrī.
Svētdien, 25. aprīlī, paziņoti ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” laureāti. Otro reizi “Oskaru” par labāko režiju saņēmusi sieviete – Hloja Žao –, un arī viņas filma "Nomadland" novērtēta kā labākā. Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” uzrunātie eksperti – kino kritiķe Kristīne Simsone un platformas "Kino Kults” līdzdibinātājs Sergejs Timoņins – atzīst, ka uzvara filmai "Nomadland" bija paredzama. Gan šī gada “Oskaru” nominācijās, gan apbalvojumu saņēmēju vidū iezīmējas jau daudz lielāka dažādība, kas, kā norāda Simsone, pilnīgāk atspoguļo kino veidotāju loku un sabiedrību kopumā.
Dzejnieces Liānas Langas skatījumā aizvadītā gada literatūrā – īpaši prozā – vērojama atgriešanās no postmodernisma pie modernisma. Proti, nereti intelektuāli cinisku un eksperimentālu intonāciju ir nomainījusi daudz iejūtīgāka, bet tādēļ ne mazāk aizraujoša izteiksme. Gaidot Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisijas galējo lēmumu, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" par latviešu literatūrās devumu spriež arī folkloras un literatūras pētnieks Ingus Barovskis un grāmatu blogeris Agris Nils Jēkabsons.
Atskatoties uz aizvadīto gadu Latvijas literatūrā, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju programmas direktore Vita Zelče iezīmē cerību, ka pandēmijas laiks kalpos par iedvesmu jauniem prozas darbiem, kuros risināt pārdomas par dažādajiem izaicinājumiem, ar kuriem mums nākas saskarties gan profesionālajās gaitās, gan privātajās attiecībās. Savus vērtējumus par rakstītā vārda sasniegto 2020. gadā pievieno literatūras kritiķis Arnis Koroševskis un Jelgavas bibliotēkas Lasītāju kluba dalībniece Baiba Kokina.
Mūsdienu kultūras centrs “Kultkom”, kura plašāk zināmais devums ir žurnāls “Foto Kvartāls”, nu izdevis fotogrāmatu "Did You Notice Me?". Tajā aplūkojami mūsdienu jauniešu portreti, kas noteikti kalpos par šī perioda liecību tālākā nākotnē. Lai gan sākotnēji grāmata netika iecerēta kā sociāls projekts, tā jauniešiem var sniegt kopības sajūtu, savukārt pārējiem kalpot par pamudinājumu būt iekļaujošākiem, saprotošākiem.
Apgādā “Neputns” klajā laists Nīčes eseju krājums “Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei”. Viens no domnīcas “Telos” redaktoriem, filozofs, doktorants Krišjānis Lācis teju pusotru gadsimtu senajās Nīčes esejās kā īpašu vērtību izceļ valodu. Vācu filozofs nevairās bezkaislīga tiešuma, konfrontācijas, un šī spēka valoda arī mūsdienu lasītāju dzen tikai uz priekšu.
Līdz galam nesaprastais amerikāņu režijas ģēnijs Orsons Velss un franču aktieris Matjē Amalriks, kurš sevi pierāda arī režisora krēslā – šādas galvenās figūras kārtējā "Dīvāna kinozālē”. Ar filmu ieteikumiem Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” dalās režisori Marta Elīna Martinsone un Jānis Ābele.
"Esmu mājās klausīšanās entuziasts, tas ļauj pilnībā ieiet mūzikas pasaulē,” – arī šāda atziņa izskan ekspertu spriedumos par attālinātajiem koncertiem. Par to, ka šis gads bijis īpašs, liecina arī Lielās mūzikas balvas (LMB) jaunā kategorija "Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos”. Savos iespaidos par aizvadīto sezonu Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” dalās Rīgas Doma kora skolas vokālā pedagoģe Kristīne Circene, mūzikas aprakstniece, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pedagoģe Gunda Miķelsone un komponists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks Jānis Petraškevičs.
Aizvadītajā sezonā ļoti īpaši bijuši visi mūzikas koncerti, kas norisinājās klātienē. Gaidot Lielās mūzikas balvas (LMB) žūrijas galējo lēmumu, savos iespaidos par aizvadīto sezonu Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” dalās Latvijas Radio kora dziedātāja Agate Pooka, komponists, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagogs Jānis Strazds un komponiste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Selga Mence.
Pirms gada Latvijas mūzikas dzīvē iestājās ģenerālpauze, kuras ilgumu nevarēja prognozēt neviens. Klausītāju zāles palika tukšas, taču mūziķi kopīgi ar koncertu rīkotājiem atrada radošus un inovatīvus veidus, kā sasniegt savus klausītājus. Tuvojoties Lielās Mūzikas balvas (LMB) pasniegšanas ceremonijai, pagājušā gada muzikālajos iespaidos dalās kinokritiķe Anita Uzulniece, Rīgas Riharda Vāgnera biedrības vadītājs Māris Gailis un mūzikas pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča.
Doktora grāda kandidāts ģeogrāfijā Jānis Matvejs pievērsies pilsētvides atainojumam Latvijas kino, galveno uzsvaru liekot uz padomju laika kinomateriālu izpēti. Viņš secina, ka 20. gadsimta pilsētvides atspoguļojumu kinematogrāfā izteikti diktē valdošās varas. Skatoties filmas, Matvejs aicina pievērst uzmanību tam, kā pilsēta ataino sociālās un politiskās pārmaiņas 20. gadsimta gaitā.
Lielceļa rokeru klubs, ceļojumi laikā un telpā uz citām planētām, 20. gadsimta sākuma progresa cerību spožums un ievērojama kinorežisora pēdējie dzīves mēneši – tik raibu piedāvājumu Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" ciklā "Dīvāna kinozāle" sagatavojuši televīzijas raidījuma "Jautā-Jums" vadītājs Lauris Kļaviņš un kinokritiķe, pētniece Dārta Ceriņa.
Kaņepes Kultūras centrs sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūta nodaļām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā organizē tiešsaistes festivālu "Spēļu fest”, kura laikā iespējams apmainīties ar viedokļiem, pieredzi un idejām, kā arī iepazīt spēļu pasaulē esošās, pazudušās un pārkāptās robežas. Festivāls noslēdzas 21. februārī.
Melnbalts mīlasstāsts divu aktieru sniegumā un dziļa psiholoģiska trauma, kuru izdziedēt var tikai laiks. Šādus kino ieteikumus Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" ciklā "Dīvāna kinozāle” piedāvā uzaicinātie eksperti – kinoblogeris Sergejs Timoņins un Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja speciāliste Agnese Logina.