8. aprīlī dzejniecei, teicējai un melodiju autorei Broņislavai Martuževai apritētu 90 gadi. Pirms diviem gadiem aizsaulē aizgājušās dzejnieces piemiņai Lubānas novadā tiek rīkoti vairāki atceres pasākumi.
Autora ziņas
Jaunievēlētā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektore Rūta Muktupāvela intervijā Latvijas Televīzijai norāda, ka izmaiņas augstskolā būs, taču obligāti jāuztur tā ekselence, kas jau sasniegta. Muktupāvela uzskata, ka iepriekšējā rektora Jāņa Siliņa laikā atsevišķās nozarēs latiņa pacelta ļoti augstu. Tagad tas pats būtu jādara citām nozarēm.
Tallina šajā nedēļas nogalē pārvērtusies par īstu skudrupūzni. Mūziķi, menedžeri, ierakstu kompāniju īpašnieki un citi industrijas profesionāļi sapulcējušies šeit, lai prezentētu sevi un atstātu vislabāko iespaidu. Festivālā neizpalika bez politisko notikumu konteksta, bet Latvijas pārstāvji izpelnījās gan vietējās publikas ovācijas, gan nodibināja kontaktus ar citzemju producentiem.
25.martā savas ieceres dokumentālo filmu uzņemšanai Nacionālais Kino centra (NKC) ekspertu komisijai prezentēja 22 dokumentālo filmu autori.
Pirmdien aprit 90 gadi, kopš Latvijas pirmās brīvvalsts valdība nodibināja augstāko valsts apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni. Kopš tā atjaunošanas 1994.gadā to par īpašiem nopelniem Latvijas labā saņēmuši vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku – ārsti, diplomāti, skolotāji, sabiedriskie un kultūras darbinieki, arī uzņēmēji un citu nozaru pārstāvji, kuri ar savu darbu virza mūsu valsts augšupeju.
Pirmoreiz latviešu bērnu literatūrā izdota grāmata, kas stāsta par nacionālo partizānu cīņām pēc Otrā pasaules kara. Grāmatā „Lapsu kalniņa mīklas” tās autors Māris Rungulis lasītājus iepazīstina ar Kurzemes puikām no pagājušā gadsimta 60. gadiem, kuri, meklējot pieradinātu stirnu buciņu, mežā uzduras purva salai, uz kuras izveidots bunkurs. Sākas iepazīšanās ar pasauli, kura ir kā maza daļiņa brīvas Latvijas.
Elga Igenberga ir estrādes mūzikas celmlauze Latvijā, to atzinis arī viņas laikabiedrs un kolēģis Raimonds Pauls. Simpātiskajai sievietei darbošanās mūzikas pasaulē bijusi grūtāka nekā vīrietim – biežāk pavarda siltums bijis jāaizstāj ar darbu pie klavierēm un nošu lapām. Līdz ar muzikoloģes Daigas Mazvērsītes grāmatu „Elga Igenberga. Dzīves riču-raču” lasītājiem ir atvērta vēl viena nozīmīga lappuse mūsu mūzikas vēsturē.
Doma baznīcā otrdien, 18.martā, plkst. 19 notiks amerikāņu komponista Pītera Broderika koncerts, kura ienākumi tiks ziedoti vitrāžas "Ar degsmi par brīvu Latviju” izveidei. Mūziķis sola pārsteigumu publikai, taču uzsver, ka nevēlas nevienu šokēt.
Tenors, klavieres un ģitāra. It kā vienkāršs salikums, taču amerikāņu dziedātāja Rufusa Vainraita gadījumā tā ir kombinācija, ar kuru sasniedzama pasaules slava. Nākamnedēļ, 19.martā, koncertzālē „Palladium” būs iespēja novērtēt savdabīgā mūziķa harizmu un viņa radīto mūziku.
Rīgas Mākslas telpā piektdien atklāj izstādi „Re:visited”, kurā apskatāma darbu izlase no pēdējo gadu starptautiskām mākslas biennālēm. Izstāde iepazīstinās ar jaunākajām mākslas tendencēm un atklās dažādu valstu mākslinieku pasaules redzējumu. Kopumā būs pārstāvēti mākslinieki no vairāk nekā 20 valstīm, kuri risinājuši identitātes, globalizācijas un citus mūsdienās aktuālus jautājumus.
Viens no Latvijas Leļļu teātra (LLT) izrādes „Trīs sivēntiņi un vilks” varoņiem - vilks,demonstrējot savu izsalkumu, intervijas laikā mēģināja apēst Latvijas Televīzijas kultūras ziņu žurnālista pastiepto mikrofonu.
11.marta vakarā pulksten 22.05 LTV1 demonstrēs franču režisora Džilla Emerija dokumentālo filmu, kurā sekots līdzi Ukrainas nesenās vēstures notikumiem - “Ukraina: no demokrātijas līdz haosam”.
Latvijas Televīzijas (LTV) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un nodibinājumu „Rīga 2014” veidotajā projektā „Latvija dzied!” uzvarējis Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris „Sōla”, kas pārstāvēs Latviju Eiropas koru sadziedāšanās festivālā Vīnē 9. Maijā, informē LTV.
Latvijas Nacionālajā operā otrdienas, 4.marta, vakarā notiks Lielās mūzikas balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija un koncerts. Tiešraidē to pārraidīs Latvijas Radio 3 “Klasika” un Latvijas Televīzija.
Iznākusi dzejnieka, esejista un Nobele prēmijas laureāta Česlava Miloša (1911-2004) dzejas izlase „Trīs gaiteņi”.
Rakstnieka Jāņa Lejiņa vēsturiskais romāns “Zīmogs sarkanā vaskā” ir viens no retajiem piemēriem, kad par nacionālu bestselleru kļūst mūsu autora grāmata. Sākta šī romāna ekranizācija, kas varētu kļūt par tikpat nozīmīgu kā „Likteņa līdumnieki” – arī tagad pie režijas grožiem ķērusies Virdžīnija Lejiņa, taču filmas tapšanai nepieciešams krietni vien lielāks finansējums par līdz šim piešķirto.
Vairāk nekā 100 vietās Latvijā 22.februārī pulksten 16 izrādīs ielu sporta un kultūras kustības "Ghetto Games" 2013.gada dokumentālo filmu „Tas ir tikai sākums”.
Sākotnēji angļu kinorežisors Alfrēds Hičkoks savai leģendārajai filmai „Psiho” vispār nav vēlējies likt klāt mūziku. Taču tieši komponista veidotā partitūra ir viena no šīs filmas atpazīstamības zīmēm.
Draugi jau pusgadsimtu – tā viens par otru saka komponisti Gija Kančeli un Raimonds Pauls. Viņu iepazīšanās notika Tbilisi, kur mūsu maestro viesojās kā džeza pianists. Nupat klajā nācis kompaktdisks, kurā Raimonds Pauls spēlē sava gruzīnu kolēģa kompozīcijas, tostarp mūziku kinofilmām un teātra izrādēm.
Nupat izdotais amerikāņu bibliotekāra, doktora Džeimsa Hovarda Freizera pētījums „Jaunatklāšana. Grāmatizdošana un dizains Latvijā no 1919. līdz 1940.gadam” iepazīstina ar miera laika Latvijā izdoto grāmatu māksliniecisko noformējumu šai periodā, kā arī sniedz vērtīgas uzziņas par grāmatu izdošanas vēsturi.
„Es Līsistrati atradu savā pieredzē un Balkānu dzejā,” – tā par topošo kameroperu saka tās libreta autore Inese Zandere.
Par „Kings of Leon” fenomenu mēs mierīgi varēsim runāt arī pēc desmit gadiem, Latvijas Televīzijas kultūras ziņu veidotājiem norāda mūzikas žurnālists Toms Grēviņš, komentējot ziņu par grupas uzstāšanos Latvijā.
Pasakas ir teksti, kas ir mūsu kultūras pamatā, tās mēs zinām jau kopš bērnības. Tos pēta arī zinātnieki, kas palīdz saprast, kā un kāpēc mēs pasakas – iespējams, paši to neapjaušot – pielietojam ikdienā. Lai iepazīstinātu ar pasaku daudzveidību un šī fenomena popularitāti pasaulē, Rīgā ieradies viens no vadošajiem pasaku pētniekiem pasaulē Hanss-Jergs Uters.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) 2013.gada nogalē saņēmusi vērtīgu un unikālu dāvinājumu – daļu no vācu literatūrzinātnieka, izcila bibliotēku nozares profesionāļa, profesora Paula Rābes (1927–2013) bibliotēkas, lsm.lv informē LNB pārstāvis Augusts Zilberts.
No piektdienas arī Latvijas kinoteātros ir iespēja sastapties ar tematiski padrūmu, bet mākslinieciskā ziņā izcilu kinostāstu – drāmu “12 gadi verdzībā”. Tā ir balstīta uz amerikāņu fermera un vijolnieka Solomona Nortrapa memuāriem. Filma stāsta par laiku, kurš Amerikas vēsturei ir viens no lielākajiem kauna traipiem.
Drūma, ēnaina un naksnīga pilsēta; ciniski, mēteļos tērpti privātdetektīvi un liktenīgās sievietes, kuru mērķis ir vilināt un pazudināt. Šīs pazīmes raksturo unikālu un ļoti daudzveidīgu kinovēstures parādību – film noir. Nupat – pirmo reizi latviešu valodā - klajā nācis kinozinātnieces Ditas Rietumas pētījums par šo kino novirzienu.
Līdz šim mūsu režisoru īsfilmu pirmizrādes notikušas tikai kinofestivālos. Taču lielgabarīta filmu trūkuma apstākļos no trim īsfilmām sanāk viens vesels kinoseanss. Trešdien, 22.janvārī, kinoteātrī „Splendid Palace”, kopīga pirmizrāde būs trim dažādiem kinostāstiem. Tos veidojušas trīs jaunās un daudzsološās kinorežisores.
Preču vilciens, pieci kaķi, zirņa bērni un rāmi zvēri – tik raiba sabiedrība gaida pie sevis ciemos gan bērnus, gan viņu vecākus galerijā "Istaba" Rīgā. Tur atklāta izstāde „Tā sakot, ir par ko trakot”, kurā 29 māksliniekus apvieno izdevniecības „Liels un mazs” latviešu autoru dzejas bilžu grāmatu sērija bērniem „Bikibuks”.
Klasiskās mākslas galerijā „Antonija” no 21.janvāra apskatāma unikāla Rietumeiropas klasiķu grafikas darbu izstāde „Vecās Eiropas netikumi”, lsm.lv informē galerijas pārstāvji.
Iesākot šo gadu, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) diriģenta Normunda Šnē vadībā iepazīstina simfoniskās mūzikas mīļotājus ar 20.gadsimta komponistu skaņdarbiem. Klausītājiem dažkārt šķiet, ka viss skaistais klasiskajā mūzikā pateikts līdz 20. gadsimta sākumam, taču tas nebūs gluži tiesa. Par to iespēja pārliecināties šovakar, 17.janvārī, Lielajā Ģildē.
Viens no grandiozākajiem vizuālās mākslas projektiem kultūras galvaspilsētas gada notikumu kalendārā ir izstāde „1914”, kura apmeklētājiem durvis vērs jau šo piektdien. Izstāžu zāle „Arsenāls”, kurā eksponēti Pirmā pasaules kara notikumu ietekmē tapušie mākslas darbi, precīzi iederas izstādes koncepcijā, jo ēka, kurā zāle atrodas, 19.gadsimta vidū celta kā ieroču noliktava.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.