VNĪ valdes loceklis Andris Vārna norādīja, ka vēsturiskais Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums un VNĪ rūp to savest kārtībā. Viņš norādīja, ka nelielu daļu - nepilnus 700 kvadrātmetrus - ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs. Savukārt 8000 kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām.
Tetera nams celts 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta kā īres nams. Vēlāk tas kalpoja sabiedriskām iestādēm, bet no 1946. gada tajā atradās Valsts drošības komiteja (VDK). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tur līdz 2008. gadam darbojās Valsts policija. Pirmajā stāvā un pagrabā izveidota Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija „Stūra māja”.
“Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, nepieļaujot tās degradāciju, tāpēc meklējām valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus.
Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nelikās saimnieciski pievilcīga, VNĪ virzīs īpašumu pārdošanai, saglabājot vietu muzejam, iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā,” norādīja Vārna.
Sabiedrības interesēs īpašums tiks pārdots ar apgrūtinājumu. Jaunais īpašnieks to varēs pirkt tikai tad, ja piekritīs saglabāt Stūra mājas ekspozīciju ēkas pagrabā un 1.stāvā.
“Piedāvājot šo ēku nomā, ar zināma veida biznesu saistīti investori neredzēja tajā problēmu, jo dažos gadījumos šis nav apgrūtinājums, bet drīzāk magnēts, kas rada zināmu cilvēku plūsmu un nav pretrunā ar uzņēmējdarbību, ko potenciālu šeit varētu veikt,” atzina Vārna.
Okupācijas muzejā norādīja, ka atbalsta VNĪ lēmumu virzīt ēku uz pārdošanu, saglabājot muzeja ekspozīcijas telpas.
“Latvijas Okupācijas muzejs ir pārliecināts, ka daļai telpu bijušajā LPSR Valsts drošības komitejas ēkā jeb tā dēvētajā Stūra mājā ir jāpaliek sabiedrībai pieejamām muzeja statusā. Stūra mājas projekta darbības gados esam pārliecinājušies, ka komunistiskā režīma represīvā dienesta darbības izpēte un eksponēšana interesē visplašāko sabiedrību. Tāpēc muzejs atbalsta VNĪ centienus piešķirt funkcionalitāti arī pārējiem ēkas stāviem, tai skaitā virzot ēku uz pārdošanu, vienlaikus saglabājot muzeju pirmajā stāvā un pagrabā.
Muzejs gribētu turpināt izmantot ne tikai valsts aizsargātās pirmā stāva un pagrabstāva telpas, kas ir iezīmētas kā valsts nozīmes vēstures piemineklis, bet apsvērtu arī iespēju izpētīt un eksponēt citas telpas pagrabā, piemēram, bumbu patvertni ar nodalījumiem ieslodzītajiem,” atklāj muzeja direktore Solvita Vība.
Tā kā īpašums valstij nav nepieciešams, tika izskatītas dažādas īpašuma izmantošanas iespējas, tostarp pērn tika rīkotas izsoles, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību izsoles ir veids, kā noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus.
Apzinot tirgus dalībnieku interesi, VNĪ secināja, ka par šo īpašumu lielākoties interesējas viesnīcu un kopmītņu biznesa attīstītāji, taču grūtības sagādā īpašuma tiesības un nepieciešamie ieguldījumi ēkas atjaunošanā. Saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu – ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi – nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Pēc potenciālo investoru veiktajiem aprēķiniem, šis termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu.
Saskaņā ar VNĪ stratēģiju tiek attīstīti īpašumi, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām. Pārējie objekti pakāpeniski tiek iznomāti vai pārdoti. Tā kā īpašums pieder VNĪ, par tā atsavināšanu ir tiesīga lemt VNĪ valde un padome. Saskaņā ar 2019. gada nogalē SIA "VGP" Ekspertu grupa veikto novērtējumu ēkas vērtība ar muzeja ilgtermiņa nomu ir aptuveni 4,25 miljoni eiro (4 247 000 eiro). Drīzumā tiks izziņota izsole. Tās nosacījumi būs pieejami VNĪ mājaslapā.
