Vai nodalīt Verkas Serdjučkas koncertus no Dziesmu svētkiem? Atsākas diskusijas par PVN kultūras pasākumiem

Ceļā uz valsts nodokļu pamatnostādnēm nākamajiem četriem gadiem ar jaunu sparu atsākušās diskusijas arī par pievienotās vērtības nodokli (PVN) kultūras pasākumiem. Pašlaik tiem PVN nepiemēro vispār, bet Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par virzieniem nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei, ko 25. februārī skata valdība, parādījies piedāvājums privāto komersantu kultūras piedāvājumu aplikt ar 21 procenta PVN. Tam gan kategoriski nepiekrīt ne privātie, ne Kultūras ministrija, aicinot diskutēt par samazināto PVN visiem kultūras pasākumiem.

Vai nodalīt Verkas Serdjučkas koncertus no Dziesmu svētkiem? Atsākas diskusijas par PVN kultūras pasākumiemMāra Rozenberga

    Jautājums par PVN kultūras pasākumiem valdības darba kārtībā atgriezies pēc piecu gadu pauzes. Savulaik pēc asām iebildēm no privāto pasākumu rīkotāju puses to atlika, bet tagad atdzimusi ideja komercpasākumiem PVN atvieglojumu vairs nepiemērot, līdzīgi kā tas ir Igaunijā.

    “Patlaban publiski izskanējusī informācija par iespējamām nodokļu politikas izmaiņām ir politisko partiju, valdības sociālo un sadarbības partneru un nevalstisko organizāciju priekšlikumu apkopojums,” paskaidro Finanšu ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis, Viņš uzsver, ka PVN privāto komersantu kultūras pasākumiem nav pašas Finanšu ministrijas priekšlikums. Kas šo priekšlikumu iesniedzis, viņš neprecizē. Galavārds par to, vai un kādiem kultūras pasākumiem atvieglojumu saglabāt, piederēšot Kultūras ministrijai.

    “Jautājums ir tāds: vai Latvijas nodokļu maksātājiem būtu jāsubsidē trešās valsts bizness no kultūras un PVN viedokļa?

    Kultūras ministrijai būs uzdevums izvērtēt, vai viņi redz iespēju nodalīt Verkas Serdjučkas kultūras pasākumus no Dziesmu un deju svētkiem.

    Un tas patiešām būs Kultūras ministrijas, nevis Finanšu ministrijas jautājums,” norāda Jarockis.

    Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone gan neredz iespēju šādam dalījumam, atgādinot arī Konkurences padomes iebildes.

    “Konkurences apstākļiem un nosacījumiem ir jābūt pilnīgi vienādiem visos sektoros. PVN deklarācijas neatpazīst pakalpojuma saturu, līdz ar to ir jāatrod tāds risinājums, ko var piemērot Valsts ieņēmumu dienests, neanalizējot, kādā valodā vai cik augstā kvalitātē priekšnesums ir izpildīts,” uzsver Vilsone.

    Finanšu ministrijas ziņojumā lēsts, ka 21% PVN piemērošana daļai kultūras pasākumu valstij varētu nest 2,1 miljonu eiro.

    Kā tas aprēķināts, nezina ne Kultūras ministrija, ne privātie pasākumu rīkotāji, ar kuriem ministrija šonedēļ sāka tikšanos raundu.

    “12% ir galējā robeža, virs kuras nozare vienkārši iznīks. Mēs iegūsim pretēju efektu, nekā Finanšu ministrija cer,” sanāksmes laikā uzsvēra pasākumu producents Juris Millers.

    Privātie kā kompromisu redz samazināto 12% PVN likmi pilnīgi visiem kultūras pasākumiem, kas ļautu no biļešu ieņēmumiem pelnīt, bet vienlaikus varētu būtiski neietekmēt biļešu cenas.

    “Ja ir 21%, tad viennozīmīgi būs jāliek klāt biļešu cenai. Ja būs 12%, tad es domāju, ka lielākā daļa nepamanīs, ka rīkotājs tos maksā,” norāda uzņēmuma “Micrec PM” valdes locekle Elita Mīlgrāve.

    Cik lielā mērā pie 21% PVN varētu samazināties kultūras patēriņš, Mīlgrāve atturas prognozēt, bet paredz, ka tādā gadījumā producenti vienkārši atteiksies no daudzu kultūras pasākumu rīkošanas.

    “Vienkārši koncertdzīve samazināsies,” viņa rezumē.

    Turpmākajās nedēļās Kultūras ministrija par PVN likmēm diskutēs ar nevalstiskajiem, valsts un pašvaldību kultūras pasākumu rīkotājiem un pagaidām no prognozēm par iznākumu atturas. Nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajiem četriem gadiem valdībā jāiesniedz līdz maija beigām.

    Finanšu ministrijā liek noprast – ja Kultūras ministrija nepiekritīs nekādām izmaiņām nozares nodokļu politikā, kas ļautu palielināt valsts budžeta ieņēmumus, tad var arī nerēķināties ar papildu naudu kultūras nozarei. “Nevar teikt, ka mēs neredzam iespējas, kur rast papildu finansējumu, bet mums tas ir nepieciešams! Šie procesi ir saistīti. Ja neredzat, kur rast papildu naudu, tad, visticamāk, arī nevarēsiet saņemt papildu naudu savu funkciju nodrošināšanai,” norāda FM pārstāvis Jarockis.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti