Panorāma

EM valsts sekretārs atstādināts pusstundu pirms «Latvenergo» padomes iecelšanas

Panorāma

ES par paplašināšanos runā piesardzīgi

Sāks Rīgas pils Kastelas daļas atjaunošanu

Rīgas pils rekonstrukcijas pabeigšanai nepietiek naudas

Ceturtdien, 6. februārī, aprit tieši simt gadu, kopš par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājām kļuva Rīgas pils. Tiesa, kopš postošā 2013. gada ugunsgrēka muzejs jau septīto gadu mājo pagaidu telpās, un ceļš atpakaļ uz vēsturisko Rīgas pili nebūs viegls. Priekšā ir trīs pils rekonstrukcijas kārtas, no kurām naudas pagaidām pietiek tikai pirmajām divām. Tas nozīmē, ka 2025. gadā vēstures muzejs varēs ievākties vien trešajā daļā no tam atvēlētajām telpām.

Nepietiek naudas, lai pilnībā pabeigtu Rīgas pils rekonstrukcijuMāra Rozenberga

    Uz savu simto jubileju pilī Nacionālais vēstures muzejs viesus pulcējis simboliskā vietā – pils dienvidu pagrabā, zem daudzus simtus gadu senām tumšsarkanu ķieģeļu velvēm. Nākotnē te būs viduslaikiem un pils vēsturei veltīta ekspozīcija. Taču pagaidām reālas aprises ieņēmusi tikai muzeju krātuve Pulka ielā.

    “Ar Rīgas pili mums tik labi nav veicies. Cerējām, ka šo simto jubileju sagaidīsim jau ar ekspozīcijām Rīgas pilī. Diemžēl tā tas nav noticis,” atzīst muzeja direktors Arnis Radiņš.

    Īsa vēsture: 2013. gada ugunsgrēks izcēlās Rīgas pils priekšpils jeb Valsts prezidenta daļā, bet dzēšanas ūdeņi skāra arī veco jeb kastelas daļu, kurā mājoja Nacionālais vēstures muzejs.

    Lai gan pēc Valsts prezidenta atgriešanās pilī 2016. gadā daudziem radās iespaids, ka “pils tagad ir pabeigta”, patiesībā atjaunota bija tikai priekšpils.

    Bet ne vecās kastelas četrstūris, kura patieso apjomu īsti var apjaust tikai skatā no augšas.

    Rīgas pils pēc restaurācijas pabeigšanas. Baltais kvadrātveida apjoms ar 4 torņiem stūros ir Kastela, kurā paredzēts izvietot Latvijas Nacionālo Vēstures muzeju.

    Tiesa gan, nākamajos četros gados valsts rocība ļaus atjaunot tikai trešo daļu no iespaidīgajiem 12 tūkstošiem kvadrātmetru.

    “Mūsu galvenais izaicinājums vai problēma ir tā, ka mēs uz laiku paliksim bez Latvijas vēstures pamatekspozīcijas, kas ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem – Latvijas vēsture no akmens laikmeta līdz mūsdienām, ko līdz šim esam mēģinājuši rādīt pagaidu telpās,” atklāj muzeja vēsturnieks Toms Ķikuts.

    Pēdējos trīs gadus Rīgas pilī veikti arheoloģijas un mākslinieciskās izpētes darbi, bet pie pils atjaunošanas projekta jau piecus gadus strādā arhitekts Reinis Liepiņš ar komandu no “Sudraba arhitektūras” un “MARK arhitektiem”.

    Vienu no vizuāli iespaidīgākajiem viņu risinājumiem varēs ieraudzīt jau pēc pāris gadiem – izņemot starpstāvu pārsegumu, tiks atjaunota viduslaiku pils kapela ar astoņus metrus augstiem griestiem. Nākotnē tur glabāsies muzeja sakrālās mākslas kolekcija.

    “Restaurācijas koncepciju cenšamies veidot tā, lai tajās daļās, kur tas ir iespējams, maksimāli saglabātu visu lielo Rīgas pils vēsturiskā uzslāņojuma bagātību, sākot viduslaikiem un beidzot ar mūsdienām.

    Tā ir unikāla parādība atšķirībā no citām ēkām, kas nav tik senas. Tā kā Rīgas pils vienmēr ir bijusi varas centrs, tad te ir akumulējies viss – arī tās lietas, kas saistītas ar dekorāciju un estētiku. Taču mēs to visu neredzam, jo tas atrodas zem vēlāko uzslāņojumu kārtām,” stāsta arhitekts Liepiņš.

    Rīgas pils apsaimniekotājs “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) tikko izsludinājis būvdarbu iepirkumu pirmajām divām pils atjaunošanas kārtām. Ja viss ies raiti, jau šovasar sāks stiprināt pils pamatus un konstrukcijas, izbūvēt inženiertīklus un atjaunot pils kapelu. Otrās kārtas centrā būs iekštelpu restaurācija. Lai nepieļautu līdzīgas nelaimes kā ugunsgrēku pirms septiņiem gadiem, kas arī notika remonta laikā, būs stingrākas prasības būvniekiem.

    “Mēs turpmāk ļoti rūpīgi sekojam drošībai, kādu būvnieki ievēro būvobjektos.

    Mums ir izstrādāta jauna kārtība, pie visiem jaunajiem līgumiem liekam klāt sankcijas – sodus, ko ieturēsim no būvniekiem, ja būvlaukumā konstatēsim kādas atkāpes no mūsu vadlīnijām, kas ir sagatavotas pēc starptautiskiem standartiem,” skaidro VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

    Rīgas pils atjaunošanai pašlaik atvēlētais valsts finansējums ir 20 miljoni eiro. Trešajai kārtai vajadzēs vēl vismaz tikpat, un tur cerības tiek liktas uz Eiropas fondiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti