Latvijas stāsts šī gada Berlinālē – Latvijas kino pasaules kartē

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 20. februārī sākas 70. starptautiskais kinofestivāls, kas divu nedēļu garumā tradicionāli ir aktīvs darba laiks arī Latvijas kinoprofesionāļiem Eiropas filmu tirgū un industrijas pasākumos, medijus informē Nacionālā kino centra pārstāvji.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma Latvijas Radio stāsta, ka Latvijas kino ļaužu kalendārus "Berlinālē” aizpildījušas daudzas tikšanās, semināri un citi pasākumi, kas apliecina starptautisku interesi par Latvijas kino industrijas darbu.

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma par BerlināliMāra Rozenberga

    "Tās ir tikšanās ar dažādu festivālu pārstāvjiem, dažādu sabiedrisko institūciju, tai skaitā Eiropas institūciju darbiniekiem. Protams, viena no pamattēmām ir Latvijas filmu piedāvājums dažādiem filmu festivāliem Eiropā un citviet pasaulē. Otrs mūsu darbības virziens ir reklamēt Latviju kā lielisku filmu uzņemšanas vietu ārzemju komandām, filmu producentiem, jo Nacionālā kino centra pārziņā ir arī finansiālais atbalsts ārzemju filmu uzņemšanai Latvijā. Proti, mēs piesaistām investīcijas. Ja ārzemnieki brauc un tērē šeit naudu filmējot un dodot darbu mūsu kinematogrāfistiem, tad mums ir jāpopularizē šī iespēja,” atzīmē Rietuma.

    Tradicionālajā Berlināles kinoindustrijas sadaļā, Eiropas Filmu tirgū (“European Film Market”, 20.-27.02.) Latvijas stends, kuru aprūpē Nacionālais Kino centrs, Latvijas Kinoproducentu asociācija un Rīgas Filmu fonds (Rīgas dome), vizuālajā tēlā šogad uzsver Latvijas filmu ceļus pasaules kartē un apbalvojumus dažādos pasaules festivālos –

    vistālāk ceļojušas Simtgades filmas “Bille”, “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, “Tēvs Nakts” un “Laika tilti”, arī spēlfilma “Oļegs” un animācijas filma “Projām”.

    Stenda uzdevums ir arī piesaistīt Latvijai kopražojumu partnerus un ārvalstu filmu uzņemšanas grupas, reklamējot Latvijas kinoprofesionāļu prasmes un sadarbības potenciālu. Nacionālais Kino centrs Berlinālei sagatavojis statistikas katalogu "Facts&Figures", kur apkopota 2019. gada statistika par visām trim Baltijas valstīm – nozares finansējums, kinoteātru apmeklējums, nacionālā kino tirgus daļa un citi rādītāji.

    Eiropas Filmu tirgū paredzēti arī divi seansi Latvijas šābrīža “kases līderim” – vēsturiskajai drāmai “Dvēseļu putenis”, tie notiks kinoteātrī “CinemaxX” 20. februārī un 24. februārī.

    Filmas reklamēšanai pasaulē palīdz gan nupat izziņotā “Imago” balvas nominācija filmas operatoram Valdim Celmiņam,

    gan kinopasaulē pazīstamu profesionāļu dalība radošajā grupā – Ņujorkas Filmu skolas profesors Boriss Frumins kā scenārija līdzautors un komponiste Lolita Ritmane, vairākkārtēja “Emmy” balvas nominante un laureāte.

    Filma "Dvēseļu putenis"

    Latvijas filmu producente Inese Boka-Grūbe (studija “Mistrus Media”) atlasīta dalībai programmas “Creative Europe MEDIA” projektu attīstīšanas platformā “Share Your Slate”, kur studijai, lai kvalificētos, nepieciešami trīs “CE MEDIA” atbalstīti pilnmetrāžas spēlfilmu projekti attīstīšanas stadijā. Inese Boka-Grūbe Berlīnē strādās ar Viestura Kairiša topošo spēlfilmu “Janvāris”, Aika Karapetjana “Pig in ‘Pah” un Armanda Zvirbuļa “Otrā pusē”, tiekoties ar potenciālajiem sadarbības partneriem un finansētājiem, lai turpinātu projektu attīstīšanu.

    Jura Podnieka studijas vadītāja Antra Cilinska, spēlfilmas “Jelgava ’94” producente, piedalīsies paneļdiskusijā un stāstīs par pieredzi, veidojot Latvijā pirmo “zaļo filmu”, kuras uzņemšanā ievēroti ekoloģijas un vides aizsardzības principi. Diskusiju organizē platforma “Green Film Shooting”, un sarunā piedalīsies arī producenti no Vācijas, Šveices un Spānijas.

    Filma "Jelgava '94"

    Savukārt NKC organizētā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja Zane Balčus svētdien, 23.02., Eiropas filmu tirgus sadaļā “Doc Salon Speeches” stāstīs par septembrī notiekošo forumu kā par veiksmīgu platformu topošo dokumentālo filmu projektiem.

    Berlināles jubilejas festivālu iezīmē fakts, ka mainījusies tā vadība – ilggadējo direktoru Dīteru Kosliku nomainījis vadītāju duets Mariette Rīzenbeka un Karlo Katrians. Kinokritiķe un Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma vērtē, ka Berlināles programmu struktūrā vērojamās izmaiņas nav lielas,

    bet konkursa skatē maz režisoru-klasiķu filmu – iespējams, tas liecina par Berlīnes festivāla jaunās komandas vēlmi veicināt paaudžu nomaiņu.

    Varbūt simboliski, ka jubilejas pasākumu programmā paredzēta arī publiska diskusija “Kam domāti kinofestivāli”.

    Berlināle visai pelnīti dēvē sevi par vienu no lielākajiem kinofestivāliem pasaulē – to ik gadus apmeklē vidēji virs 300 tūkstošiem skatītāju, programmā tiek iekļautas apmēram 400 filmas, bet Eiropas filmu tirgū satiekas gandrīz 1000 kinoprofesionāļu no 110 pasaules valstīm.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kino, foto un TV
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti