Rīgā sāks būvēt Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu; pilsētvides aktīvisti kritizē risinājumus

Krasta iela Rīgā varētu būt viena no tām vietām, pa ko nākotnē kravas automašīnas ar furgonu (tā sauktās fūres) brauks daudz mazāk – ja tiks pabeigta jau sen iesāktā Austrumu maģistrāle no Dienvidu tilta Ķengaragā līdz Viestura prospektam Sarkandaugavā, apejot pilsētas centru. Pašlaik tā pilnvērtīgi nefunkcionē, jo trūkst 2,8 km gara posma no Dārzciema gandrīz līdz Brīvības gatvei.

Būvdarbiem plāno pieķerties šogad

Tagad beidzot noslēgusies projektēšana, projekta ekspertīze un zemju atsavināšana, un būvniecība varēs sākties. Pirmā kārta, kam ķersies klāt šogad, ir posms no Ūnijas ielas līdz Staiceles ielai. Būvdarbi būs visai grandiozi – divlīmeņu pārvadi teju puskilometra garumā.

„Pirmajā kārtā ir paredzēts izbūvēt divus pārvadus. Viens ir vienotais pārvads, kas sāksies mazliet aiz Ūnijas ielas un iet pāri Ieriķu un Dzelzavas ielai, un otrs pārvads iet pāri Madonas ielai. Pirmās kārtas robežas mums beidzas pie Staiceles ielas,” stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) Satiksmes organizācijas un plānošanas pārvaldes priekšniece Rudīte Reveliņa, izklājot uz galda detalizētu projekta rasējumu.

Pirmās kārtas finansējums ir 40 miljoni eiro, no tiem 23,5 miljoni – Kohēzijas fonda un valsts budžeta nauda, 17 miljoni – pašvaldības finansējums. Pašlaik tiek meklēts būvnieks. Darbs jāpabeidz līdz 2023. gadam.

„Līdzko mums tiks izbūvēts šis posms, tā tiks noņemts smagais transports no Krasta ielas, Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas. Viņiem uzreiz satiksmes organizācijā būs šis apvedceļš, kas novadīs līdz ostai, neiebraucot pilsētas centrā,” projekta nozīmi pamato Reveliņa.

Satiksmes departaments lēš, ka

pēc Austrumu maģistrāles izbūves smago auto īpatsvars centrā varētu samazināties par 90%.

Pirms tam gan vēl jāuzbūvē trūkstošā posma otrā kārta no Staiceles ielas līdz Vietalvas ielai pie Matīsa kapiem, sakārtojot arī vietējās ielas un krustojumus. Tam vajadzēs vēl apmēram 180 miljonus eiro no nākamā fondu plānošanas perioda.

Risinājumi ar mazu caurlaides spēju?

Taču Austrumu maģistrāles projekta risinājumi izraisījuši lielus pilsētvides aktīvistu iebildumus.

„Kopumā man šis projekts šķiet tādā kvalitātē, ka, manuprāt, būtu jāsāk pilnīgi no baltas lapas, no nulles,” kritisks ir Viesturs Krūmiņliepa, mobilitātes un pilsētplānošanas pēdējā kursa students Bredas augstskolā Nīderlandē. Viņš darbojas biedrībā „Pilsēta cilvēkiem” un Austrumu maģistrāles projektu analizējis no studijām brīvajā laikā.

„Tiek plānoti ļoti resursu ietilpīgi risinājumi tur, kur pēc tiem īsti nav vajadzības.

Mazos krustojumos tiek būvēti [divlīmeņu] pārvadi un nodrošināta satiksme bez apstājas ar ātrumu 70 kilometri stundā (km/h), bet visnoslogotākajos mezglos – Ieriķu ielā, Dzelzavas ielā, pa Deglava tiltu – tiek projektēti ļoti ierobežoti risinājumi ar mazu caurlaides spēju. Visa auto satiksme ar tiem 70 km/h brauks un atdursies milzīgos sastrēgumos noslogotajos krustojumos,” vērtē topošais mobilitātes plānošanas speciālists.

Krūmiņliepa uzskaita virkni, viņaprāt, problemātisku lietu – neērtus gājēju tuneļus, nekonsekventus krustojumus, atdalītas veloinfrastruktūras trūkumu un sakļaušanās vietas bez adekvātām ieskrējiena joslām.

„Pilsēta cilvēkiem” pirms gada Satiksmes departamentam iesniegusi vēstuli ar 10 punktiem, kuros rosina uzlabojumus. Daļu no tiem departaments atbildē sola ņemt vērā vai izvērtēt, daļu – ne.

Iecerē aprēķinātas satiksmes plūsmas

Attiecībā uz Krūmiņliepas minētajiem pārvadiem RDSD pārstāve Rudīte Reveliņa uzsver: viss atbilst projektētāju aprēķinātajām satiksmes plūsmām.

„Kā mēs zinām, ir pietiekoši liela satiksme gan Ieriķu, gan Dzelzavas ielā. Un šis ir piedāvājums, ar kādu mums nāca projektētāji. Mēs sapratām, ka palaist taisno pamattrasi, uz kuras kā uzbrauc, tā aiziet un nav jāapstājas, ne šķērsojot Dzelzavas, ne Ieriķu un Madonas ielu, tas dos ieguldījumu visā kustībā. Nākošā sadaļa, kas arī ir ļoti svarīga, – samazināsies kaitīgo izmešu daudzums atmosfērā,” viņa norāda.

Taču arī Satiksmes departamenta pārstāve atzīst – problēmas varētu sākties jau aiz projekta robežām, pie Zemgala gatves krustojuma ar Brīvības ielu, kur tālākā nākotnē gribētu redzēt divlīmeņu šķērsojumu. Pagaidām būšot jāizlīdzas ar luksoforu signālu plānošanu.

Austrumu maģistrāles pēdējā posma projekta ekspertīzi veica transportbūvju inženieru uzņēmums „Vertex projekti” personu apvienībā ar infrastruktūras objektu projektētājiem „Projekts 3”. Pārbaudīja izstrādātos risinājumus – vai projekts atbilst noteikumiem, standartiem un vai to ir iespējams īstenot. Ekspertīzes veicēji to vērtē kā esošajos apstākļos kopumā veiksmīgi izstrādātu projektu.

„Zinot, kāda situācija tur ir pašlaik un kāda tā būs pēc šī projekta realizācijas, uzskatu, ka tas ir ļoti liels solis uz priekšu,” vērtē „Vertex projektu” valdes loceklis Oskars Koemecs.

„Jāņem vērā, ka visa būvniecība notiks esošā pilsētvidē, nevis nomaļā vietā,

kur var plānot visus krustojumus un gājēju pārejas, kā sirds vēlas, neņemot vērā nekādas citas intereses,” piebilst „Projekts 3” Tiltu nodaļas vadītājs Ģirts Šķupelis, kas vadīja arī šī projekta ekspertīzi.

Uz tālākajiem soļiem satiksmes uzlabošanai Rīgas centrā pēc tā atslogošanas no kravas auto Satiksmes departaments pārsvarā raugās dzelzceļa projekta „Rail Baltica” kontekstā, kas mainīs daudzus centra vaibstus.

Bet par pabeigtu šo Austrumu maģistrāles posmu varēs saukt tikai pēc 2. kārtas finiša, kas atkarīgs no nākotnes Eiropas fondu naudas – tāpat kā ilgstoši projektētā, bet joprojām neīstenotā Dienvidu tilta 4. kārta jeb Čakstes gatve, kurai pašvaldības iecerēto naudu pērn pārdalīja elektrovilcienu iepirkumam.