Jurists: Tiesas piespriestās kaitējuma kompensācijas lielākoties nav iespējams piedzīt

Tiesas piespriestās kaitējuma kompensācijas cietušajiem nav iespējams piedzīt absolūti lielākajā daļā gadījumu, tā sarunā ar Latvijas Radio lēsa jurists un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, komentējot Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu, kurā no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta kopumā plānots piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro.

Kūtris norādīja, ka tās ir tiesas tiesības – uzlikt kaitējuma kompensācijas pienākumu vienam cilvēkam, ja procesā konstatēts cēloņsakarība starp cilvēka izdarīto noziegumu un radīto kaitējumu. Tādā gadījumā kompensācijas piedziņu, pirmkārt, vērš pret apsūdzētā mantu.

Kūtris: Tiesas piespriestās kaitējuma kompensācijas lielākoties nav iespējams piedzītMāra Rozenberga

Sergetam pirmstiesas procesā tika piemērots mantas arests viņa projektēšanas uzņēmumam „HND Grupa”, ko pirms diviem gadiem atzina par maksātnespējīgu.

“Tiklīdz spriedums stāsies spēkā un ja persona labprātīgi šo kompensāciju nesamaksās, tiesu izpildītājs vērš piedziņu pret šo mantu. Ja arests tai nav bijis uzlikts vai arī mantas nebija, tad reāli tiesu izpildītājs pārbaudīs vienu vai otru reizi un secinās, ka lietu nevar izpildīt, jo personai nav mantas,” skaidroja Kūtris.

“Praktiski kaitējumu var piedzīt visu civilprocesā noteikto noilguma laiku – vismaz 15 gadus. (..) Diemžēl daudzas krimināllietas ir tādas, kurās nav izpildāma cietušajam noteiktā kompensācija, jo vainīgajai personai šo līdzekļu nav. Tā ir reālā dzīve,” sacīja Kūtris.

KONTEKSTS: 

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Attiecībā uz apsūdzētajām personām tiesa lēma:

  • Būvinženieri Ivaru Sergetu tiesa atzīst par vainīgu un nosaka brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, ieskaitot tajā apcietinājumā jau pavadīto laiku. Viņam arī liegts piecus gadus pildīt atbildīgā būvkonstrukciju vadītāja pienākumus. Tāpat līdz sprieduma stāšanās spēkā negrozīti atstāti piemērotie drošības līdzekļi. 
  • Arhitektu Andri Kalinku tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi tiesā attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Bijušo Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • SIA “Maxima Latvija” darbinieci Innu Šuvajevu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
  • Bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. 

Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti