Pētījums: depresija var dubultot sirds slimību risku

Depresija būtiski palielina risku saslimt ar kādu no kardiovaskulārajām slimībām – tā secināts pētījumā, kurā pirmo reizi Latvijā vērtēta depresijas un trauksmes izplatība pacientiem ar sirds asinsvadu slimībām un augstu kardiovaskulārās mirstības risku.

Pētījums: depresija var dubultot sirds slimību riskuMāra Rozenberga

    Pētījuma autors ir psihiatrs un psihoterapeits Rolands Ivanovs, un tas ir viņa promocijas darbs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Šie secinājumi ir vērtīgs materiāls ģimenes ārstiem, lai laikus pamanītu un ārstētu depresijas simptomus.

    Sirds asinsvadu slimības ir galvenais mirstības iemesls gan Latvijā, gan visā pasaulē, un kopā ar depresiju ir galvenais darba nespējas cēlonis. Taču Latvijā līdz šim nevienā pētījumā depresija un trauksme netika skatīta starp sirds slimību riska faktoriem. Rolanda Ivanova pētījums pierādījis, ka tiem varbūt liela nozīme.

    “Mūsu pētījums parādīja, ka pastāv cieša saistība starp depresiju un sirds asinsvadu slimībām un kardiovaskulārās mirstības risku, kas novērtēts ar skrīninga instrumentu SCORE. Secinājām, ka pacientiem ar depresiju apmēram divas reizes biežāk novēro sirds asinsvadu saslimšanas,” stāsta Ivanovs.

    Secinājums – ģimenes ārstiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība iespējamiem depresijas simptomiem darbā ar pacientiem, kuriem ir kāda sirds asinsvadu slimība vai lielāks risks ar to saslimt.

    “Depresijas atpazīšana un ārstēšana var nozīmīgā veidā uzlabot šo pacientu dzīves kvalitāti un šīs slimības prognozi. Ir pierādīts, ka cilvēki, kas ir depresijā, daudz mazāk ievēro ārstēšanas norādījumus un rekomendācijas par medikamentu lietošanu, mazāk domā par dzīvesveida pārmaiņām, mazāk kustas, ēd neveselīgāku uzturu, vairāk lieto alkoholu, smēķē,” norāda ārsts.

    Rolands Ivanovs

    Lai gan sabiedrībā joprojām valda daudz aizspriedumu par psihiskajām saslimšanām, šodien internetā plaši pieejamā informācija šādus traucējumus ļauj atklāt daudz vieglāk. Piemēram, mājaslapā “depresija.lv” atrodamas skrīninga anketas, kas palīdz noskaidrot cilvēka emocionālo stāvokli. Ir reizes, kad pacienti pie ārsta ierodas ar jau aizpildītu anketu, stāsta Ivanovs.

    “Arī ģimenes ārsti šobrīd daudz lielāku uzmanību pievērš šiem jautājumiem. Mūsu pētījuma mērķis bija apzināt šīs problēmas aktualitāti un dot norādījumus, vadlīnijas par to, kādi pacienti varētu būt riska grupā attiecībā uz depresiju. Šis pētījums dod savu pienesumu, ļaujot identificēt vēl vienu pacientu grupu, kuriem būtu nepieciešams depresijas skrīnings,” uzsver Ivanovs.

    Pētījumā piedalījās vairāk nekā pusotrs tūkstotis pacientu, un katram desmitajam apskates brīdī konstatēja depresiju.

    Bet dzīves laikā to piedzīvojusi vairāk nekā ceturtā daļa aptaujāto. Līdzīgi augsti rādītāji ir arī pētījumos citviet pasaulē.

    Cilvēka veselībai ir svarīgi šos traucējumus laikus atpazīt, un Rolanda Ivanova pētījuma rezultāti palīdzējuši izstrādāt speciālu izglītības programmu ģimenes ārstiem, stāsta promocijas darba vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns.

    “Jau 2016. gadā mēs realizējām plašu izglītības programmu, kurā izskolojām 210 ģimenes ārstus par depresijas un trauksmes savlaicīgu atpazīšanu primārajā aprūpē. (..) Izglītojošie materiāli joprojām ir pieejami, un mēs esam gatavi turpināt dalīties ar savām zināšanām ar mūsu kolēģiem ģimenes ārstiem,” norāda Rancāns.

    Rolanda Ivanova pētījums par depresijas un sirds slimību mijiedarbību ir daļa no valsts pētījumu programmas “Biomedicine”.

    Pētnieka disertācija pieejama RSU mājaslapā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Veselība
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti