Kultūras nozare satraukta par iespējamu PVN palielinājumu privātajā sektorā; ministrs sola izvērtēt iespējas likmes saglabāšanai

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš. 

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties. 

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo

"cilvēkiem vairāk naudas nepaliks". 

Viņa atgādināja, ka savulaik atcēla pazemināto PVN likmi grāmatām, līdz ar ko kritās grāmatu patēriņš. "Toreiz grāmatizdevēji nevarēja atgūties, jo cilvēki nebija gatavi iegādāties grāmatas par palielinātu cenu," sacīja Pavlova, prognozējot, ka šāda lēmuma sekas nebūs jūtamas uzreiz, bet tās noteikti atstās savas sekas ilgtermiņā.

Līdzīgi arī teātra kluba "Austrumu robeža" pārstāvis Arnis Jančauskis sacīja - ja priekšlikumu pieņems, biļešu cenas būs jāpalielina. "Apmeklētāju skaits samazināsies, un nozarei tas nozīmēs grūtus laikus. Atkal būs jācīnās par izdzīvošanu," pauda Jančauskis.

Savukārt koncertaģentūras "FBI" pārstāvis Ģirts Majors norādīja, ka galvenā problēma nav PVN likmē, bet gan, viņaprāt, absurdajā regulējumā, ka publisko sektoru nodala no privātā.

"Tā ir klaji konkurenci kropļojoša situācija. Kā, piemēram, var noteikt, ka viens vai otrs koncerts vai teātra izrāde, kuru organizē publiskais sektors, ir mazāk komerciāls, kā privāti organizēts,"

retoriski jautāja Majors. Viņaprāt, jebkura tiesa šo normu atzītu par neatbilstošu, "jo tā ir nekompetenta".

"Ja runājam par PVN likmi, šim regulējumam ir jābūt atbilstošam un visiem tirgus spēlētājiem vienādam. Mēs neesam pret PVN likmi, jo arī jau esošais regulējums rada virkni sarežģījumu. Protams, vajadzētu domāt par samazināto PVN likmi, jo mēs esam radniecīga nozare grāmatu izdevējiem," uzsvēra Majors.

Arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) sliecas nostāties nozares pusē, norādot, ka kultūras pasākumu biļetēm būtu jāpiemēro samazināta PVN likme. Viņaprāt, KM priekšlikumi par nodokļu piemērošanu kultūras pasākumu biļetēm jāvērtē no trīs redzespunktiem - potenciālo izmaiņu ietekme uz kultūras notikumu patērētājiem, uz pasākumu rīkotājiem un uz valsts budžetu. 

"PVN piemērošana nedrīkst būtiski ietekmēt kultūras pasākumu cenas, tādēļ uzskatām, ka būtu piemērojama samazināta PVN likme, kā tas ir vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu. Vienlaicīgi ir svarīgi, lai netiktu kropļots brīvais tirgus, diferencējot PVN likmi atkarībā no tā, kurš rīko pasākumus - publiskais, nevalstiskais vai privātais sektors," akcentēja ministrs.

Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar nozares profesionāļiem - kultūras pasākumu producentiem, kultūras norises veidojošajām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kā arī pašvaldībām un kultūras dzīves organizatoriem reģionos -

analizēs iespējas arī turpmāk saglabāt samazinātās PVN likmes kultūras pasākumu organizēšanā, solīja Puntulis.

Lai diskutētu par PVN izmaiņām, KM pirmdien, 24. februārī, notika pirmā diskusija ar kultūras pasākumu producentiem privātajā sektorā. Savukārt 26. februārī plānota tikšanās ar kultūras norises organizējošo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, bet marta sākumā dialogs tiks turpināts ar pašvaldību pārstāvjiem, tostarp kultūras centru un reģionālo koncertzāļu vadību. Sarunās saņemtos priekšlikumus KM apkopos, lai lēmuma pieņemšanai iesniegtu Nacionālās kultūras padomē.

Otrdien, 25. februārī, Ministru kabinets (MK) uzklausīs Finanšu ministrijas ziņojumu par ieteikumiem Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai. MK iesniegtais protokollēmuma projekts paredz KM uzdevumu līdz 17. martam sniegt priekšlikumus par kultūras pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumiem arī turpmāk saglabājams atbrīvojums no PVN.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti