Kultūra

Teātra muzejā šovakar pirmizrāde izrādei "Kukainīt" neparastajā objektu teātra žanrā

Kultūra

„Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos Dzidras Smiltēnas filma „No ligzdas izmestie”

Siguldas pils kompleksā sākti vērienīgi atjaunošanas darbi

Siguldas pils kompleksā sākusies vērienīga rekonstrukcija; tūristiem būs ierobežojumi

Savulaik veidota vienas dzimtas – kņazu Kropotkinu – vajadzībām, Siguldas jaunā pils kļuvusi par vienu no galvenajiem tūristu galamērķiem Siguldā. Kā ikvienā muižā, kur daudzu ēku kādreizējās funkcijas šodien kļuvušas liekas, arī Siguldas pils kompleksa tagadējiem saimniekiem – pašvaldībai – daudz nācies lauzīt galvu, kā piešķirt tām jaunu dzīvi. Nupat sākušies vērienīgi būvdarbi trijās no pils kompleksa ēkām. Pārvērtības sagaida arī pils dārzu. Tūristiem šovasar jārēķinās ar pamatīgiem ierobežojumiem kompleksa apmeklējumā.

Pa ēku logiem lido veci dēļi un pa caurulēm lejup lielos konteineros tiek slidināti būvgruži. Siguldas jaunās pils kompleksā sākusies trīs avārijas stāvoklī esošu ēku renovācija – tiek atjaunota saimniecības ēka, dzīvojamā māja un dzeltenā koka muižas ēka, saukta arī par Vasaras pili.

Padomju gados šeit bija sanatorija, bet pirmās Latvijas laikā Siguldas pili pazina kā Preses pili, jo pēc Kropotkinu īpašumu nacionalizācijas tā nonāca Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības rokās. Līdz ar īpašnieku maiņu pārmaiņas cauri gadiem skārušas arī visu pils kompleksu, stāsta Siguldas Attīstības aģentūras direktore Laura Skrodele:

„Principā par visām pils kompleksa ēkām mēs varam teikt, ka 1936.gadā, kad Preses biedrība taisa lielo pārbūvi, Lielā pils tiek pārbūvēta pilnībā, bet arī visas pārējās ēkas tiek tam laikam mūsdienīgotas un pārbūvētas."

Tādēļ iekštelpās oriģinālais plānojums nav saglabājies, bet ēku vēsture ir ļoti interesanta.

Piemēram, 19.gadsimtā celtā muižas saimniecības ēka Preses biedrības laikos pārtapusi par ekskursantu namu. „Ir pieejama interesanta informācija no 20.gadu preses, kāds ir bijis iekārtojums, kāda bijusi maksa par palikšanu – pieci lati dienā. Tā ir bijusi tāda hosteļa tipa māja. Interesanti, ka atklāšanā ir piedalījies arī Kārlis Skalbe," klāsta Siguldas Attīstības aģentūras direktore.

Savukārt, iespējams, vislabāk zināmais nams līdzās laukakmeņu pilij – Kropotkinu vasarnīca – ir vecākā zināmā koka ēka Siguldā, kas celta 18.gadsimta beigās. Vēlāk, kad uzcēla jauno pili un Kropotkini pārcēlās dzīvot uz to, nams kalpoja viesu uzņemšanai.

„Lielākais atklājums ir – kā šī ēka vēl ir nostāvējusi. Jo, ja paskatāmies sienu, kas ir uz gravas pusi, tā ir dramatiskā stāvoklī,"

tā par Kropotkinu vasaras pili saka arhitekte Ināra Caunīte, kuras birojs projektējis pils kompleksa ēku atjaunošanu.

„Tur ir saglabājušies vēsturiskie un dekoratīvie krāsojumi, dažādi trafareti. Tos var ļoti labi novērot un zināmos posmos tie ir atsegti," saka Caunīte. "Bet stāvoklis visam ir bēdīgs.

Apmetumiem, protams, arī, bet mums nav pašmērķa kaut ko noārdīt, „izģērbt” māju līdz koksnei un tad sākt visu no jauna. To mēs jau pirmajā būvsapulcē norunājām – tas, kas tur turēsies klāt, - kāpēc mums liegt iespēju cilvēkiem, piemēram, pēc 100 gadiem vēlreiz kaut ko pētīt un atklāt. Piemēram, niedres zem apmetuma. Jā, tās vēl tur ir!" pauž arhitekte.

Arhitekte daudz strādājusi ar vēsturiskām ēkām, piemēram, Bauskas pili, Lūznavas muižu, bet šoreiz biroja pārziņā ir arī visa kompleksa apkārtnes labiekārtošana.

Kopā ar kolēģi Ilzi Māru Janelis, kura smalki pētījusi Latvijas muižu parku un dārzu vēsturi, iecerēts atjaunot Siguldas pils dārza vēsturisko iekārtojumu, kas diezgan atšķirsies no šodien pierastā.

„Mēs ļoti vienkārši saprotam – jā, mums ir šī jaunā pils, mēs zinām, kā mēs to gribam atjaunot, kāda tā izskatīsies. Bet diskusijā par teritoriju kaut kā negribam ielaisties. Piemēram, kāpēc nebūs vairs tāds celiņš pa vidu ar puķu dobēm? Kāpēc vispār nebūs puķu dobes? Puķu dobe jau nav tas mērogs, kas šādam muižas centram ir vajadzīgs. Ir krūmu grupas, kas skaisti zied un grezno šo teritoriju. Puķu dobe ir mazdārziņa mērogs. Bet to kaut kā nezina, vienmēr iedomājas – jā, te mums vidū būs lielā puķu dobe. Bet nebūs," uz grūtībām atjaunot bijušo norāda Caunīte.

Siguldas pils trīs ēku un dārza pārveide šogad ies pilnā sparā, tāpēc viesiem jārēķinās, ka populārajam apskates objektam vasarā īsti piekļūt nevarēs. Darbi jāpabeidz līdz 2018.gada vidum.

Būvnieki ir „ReRE Būve1”. „Pirms mēs kaut ko nojaucam, noskrūvējam vai izlaužam, mums jāveic fotofiksācijas. Ir jāpievērš vairāk uzmanības detaļām fasādē, konstrukcijās, jo ļoti ātri var pazaudēt šo vēsturisko veidojumu, un tas būs neatgriežams," jautāts, kā darbus ietekmēs kultūras pieminekļa statuss, atbild būvnieku pārstāvis Andris Sausiņš.

Projekta kopējās izmaksas ir četri miljoni eiro. Pēc tam atjaunotajās ēkās plānots iekārtot dažādas radošās darbnīcas, telpas semināriem, izstādēm un mākslinieku rezidencēm.

Aiz slēgtām durvīm atjaunošanu gaida arī muižas kompleksa galvenā pērle – 19.gadsimta beigās celtā Siguldas jaunā pils, kas ir bēdīgā stāvoklī. To plānots atjaunot tuvākajos gados par Eiropas fondu naudu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti