Lai kopīgiem spēkiem apturētu Covid-19 uzliesmojumu Latvijā, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") aicina iedzīvotājus pagaidām ierobežot sociālos kontaktus – nerīkot ballītes un pasēdēšanas draugu lokā.
Autora ziņas
Lielā ugunsgrēkā kādā fermā Aizputes novadā šonakt gājušas bojā astoņsimt cūkas, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Nelaime izcēlusies Lažas pagastā, un, glābējiem ierodoties, divas no cūku fermas ēkām jau bijušas liesmās. Izdevies paglābt 400 cūku, kas atradās trešajā ēkā.
Kā panākt, lai studentiem gribas vairāk rūpēties par vidi un pašiem par savu fizisko formu? Ar draudzīgu sacensību un iespēju pelnīt “virtuālo naudu” – šādu ideju piedāvā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes fakultātes studenti, kuri nupat uzvarējuši RTU hakatonā ''Zaļākai Ķīpsalai''. Starp septiņām idejām lielāko atzinību un 1000 eiro naudas balvu guvis pirmā kursa studentu komandas piedāvājums – izstrādāt mobilo lietotni, kas mudinātu studentus dzīvot “zaļāk” ne vien izklaides, bet arī klimata ziņā.
“Dod, dievs, jums un jūsu tuviniekiem nekad neko tādu nepiedzīvot,” jaunā koronavīrusa noliedzējiem saka rīdziniece Baiba Loce. Viņa bija viena no pirmajām, kas pavasarī salīdzinoši smagā formā izslimoja Covid-19. Mēnesi drudzī, neziņā un bez iespējas redzēt savus bērnus viņa atceras ar asarām acīs. Šodien Baiba ir uz kājām, bet ar bažām vēro otrreizējo vīrusa uzliesmojumu, kas skāris vēl vairāk cilvēku nekā pavasarī. Viņu vidū ir arī Matīss Viekalis un Edgars Feldmanis, kuri pašlaik slimo un piekrita Latvijas Radio pastāstīt par savu pieredzi.
Rīgas dome lūdz nodrošināt Covid-19 testus galvaspilsētas skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un policistiem ārpus rindas kārtības, par to žurnālistiem trešdien pavēstīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (''Attīstībai/Par!''-''Progresīvie'').
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 14. oktobrī, pabeidza darbu pie jaunā sabiedrisko mediju likuma, kas ceļu Saeimā sāka pirms vairāk nekā četriem gadiem.
Jaunajai sabiedrisko mediju padomei, kas darbu sāks nākamgad, ar likumu tiks uzticēti divi būtiski uzdevumi: pusgada laikā iesniegt Saeimā koncepciju par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, kā arī rast risinājumu neatkarīgam un adekvātam sabiedriskā medija budžetam. Tādu ierosinājumu atbalstīja atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Jau deviņus mēnešus dūmu detektori ir obligāta prasība ikvienā mājoklī. Bet nelielās ierīces, kas palīdz laikus atklāt sadūmojumu un nereti glābj dzīvību, daudzi joprojām ignorē, un likumam pagaidām nav izdevies būtiski mazināt ugunsnelaimju postījumus – tā secina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Tomēr pārdošanas rādītāji liecina, ka arvien vairāk cilvēku sāk apzināties dūmu detektoru nozīmi.
ĪSUMĀ:
ĪSUMĀ:
Politiskajā dienaskārtībā kārtējo reizi aktualizējies jautājums par sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – apvienošanu. Paredzams, ka izstrādāt apvienošanas koncepciju būs viens no pirmajiem uzdevumiem jaunajai sabiedrisko mediju padomei, kas līdz ar jauno likumu darbu varētu sākt nākamajā pavasarī. Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kurā sabiedriskā televīzija un radio darbojas atsevišķi. Igaunija abus medijus apvienoja jau pirms 13 gadiem, bet Lietuvā tie nekad nav bijuši šķirti.
Nacionālās koncertzāles vietai noskatītā bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību – tā padziļinātā tehniskā izpētē konstatējuši būvinženieri. Kritiskākās vietas saistītas ar jumta konstrukcijām un ārējo apdari. Izpētē lēsts, ka pārbūve izmaksātu 32 miljonus eiro. Arī pēc šī atzinuma koncertzāles darba grupā ir pretēji viedokļi, ko ar šo ēku iesākt.
Vai vairāku ministru rīcība attiecībā uz amatu konkursiem nesāk diskreditēt profesionālu konkursu nozīmi? Šāds jautājums atkal radies pēc iekšlietu ministra lēmuma neapstiprināt Valsts policijas priekšnieka amatā nevienu no trim konkursa komisijas izraudzītajiem finālistiem, bet virzot amatā kandidātu, kurš konkursā nemaz nepiedalījās. Premjers iepriekš uzsvēris, ka ministriem jāievēro laba pārvaldība, kas stiprina sabiedrības uzticību noteiktajām procedūrām, taču konkrēto Valsts policijas priekšnieka konkursu komentē izvairīgi.
„Esmu pārliecināts, ka laikmetam ir jāiet līdzi,” saka Ilgvars Knipšis no Kandavas. Savos 88 gados viņš joprojām ir pieprasītākais „zelta roku” speciālists apkārtnē, izgudro jaunas ierīces, datorā ir uzrakstījis savas jaunības dienu atmiņas un izveidojis dzimtas koku, lieto viedtelefonu un jau desmit gadu rosās sociālajā tīklā „Facebook”. Atzīmējot Starptautisko senioru dienu, uz Kandavu ciemos pie viena no rosīgākajiem Latvijas senioriem Ilgvara Knipša devās Latvijas Radio.
Mākslu augstskolas samulsinājuši kultūras ministra izteikumi par to pārtapšanu „konsorcijā, universitātē”, piesaucot arī kopīgas telpas bijušajā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija uzsver, ka atbalsta savstarpēju sadarbību, taču stingri iestājas par visu trīs augstskolu autonomiju. Taču daudz kas būs atkarīgs no tā, kā politiķi augstskolu likumā izvēlēsies definēt "konsorciju”.
Pētniecisko žurnālistu "izdalīšana" piekļuvē Uzņēmumu reģistra (UR) nepubliskajiem datiem ir kompromiss starp žurnālistiem un Tieslietu ministriju, norādīja Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle, raidījuma "De facto" žurnāliste Olga Dragiļeva.
Vairāk nekā pieci tūkstoši respondentu atsaukušies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta aicinājumam izteikt viedokli par Tērbatas vasaras ielas projektu, kurā no jūlija vidus līdz augusta vidum ielu nodeva gājējiem, ierīkoja āra kafejnīcas un ielu tirdzniecības vietas.
Atbildīgā Saeimas komisija tā arī nav spējusi vienoties par vienu no strīdīgākajiem jautājumiem topošajā sabiedrisko mediju likumā, ko parlamentā sāka skatīt jau pirms četriem gadiem. Proti – kam nākotnē būtu jāieceļ sabiedriskā medija galvenais redaktors: medija valdei vai to pārraugošajai padomei? Plānots, ka jauno likumu Saeima trešajā lasījumā varētu pieņemt oktobrī, un tas iezīmēs būtiskas izmaiņas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvaldībā.
Latvijā rada daudz izcilu lietu, taču nereti pasaule par tām neuzzina, jo valstij nav vienota, spēcīga tēla, un līdz ar to arī ārvalstu investoriem nav skaidras motivācijas ieguldīt tieši pie mums. Tā norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kam uzticēts gādāt par valdības rīcības plānā pērn pausto apņemšanos: panākt vienotu un pozitīvu tēlu par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem. Vairāk nekā simt dažādu nozaru ekspertu diskusijās izkristalizējies centrālais motīvs – Latvija kā jaunrades lielvalsts, kas veiksmīgi tiek galā ar sarežģītām situācijām un spēj būt tilts starp dažādām kultūrām un mentalitātēm.
Pagājis pusotrs gads, kopš Rīgā slēdza Brasas cietumu. Pagaidām tas joprojām atrodas Ieslodzījuma vietu pārvaldes ziņā. Taču joprojām nav skaidrs, kas ar vēsturisko ēku kompleksu notiks nākotnē. Apkaimes aktīvisti cer, ka nākotnē tas būs publiski pieejams un izmantojams arī aizvien rosīgākajām apkaimju biedrībām. Taču tam būtu vajadzīgs Latvijā līdz šim netipisks apsaimniekošanas modelis.
Pirms nedēļas kļuva zināma Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja jaunā direktore – Zanda Ķergalve. Savu motivāciju atstāt ilgstoši vadīto Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību par labu muzejam, kura vadībā daudzus gadus bijušas problēmas, viņa skaidro ar vēlmi salīdzinoši mierīgos ūdeņus nomainīt pret jaunām krācēm. Nevēloties palikt muzeja vadībā līdz pensijai, bet gribot tam palīdzēt tikt uz kājām un attīstīties. "Man patīk būvēt un redzēt izaugsmi," viņa saka.
Satiksmes ministrijā ceturtdien, 24.septembrī, notiks publiska diskusija par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas integrēšanu Rīgas pilsētvidē posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai. Vietējiem iedzīvotājiem ir bažas, ka "Rail Baltica" vēl vairāk degradēs apkaimes.
Konkurss uz Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora amatu radījis jautājumus, cik liela drīkst būt ministra ietekme uz rezultātiem un vai tā negrauj uzticību profesionāli rīkotiem konkursiem uz augsta līmeņa vadītāju amatiem valsts pārvaldē. Ministrs un viņa partija stingri aizstāv tiesības izvērtēt labākos kandidātus pirms gala lēmuma pieņemšanas, premjers diplomātiski aicina sekot “labas pārvaldības principiem”, bet pārvaldības eksperti aicina politiķus piebremzēt personiskās ambīcijas, bez skaidra pamatojuma apšaubot žūrijas komisijas lēmumu.
Suņi rej, bet karavāna iet tālāk – par spīti arhitektūras profesionāļu iebildumiem, Kultūras ministrija nav atkāpusies no Nacionālās koncertzāles ieceres Elizabetes ielā 2 un pošas arhitektūras studentu plenēram un starptautiskam metu konkursam. Sākusies arī padziļināta tehniskā izpēte bijušajai Centrālkomitejas ēkai, kas atrodas iecerētās koncertzāles vietā. Vai šo modernisma arhitektūras paraugu varētu integrēt koncertzālē? Arhitekti par to šaubās.
Rīgas Latviešu biedrības namā šodien notiks komponista Alvila Altmaņa 70. jubilejas autorkoncerts. Altmanis kā profesionāls klarnetists ilgus gadus spēlējis Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, bet kompozīcijai pievērsies jau brieduma gados, studējot Romualda Kalsona kompozīcijas klasē.
Viena no Latvijas mazākajām pilsētām – Valdemārpils – kļuvusi par pirmo, kurā pēc „Lielās talkas” rīkotāju ierosmes sākta Laimes koku parka veidošana. Hektāru lielā teritorijā starp skolu un brīvdabas estrādi šodien ar Valsts prezidenta un "Lielās talkas" patrona Egila Levita līdzdalību iestādīti pirmie septiņi koki.
Līdzās jau par tradīciju kļuvušajai Lielajai talkai nu jau trešo gadu Latvijā tiek rīkota arī Pasaules talka – iniciatīva, ko pirms 12 gadiem aizsāka kaimiņi igauņi un kas pašlaik atbalsojas jau 180 valstīs. Tā kā pie mums ierastais talkošanas laiks ir pavasaris, tad Pasaules talkas dienā "Lielās talkas" rīkotāji aicina iedzīvotājus stādīt kokus. Un nevis vienkārši kokus, bet – Laimes kokus.
Sākoties dzērveņu lasīšanas sezonai, Dabas aizsardzības pārvalde aicina pirms ogošanas noskaidrot, vai noskatītais purvs neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Daži purvi ir stingrā režīma, dabas lieguma vai dabas rezervāta zonā, kurā ogošana nav ļauta.
Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju turpmāk vadīs līdzšinējā Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības vadītāja Zanda Ķergalve, bet konkursa līdere Una Sedleniece savu kandidatūru atsauca ministrijas atbalsta trūkuma dēļ.
Brīvdabas muzeju turpmāk vadīs Zanda Ķergalve, viņas kandidatūru atbalstīja arī Muzeju padome ar astoņām balsīm par, divām pret, bet pieciem balsotājiem atturoties.
No trešdienas, 16. septembra, līdz 22. septembrim visā Eiropā tiek atzīmēta Mobilitātes nedēļa, aicinot iedzīvotājus izvēlēties videi draudzīgus pārvietošanās veidus. Rīgā trešdien mobilitātes punktā pie VEF Kultūras pils meistari piedāvās velosipēdu tehnisko apkopi, braucēji varēs reģistrēt savus riteņus Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), bet Uzvaras parkā notiks bērnu un jauniešu velosacensības.
Lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir zināmas jau gadiem un tās sakārtošanā valstī ir ieguldīts viens miljards eiro, Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā secināts, ka notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir neatrisināti jautājumi un vēl daudz darāmā. Iedzīvotāji kūtri pieslēdzas centralizētajiem notekūdeņu tīkliem, un tas saistāms arī ar pašvaldību atbalsta trūkumu. Taču Pašvaldību savienībā norāda – arī vietvarām nereti trūkst naudas, lai palīdzētu.
Vai par „Covid” naudu cels jaunu ēku sabiedriskajiem medijiem? Tas ir jautājums, kas strauji kļuva aktuāls pagājušajā nedēļā, kad mediju pārraugs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) – iesniedza Finanšu ministrijā pieprasījumu šim mērķim cerībā saņemt finansējumu no vērienīgā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna. Taču mājasdarbs nav izdarīts: vēl nav ne koncepcijas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanai, ne projekta jaunajai ēkai. Amatpersonas atzīst, ka iecere ir sasteigta, bet norāda, ka ES nauda jāizmanto.
Ansim Gustavam Andersonam pēc nedēļas paliks tikai 15 gadu, bet viņš jau kļuvis par divkāršu medaļnieku Eiropas jauniešu programmēšanas olimpiādē. Turklāt šogad kā pirmais no Latvijas viņš izcīnīja zelta medaļu. Ansis nemācās Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, no kuras ierasti nāk daudz informācijas tehnoloģiju (IT) talantu, bet gan Saldus novada Druvas vidusskolā, kas arī var lepoties ar senām programmēšanas apguves tradīcijām. Brīvajā laikā Ansis aizraujas ar zinātniskās fantastikas grāmatām, veido savu mājaslapu un spēlē klarneti Saldus Mūzikas skolas orķestrī.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
