Vaicāta pēc pērnā gada kopsakta bērnu literatūrā – kas ir uzrakstīts un kas varbūt ne – Silvija Tretjakova Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atbild: "Droši vien būsiet dzirdējuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta ziņas, ka grāmatu ir bijis mazāk šajā laikā; tas attiecas arī uz bērnu grāmatām, bet tās ir ļoti daudzveidīgas. Tās tēmas, kas pietrūkst mūsu oriģinālliteratūrā, mēs varam redzēt tulkotajā literatūrā. Līdzīgi tas ir arī ar starptautiskā laureāta Juhani Pitsepa "Ir mēness zelta kuģis" – par 1944. gadu un bēgļu gaitām, pārcelšanos laivās pāri uz Zviedriju. Par to neviens latvietis, man šķiet, nav rakstījis. [..]
Tradicionāli spēcīgi mēs esam dzejā. Protams, ir fantāzijas literatūra, ir arī nopietni stāsti, piedzīvojumi. Ļoti veiksmīgi ir mūsu ilustratori.
Patiešām ilustratoru skola pat ir izveidojusies – tāda, kur var teikt, ka grāmatas ir vizuāli ļoti pievilcīgas, un ir prieks paņemt rokās un lasīt."
Daudzveidību, arīdzan žanru ziņā, veicinājusi konkursa robežu paplašināšana – jau vairākus gadus tas aptver ne vien Baltijas jūras reģionu, bet visu Eiropu. Tretjakova spriež, ka
vairāk varētu būt tā sauktās "pārejas literatūras", ko var lasīt kā jaunieši, tā pieauguši cilvēki, un katrs tajā atradīs sev kaut ko interesantu.
Šim "lauciņam" piederīgs ir debitantes Ivetas Troalikas romāns "Tūlīt paliks labāk".
Līdz ar Juhani Pitsepu starptautisko apbalvojumu šogad saņems tulkotāja Marika Muzikante. Izrādās, ka Pitsepa romāns ir pirmais daiļliteratūras darbs, ko viņa tulkojusi. "Un arī šī grāmata pie manis atnāca ne ar to domu, ka tā tiks publicēta kā tulkojums. Autors uzrunāja mākslinieci Gundegu Muzikanti tad, kad vēl tikai tapa viņa darbs, un lūdza viņu ilustrēt grāmatu, kas vispirms, protams, tika izdota igauņu valodā," skaidro Muzikante. "Autors māksliniecei atsūtīja tekstu – izprintētu, tīrā igauņu valodā. Lai vispār uzzīmētu šīs brīnišķīgās ilustrācijas, māksliniecei bija nepieciešams tulkojums. Sākumā viņa ļoti pieticīgi, kautrīgi lūdza, vai es varētu izlasīt un pārstāstīt. Man bija ļoti grūti iedomāties, kā Gundega varētu uzzīmēt šo stāstu, nezinot dažādas detaļas, nianses, un tāpēc tapa tulkojums māksliniecei darbam. Tad šī grāmata iznāca igauņu valodā. Tā Igaunijā ir guvusi atzinību, vairākas balvas [..]."
"Reti kad ir tā, ka kaimiņvalstu rakstnieks un ilustrētājs sadarbojas,"
piebilst Silvija Tretjakova. "Gundega tika intervēta visiem Igaunijas televīzijas raidījumiem un tā tālāk, saņēma atzinības. Mums liels prieks, ka grāmata ir iznākusi arī latviski."
Par to, ka stāstam par mazo meiteni Kēti, kura kopā ar ģimeni Otrā pasaules kara laikā bēg uz Zviedriju, ir jāsaņem starptautiskā balva, šaubu neesot bijis. "Protams, bija vēl citi spēcīgi tulkojumi, bet šis bija tas, ko uzreiz visi izvirzīja kā pirmo," komentē Tretjakova. Darbs pārliecinājis gan ar savu unikalitāti, gan ar labo tulkojumu un redaktora dabu. Viņa piebilst, ka dažkārt, ja nav redaktora, tas nogremdē dažu labu grāmatu. Šajā vērtēšanas reizē tieši tā gadījies – lēmēji ļoti ilgi strīdējušies par kādu grāmatu (atklāt, par kuru tieši, Tretjakova atturas), bet tulkojumu kategorijas īsajā nominantu sarakstā tā galu galā neiekļuva.
Protams, par īpašo grāmatā "Ir mēness zelta kuģis" savs vārds sakāms arī Marikai Muzikantei: "Šī grāmata savā ziņā ir unikāla, jo ļoti sarežģītu, smagu tēmu izstāsta it kā viegli, izdara to tā, kas tas ir aizraujoši. Tad, kad teksts jau tika rediģēts, es vairākas reizes, paskatoties tikai vienu vietu, tik un tā turpināju lasīt atkal un atkal. Vienkārši tas stāsts ir tik aizraujošs. Tad, kad tu sāc domāt – tas ir arī emocionāli ļoti smagi, tas skar gandrīz katru ģimeni gan Igaunijā, gan Latvijā; katram ir kādi radi, kuri ir kaut kur aizbraukuši, un tas ir ietekmējis mūs un ietekmē joprojām. Arī tagad es reizēm domāju par šo grāmatu un pilnīgi varu iztēloties, kāda ir tā sajūta, kad to mazo meitenīti pamodina vēlā, tumšā naktī, apģērbj biezās drēbēs… Es pilnīgi jūtu uz savas ādas šo rudens nakts dzestrumu, kā tas ir, kad tas mazais, miegainais bērns iet pa ielu, un it kā tas ir ļoti interesanti – sāksies ceļojums, bet patiesībā tas ir ļoti, ļoti bīstami."
Stāsts sāpīgi sasaucas ar kara laika notikumiem, ko šobrīd pārcieš Ukrainā.
"Grāmata ir iznākusi 2020. gadā Igaunijā, kad notikumi Ukrainā… Mēs vēl pat nenojautājām, ka tāda traģēdija var notikt. Grāmatas vienmēr ir arī kaut kur pravietiskas, un šī ir viena no tām,"
teic Silvija Tretjakova.
Ukrainu pieminot, šogad publiskajos Baltvilka lasījumos piedalīsies divas ukraiņu rakstnieces – Halina Vdovičenko un Taņa Postavna. Ar saviem tekstiem iepazīstinās arī Juhani Pitseps un pulciņš pašmāju autoru – Inese Zandere, Laura Vinogradova, Luīze Pastore, Lote Vilma Vītiņa, Iveta Troalika. Šo lasījumu adresāts varētu būt no pavisam maziem bērniem līdz pat pusaudžiem, atzīmē Tretjakova.
