Kultūras rondo

"Teātra festivāls Nr. 1" iepazīstinās kurzemniekus ar laikmetīgā teātra norisēm

Kultūras rondo

Imants Lancmanis gatavojas izstādei rudenī. Dodamies ciemos uz Rundāli

Trīs pieturas punkti sarunai ar dziedātāju un komponistu Jāni Šipkēvicu

Laiku, kuru gaidām, nekad nesagaidīsim. Saruna ar mūziķi Jāni Šipkēvicu

Jauns albums "Apgaismo mani", pirmizrāde kora mini operai "Babītes baobabs" un Jāņa Erenštreita jubilejas koncerts "Rīgas festivālā" – lūk, vien daži pieturas punkti Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" sarunai ar dziedātāju un komponistu Jāni Šipkēvicu, kurš pandēmijas laikā ar uzviju atdevis parādu paša radošajam garam. Žurnālistes Ingvildas Strautmanes saruna ar mākslinieku Latvijas Radio izskanēja 3. jūnijā. 

Ingvilda Strautmane: Kāda bija sadarbība ar kori "Maska", un kā vispār nonācāt līdz "Babītes Baobabam"?

Jānis Šipkēvics: Ceļš bija ilgs un skaists, es teiktu. Tas iesākās pandēmijas laikā, tādā diezgan klusā punktā, kurā es sēdēju mājās un domāju par dzīvi. Atskanēja zvans. Tas bija Jānis Ozols, mans tuvs draugs un cīņu biedrs no "Cosmos" laikiem. Viņš vaicāja, vai es vēlētos uzrakstīt kaut ko jaunu. "Jo tad, kad atsāksies koncertdarbība," viņš teica, "mēs ar kori "Maska" ļoti labprāt sāktu ar kaut ko pilnīgi svaigu un speciāli mums rakstītu." Es teicu – jā, šis ir īstais brīdis, un mums tikai jāsaprot, kas tas būs un par ko tas būs. Tad Jānis atstāja mani savā nodabā, un es tālāk uzrunāju Martu Pujātu, kurš ir ļoti svarīgs cilvēks manā dzīvē, mēs ļoti daudz esam sadarbojušies.

Marts padomāja savā pusē, teikdams, ka, tā kā tas ir Babītes novada koris, varbūt Babītes lokācija ir jāapspēlē. Tādā veidā tapa ideja par to, ka ir tāds teiksmains augs Babītes baobabs; divi cilvēki sēžas laivā un Babītes ezerā brauc to meklēt.

Tas, protams, kalpo kā simbols, ka tu meklē to baobaba koku, bet beigās divi mīlošie cilvēki atrod viens otru un arī baobaba koku.

Tātad nevis Babītes rododendrs, bet Babītes baobabs…

…kurš ir arī atrasts. Es nezinu, vai tu esi dzirdējusi to. Internetā var redzēt videoklipu [manai dziesmai], un tur ir iekļauti kadri no aero kameras, kura filmē Babītes ezeru. No tādām pussalām tur ir novērojama koka piktogramma – tāds liels koks no salām izveidojies. Tas ir liels atklājums un liels pārsteigums mums pašiem. 

Rakstot operu, var atrast baobabu. 

Jā!

4. jūnijs, Latvijas Nacionālās operas Jaunā zāle, "Babītes baobabs". 

Par laimi jau izpārdots. 

Bet 3. jūnijā ir kāds īpašs notikums, proti, dzejas izrāde "Mūžīgais mākonis". Tas ir veltījums Linardam Taunam viņa simtgadē. Režisore ir Māra Ķimele, un ir arī tava mūzika. Ja tu saki, ka ar Pujātu tu sadarbojies, tad ar Taunu neklātienē sadarboties – tā bija pirmā reize, vai ne?

Jā, tā ir pirmā reize, bet es domāju, ka tā nav pēdējā reize, jo es esmu ļoti labi sadraudzējies ar Tauna tekstiem un man tas bija atklājums. Mani uzrunāja Jānis Ozoliņš. Viņš stāstīja par "Punctum" festivālu un šo ikgadējo tradīciju – ikreiz cildināt kādu autoru un atrast tajā jaunas krāsas, kā tas bija Montas Kromas gadā. Jau tad es biju ļoti sasapņojies par to, bet tajā laikā mani kalendārs nelaida vaļā. Šajā reizē Linards Tauns ir atnācis uz palikšanu manā prātā un mūzikā. Es esmu uzrakstījis vairākas dziesmas un arīdzan kopā ar Sniedzi Prauliņu mēs to darām – arī Sniedze ir uzrakstījusi dziesmas. Sniedze dzied manās dziesmās, un es dziedu Sniedzes dziesmās. Divi Kaspari – Kaspars Aniņš un Kaspars Znotiņš – iemieso pašu Linardu Taunu, un tad kopīgi četratā mēs izstāstām šo stāstu Māras Ķimeles režijas ietvarā. 

"Kalendārs nelaiž vaļā" – man šķiet, tas ir tāds labs teikums. Šobrīd tas kalendārs ir tā kārtīgi pierakstīts, vai ne?

Man šķiet, kalendārs ir uzblīdis. Tas ir tāds piepampis, ļoti pāri savām robežām un, es pieļauju, arī apziņas, uztveres spējām. 

Es varu iztēloties, kā publika ir apjukusi, kurp doties, ko skatīties un ko klausīties. Ir jāizvēlas, ko palaist garām, jo droši vien visu redzēt un dzirdēt nav iespējams. Bet tāda jau ir tā interesantā dzīves iedaba, ka tu būsi tur, kur tu nevarēsi nebūt. 

Mans kolēģis Zigfrīds Muktupāvels ierakstīja sarunu ar jubilāru – diriģentu Jāni Erenštreitu. Jāņa Erenštreita jubilejas koncertā tu arī piedalies.  

Jā, Jānis Erenštreits ir man mīļš skolotājs un ļoti nozīmīga persona manā dzīvē. Viņš ir skolotājs ne tikai mūzikā, bet arī attieksmē pret dzīvi un savā stājā, disciplīnā un cildenumā. Tāpēc es būšu priecīgs un pagodināts būt Jāņa Erenštreita koncertā Dzintaru koncertzālē, nodziedāt kādu savu dziesmu un arīdzan ar kori, ar instrumentiem un ar zēnu kori kopā. 

Bet puikas gados Jānis Erenštreits nebija par stingru? 

Bija. Mums tā šķita. Es tiešām bijos Jāņa Erenštreita. Es vienmēr domāju, vai visu esmu pareizi izdarījis. Tai laikā, protams, šķita, ka tie pielaidīgākie skolotāji ir tie foršākie un šķita, kaut nu šitā stunda nenotiktu. Bet, summā atskatoties, tu redzi tomēr – viņš to darīja ar viedumu un ar tālredzību, ar eleganci. Un viņa rokraksts – viņam ir brīnišķīgi skaists rokraksts un tik skaists paraksts. Tas ir arī kaut kas, kas man ir palicis atmiņā. 

Vēl kāds darbs vai ieraksts droši vien gaida arī šeit, Latvijas Radio 1. studijā. Mēs esam priecīgi un lepni, ka izdodas ierakstīt šos "Dailes kanona" notikumus. Tev "Dailes kanonā" bija satikšanās ar Juri Strengu un Nīčes darbu "Tā runāja Zaratustra". Jūs ar Juri Strengu tagad esat draugi?

Es gribētu tā ticēt, jā. Es pie Jura aizbraucu ciemos arī tad, kad mums vairs nav mēģinājumu process. Mēs vienkārši iedzeram kafiju un papļāpājam. Vakar Juris bija atnācis uz mana albuma atklāšanu un veda sveicienus no Klapkalnciema. Man tā bija būtiska satikšanās un būtisks kopdarbs. Ļoti patīkams, ļoti sarežģīts darbs, kuru šķetināt divatā. Es teiktu, ka mūsu paaudžu atšķirība bija liels ieguvums kopdarbā. Vispār 

man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem ar citu dzīves pieredzi nekā man un maniem laikabiedriem. Man tas allaž šķiet interesanti.

Ko dod tā citas paaudzes pieredze?

Tas ļauj saprast, cik laiks ir nosacīts. Dažkārt man šķiet, ka es sāku pārāk daudz pierast pie sevis, ka es jau sāku iestagnēt. Tad es saprotu, ka ir šie cilvēki, kuri ir tik jauni un dzirkstoši savos astoņdesmit, deviņdesmit kā Džemma Skulme, piemēram – mana skolotāja visvairāk tieši šajā ziņā, ar savu interesi par notiekošo, par daudziem jautājumiem, kuri viņu urda un vēlme izzināt no jaunākiem cilvēkiem par to, kas šobrīd notiek un gūt apstiprinājumu vai diskutēt. Ar Juri man ir līdzīgi. Man tiešām ir ļoti interesanti uzzināt no Jura jaunumus. Es ticu, ka varbūt arī Jurim bija interesanti darboties un ir joprojām interesanti darboties mūsu mijiedarbībā tieši tamdēļ, ka mēs esam ar pilnīgi dažādiem pulksteņiem uz rokas. 

Tu jau pieminēji albumu "Apgaismo mani", kuru jūnija sākumā atklāji. Kā tad tas notiek? Kā albumā sastājas tieši šīs un ne citas 11 kompozīcijas?

Šis ir ļoti ilgi tapis albums. Es teiktu desmit, varbūt pat vairāk gadus. Šīs ir dziesmas par manu dzīvi, un, tā kā tas ir tik ļoti manējais, tad, kā jau tas mēdz būt, mēs savas lietas atstājam kā pēdējās, kas risināmas. Pirmais ir kaut kas tāds, kur tu esi iesaistīts lielākā notikumā –  tu sākumā dari to, kur tas darāms kopā. Tas bija pandēmijas laiks, kad es varēju uz lapas sarakstīt sev atdodamos parādus un šis bija viens no tādiem.

Man ļoti svarīgs akmens no sirds ir novēlies, un es esmu ļoti, ļoti priecīgs un atvieglots, šo stāstu izstāstījis.

Es ticu, ka nebūs apgrūtinājums citiem to klausīties, bet varbūt iespēja identificēties un varbūt kaut ko jaunu katram par sevi uzzināt arīdzan mīlestības frontē. 

Marta Pujāta dzeja?

Arīdzan. 

Albums, es saprotu, tagad ir pieejams?

Albums ir strumējams tīklos. Es izvēlējos neradīt plastmasu. Man šķita, ka tas varbūt šobrīd nav vairs nepieciešams. Būs vinila plate, bet tā būs ap manu dzimšanas dienas laiku augustā (tad tas būs plates formātā klausāms). Kompaktdisku nav, bet albums ir visās straumēšanas vietnēs pieejams, klausāms. 

Un augustā ap dzimšanas dienas laiku būs arī koncerti? 

Būs divi lieli koncerti, lielā, brīnišķīgā teātra zālē – Dailes teātra Lielajā zālē. Tā man jau ilgstoši ir šķitusi ļoti vilinoša telpa, kurā sarīkot koncertu, un tas notiks pēdējās divās augusta dienās. 

Tu jau vairākkārt piemini vārdu pandēmija un to sajūtu, kāda ir bijusi pandēmijas laikā. Mums gribētos domāt, ka mēs tagad izejam no pandēmijas. Katrs droši vien paskatāmies ar kādām mācībām, cik biezu vai cik plānu ādu mēs izejam. Kāds tu izej no pandēmijas? 

Es varētu nebūt tik optimistisks sakot, ka mēs izejam un tagad viss būs labi. Mēs vienmēr izejam no kaut kā un ieejam kaut kur. Nekad nebūs tie labie laiki, mēs tos varam identificēt visbiežāk tikai pēc tam, post factum, atskatoties, ka bija tik viegli īstenībā tajā laikā, par ko mēs vispār pārdzīvojām. Ja mums pandēmijā šķita, ka viss ir slikti, tad nāca Ukraina. Un tad mums likās, par ko mēs vispār muldējām, kādas grūtības, ko mēs čīkstējām, kādas maskas traucē parunāt? Es domāju, ka viss ir tiešām ļoti nosacīts un mums ir jādzīvo šajā brīdī. Mēs ne no kā neizejam, nekur neieejam. Mums ir vienīgi šī diena, un mēs varam domāt par to, ko mēs varam izdarīt šodien. 

Es rosinātu nevispārināt par kaut kādu šo laiku vai laiku, kuru mēs gaidām. Mēs to laiku, kuru gaidām, nekad nesagaidīsim. Tāpēc šobrīd ir labākā diena, kādu mēs varam dzīvot. Šodien mēs varam darīt visu, ko vēlamies, un mēs varam darīt ne tikai sev, bet arī citiem 

– mēs varam palīdzēt savai kaimiņu tautai un arī paši sev, stiprinot sevi un arī kulturāli sevi bagātinot. Šajā vasarā tas tiešām ir darāms ar uzviju. 

Tagadne un tagadnes laiks bija svarīgs arī Krista Auznieka radītajā kameroperā. Vai jūs tagad to kaut kur rādīsiet? Vai arī tas bija vienreizējs notikums "Hanzas peronā"? Man ir tik žēl, ka varbūt visi, kas gribēja, to neredzēja. 

Es ceru, ka mēs to rādīsim vēl. Es vakar satiku abus Dzudzilo. Varbūt, ja viņi mani dzird, es gribētu viņiem vēlreiz atzīties mīlestībā un cerībā, ka šī būs ilgstošā tagadne, un šī ir ilgstoša sadarbība, kuru mēs esam uzsākuši. Es zinu, ka Krists domā par jauniem darbiem, kurus mēs varētu darīt kopā. Es domāju, ka viss turpināsies. Tagadne ir vienmēr. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt