Kultūras ziņas

Emilim Melngailim – 150

Kultūras ziņas

Zīmju valodā. Kultūras ziņas

Starptautisko stepa dienu svin arī Latvijā

Dzeja starp dejotāju un viņa kurpēm. Starptautisko stepa dienu svin arī Latvijā

Ritms, ritms un vēlreiz ritms – to par galveno elementu un pievilkšanas spēku stepa dejai min gan pieredzējuši dejotāji, gan pavisam jauni ienācēji šajā žanrā. Jau trešo gadu maija izskaņā Rīgā tiek rīkots stepa dejai veltīts improvizācijas vakars.

Mēdz teikt, ka stepa deja ir kā dzeja starp dejotāju un viņa kurpēm. Lai to svinētu, pasaulē jau 35 gadus 25. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā stepa diena.

"Protams, tas ir ritms, tā ir kustība, principā tā ir deja un mūzika vienlaicīgi un lielisks veids, kā cilvēkam, dejotājam izpaust sevi gan caur mūziku, gan ritmu, gan deju," stepu raksturo stepa dejas grupas un studijas "Soul Tap" mākslinieciskā vadītāja Annija Mangale.

Stepa saknes meklējamas Amerikā jau pirms trīs, četriem simtiem gadu, taču kopš pagājušā gadsimta sākuma steps kļuva par dažādu muzikālu šovu un iestudējumu sastāvdaļu. Lai arī no malas var šķist, ka veidot ritmu ar īpašām kurpēm nav pārlieku sarežģīti, izkopt šo prasmi nav nemaz tik viegli.

"Jā, tas no sākuma liekas vienkārši, daudziem maniem studentiem pirmajā stundā šķiet "oo, es būšu tik labs dejotājs, man uzreiz viss sanāks", bet tā nav. Tas prasa treniņus, tas prasa daudz laika, lai savienotu smadzenes ar pēdām, tāpēc es teiktu, ka tas ir diezgan sarežģīti," teic stepa dejotāja Veronika Smolina no Igaunijas.

Latvijā steps joprojām nostiprina savu vietu un attīstās kopējā dejas nozarē. Šo žanru kopš 2008. gada nepagurstoši popularizē arī deju studija "Soul Tap", kas trešo gadu Stepa dienā aicināja uz improvizācijas vakaru.

"Šajā vakarā mēs, stepa dejotāji, tiekamies ar stepa mūziķiem, improvizējam, dejojam džeza mūziku, kopā veidojam savu [kopienu] un labi pavadām laiku," skaidro stepa dejas grupas un studijas "Soul Tap" dejotāja un pedagoģe Rita Biezēka.

Improvizācijas vakarā uz skatuves kāpa gan pieredzējuši dejotāji, gan entuziasti, kas šo žanru sākuši apgūt pavisam nesen.

Stepa dejas studijas "Soul Tap" dalībniece Ina Balode ar dejošanu nodarbojas salīdzinoši īsu laiku – divus gadus, tāpēc, atbildot uz jautājumu, kas notiek stepa dejotāja prātā, esot uz skatuves, teic: "Tā kā es tikko sākusi esmu faktiski, man vienkārši ir uztraukums, nekas tur vairāk nevar būt."

Latvijā apgūt stepa deju var arī divās mākslu skolās – Iecavā un Ādažos.

"Interese ir liela, ar katru gadu tā palielinās," atzīst Ādažu novada Mākslu skolas pedagoģe Baiba Miķelsone. "Jo vairāk bērni kaut kur pamana citus bērnus dejojam, viens no otra dzird labas atsauksmes, ka tas ir interesanti, forši, tu vari dejot pie pats savas radītas mūzikas – jā, bērniem interesē."

Ņemot vērā plaukstošo interesi, šogad augustā notiks pirmais Latvijas stepa dejas festivāls bērniem un pieaugušajiem. Bet tradicionālā satikšanās improvizācijas vakarā ar dzīvo mūziku tiek solīta arī nākamgad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti