Kultūras rondo

Ukraiņu mākslinieces Ludmilas Natsvlišvili "Kara dienasgrāmata" Kalnciema kvartālā

Kultūras rondo

Progresīvās mūzikas festivāls “Progausis” - jaunpienācējs vasaras festivālu saimē

Iezīmējam Cēsu mākslas festivāla programmas aprises

No klasikas līdz laikmetīgajam. Klāt Cēsu Mākslas festivāls

No laikmetīgās mākslas līdz klasikai, no akadēmiskās mūzikas līdz populārajai, no galerijām un koncertzālēm līdz brīvdabas estrādei – kā ierasts, Cēsu Mākslas festivāla programma aiztiecas līdz plašam interesentu lokam. 9. jūlijā, sešpadsmitā festivāla atklāšanas reizē, pieredzamas trīs vizuālas mākslas izstādes un piecstundīgs Riharda Vāgnera opermūzikas vakars. 

Gan tēlotājmākslas, gan citu festivāla sadaļu kopideja ir viena, pie tam – tāda tā ir jau 15 gadus, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pauž notikuma vizuālās mākslas programmas vadītāja, kuratore Daiga Rudzāte: "Tā ir: būt par atvērtu telpu visdažādākajām paaudzēm, visdažādākajiem mākslas izteiksmes veidiem; būt par vietu, kur var notikt sinerģija, kur nav nekādu ierobežojumu."  Par piedāvājuma daudzveidību papildina mūzikas programmas vadītāja Indra Lūkina: "Tas, ka mums ir tik dažādi laikmeti programmās, tik dažādi mākslinieki – tā ir mūsu festivāla iezīme jau no pirmsākumiem, un tā faktiski arī bija mūsu iecere." 

Šogad festivālā būs trīs ekspozīcijas. Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā radīta izstāde "Zilā līča māja", kur skatāmi Kaspara Groševa un Evitas Vasiļjevas darbi un viņu mākslas savstarpējā sinerģija, pieteic kuratore. Izstādē ir dažādu mediju salikums ar sākotnējo atsauces punktu uz Hardija Lediņa un Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas (NSRD) veikumu, stāsta Groševs: "Kad sākām pie šīs izstādes strādāt (tas laiks bijis diezgan garš – vismaz pusotrs gads), mēs nonācām pie Hardija Lediņa 1984. gada skices – Pārdaugavas ainava ar iedomātiem, fantastiskiem debesskrāpjiem: "Debesu māja", "Zibens māja", "Meteora māja" un tā tālāk, un pašā centrā ir "Zilā līča māja"Mums likās, ka mēs varētu apdzīvot šo utopisko ideju par neiespējamo arhitektūru, kas nekad netika realizēta, kas palika vien kā tāds ļoti jauks, sirsnīgs zīmējums. 

Ar saviem darbiem mēs mēģinājām dažādos veidos turpināt šīs Lediņa un NSRD idejas, šķetināt, kas ir tās lietas, kas veido viņa darbību, bet kas arī sasaucas ar mūsu pašu darbību. Būtībā sākotnējā atsauce uz zīmējumu ļāva mums strādāt ļoti plašā ideju laukā."

Ekspozīcijas "Zilā līča māja" ietvaros atkārtoti atvērsies kiosks "Lagūna", kura radīšanā piedalījušies mākslinieki 0.0.1.0.0., Maija Kurševa, Anna Malicka, Dzelde Mierkalne, Luīze Nežberte, Līva Rutmane, $hady Ladies, Klāvs Upaciers. Būs arī franču mākslinieka Kamila Buzubā-Grivela vējrāži. 

Daiga Rudzāte iepazīstina ar otru festivāla izstādi: "Cēsu Izstāžu namā mēs atgriežamies pie klasiskajām un akadēmiskajām vērtībām. Tur šogad pēc ilgāka pārtraukuma atkal būs skatāma Latvijas 20. gadsimta otrās puses ļoti spilgtas un izcilas personības Bruno Vasiļevska darbu izstāde. Svarīgi piebilst, ka jau nosaukumā tās kurators Vilnis Vējš ir ielicis nelielo piebildīti "P.S.", kas nozīmē, ka tiks izstādīti gan Bruno Vasiļevska, gan arī viņa laikabiedru, domubiedru un savā ziņā arī idejisko turpinātāju darbi. Bruno Vasiļevskim izstādes notiek samērā reti [..]. Viņš, protams, ir leģendāra personībā Latvijas mākslas ainā, zināma mērā tāda noslēpumaina kulta figūra. Es domāju, ka 

šī ir diezgan reta iespēja skatīt Bruno Vasiļevski, piedevām – ļoti plašā klāstā, ņemot vērā, ka tiks izstādīta lielākā daļa viņa radošā mantojuma,

kas nāk gan no Latvijas Nacionālās mākslas muzeja, gan Latvijas Mākslinieku savienības, gan Jāņa Zuzāna kolekcijas, kā arī no ģimenes kolekcijas. [..] Izstāde ir sadalīta trīs daļās: pirmā saucas "Bruno" un ir veltīta mākslinieka meklējumiem; "Vasiļevskis" – tās ir tās ļoti klasiskās klusās dabas, tādas, ar kādām pazīst Vasiļevski; un "P.S" – tie tad ir šie domubiedri, laikabiedri, turpinātāji." 

Trešo ekspozīciju atvērs Cēsu koncertzāles galerijā, un tā ir Daiņa Pundura personālizstāde "Lielo dzīvnieku gaidot". "Lai arī mēs lietojam apzīmējumu "personālizstāde", es to dēvētu par lielformāta keramikas instalāciju," piebilst kuratore. "Dainis Pundurs ir viens no visu laiku izcilākajiem keramiķiem Latvijas mākslas ainā, cilvēks ar ļoti spēcīgām un vienlaikus jutīgām rokām, izcils intelektuālis. 

Šī instalācija patiesībā varētu būt pārsteigums. Jo Dainis Pundurs vienmēr spēj pārsteigt gan ar savu tehnisko virtuozitāti, gan ar to, kā kustas un dzīvo viņa doma."

Paralēli izstādēm, kas piedzīvojamas laikposmā no 9. jūlija līdz 14. augustam ("Bruno Vasiļevskis. P.S." līdz 28. augustam), gaidāmi arī pāris iespaidīgi mūzikas notikumi. Festivāla atklāšanas dienā koncertzālē "Cēsis" Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" pilnatskaņojums. Kā Tristanu un Izoldi dzirdēsim Marko Jenču un Lieni Kinču. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris spēlēs diriģenta Andra Pogas vadībā. "Šis būs koncertizpildījums, kas nozīmē, ka nebūs režisoriskas darbības un dziedātāji dziedās, stāvot uz skatuves, bet būs vizuālais elements. [..] Vizualitāti nodrošinās divi krievu mākslinieki, kuri pēc kara sākuma emigrējuši no Krievijas un kurus nesen Latvijas publikai bija iespēja redzēt izrādē ar Džonu Malkoviču un Ingeborgu Dapkūnaiti; viņi tur nodrošināja video un scenogrāfisko pusi. Aleksandrs Lobanovs un Oļegs Golovko būs tie, kuri sniegs vizuālo baudījumu šī koncertatskaņojuma laikā," norāda Indra Lūkina.

5. augustā Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā, piedaloties vokālajai grupai "Putni", ērģelniecei Kristīnei Adamaitei, dziesminiecei Antai Eņģelei un sitaminstrumentālistei Virdžīnijai Laubei-Vītiņai, notiks koncerts "Hildegardes meditācijas". "Man liekas ļoti brīnišķīga šīs baznīcas akustika un aura. Tur ir tāds siltums, cilvēcīgums," domās dalās festivāla mūzikas programmas vadītāja. "Šis, manuprāt, būs ļoti interesants koncerts. Jau no dziedātāju un mūziķu sastāva var saprast, ka tas nebūs vienkāršs formāts, bet būs daudz kas interesants." Nedēļas nogalē – 7. augustā – Cēsu pils parka estrādē muzicēs Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends kopā ar stīgu grupu.

Augustā Cēsu Mākslas festivālā iecerēta arī audiovizuāla performance, kino un teātra programma. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt