Kultūras rondo

Klajā nākuši divi izdevumi par Garlibu Merķeli

Kultūras rondo

Noklusētās, izstāstītās un brīdinošās atmiņas Okupācijas muzeja jaunajā ekspozīcijā

Kino pasaule Anitas Uzulnieces skatījumā

Kino, laiks un Valentīna Freimane. Kinozinātnieces Anitas Uzulnieces radošais devums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Izstādes "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani" sagatavošana un grāmatas "Mans kino (un) laiks" otrās daļas izdošana – tāda šobrīd ir kinozinātnieces Anitas Uzulnieces kino pasaule. Viņa ir gandarīta, ka garajos darba gados sarakstīto varējusi sakārtot vienkopus, un ka ir pazinusi kino un teātra zinātnieci Valentīnu Freimani, kurai, ja vien varētu, vēl daudz ko vēlētos pavaicāt. 

Vaicāta, kurā brīdi sajutusi nepieciešamību dažādu laiku rakstus apkopot vienos, precīzāk – divos vākos, Anita Uzulniece Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atbild: "Es esmu tik ilgus gadus rakstījusi, gribējās kaut ko no tā saglabāt. Tad nāca ideja, ka var arī to laiku iezīmēt. Jo galu galā es esmu dzīvojusi tajā laikā, esmu dzīvojusi pie vairākiem režīmiem. Nevaru teikt, kā omīte saka, ka Pirmo un Otro pasaules karu piedzīvoju, bet tomēr jau ilgi esmu šinī pasaulē." Laika iezīmēšanai autore vairāk pievērsusies "Mans kino (un) laiks" pirmajā grāmatā.  Viņa piebilst: "Pēc pirmās daļas gan [Latvijas Radio] "Klasikas" cilvēki, gan citi draugi, pazīstamie teica, ka vecās recenzijas pārlasot, kaut kā tomēr atsauc atmiņā to laiku." 

"Tie [raksti], kurus esmu izvēlējusies un kuri tagad ir publicēti – nav neviens tāds, ka es šausmīgi nožēlotu vai kaunētos, ka tajos laikos kaut kāda nodeva kādam būtu bijusi," 

uzsver kinozinātniece. Iznākot otrajai grāmatai, viņa atzīmē, ka tik un tā daudz kas palicis ārpus.

To, kas šobrīd notiek Latvijas kino, Uzulniece atzīst par ļoti interesantu esam. Viņai prieks par kinorežisori Signi Baumani, kuras filma "Mans laulību projekts" nupat piedzīvoja pirmizrādi Traibekas kinofestivālā. "Signi es pazīstu šausmīgi sen, pirms viņa aizbrauca uz Maskavu mācīties, pirms viņa apprecējās, pirms viņa sāka filmas veidot. Man ir tāds prieks! Ļoti sen bija tāds žurnāls "Māksla", un tur bija raksts vai intervija ar viņu, ka latviešu meitenes stāv Ņujorkā uz stūra un pārdod savus zīmējumus. Tā viņas neatlaidība un godīgums," saka kinozinātniece. Arī tagad viņa seko līdzi, kas Amerikas presē rakstīts par Traibekas kinofestivālu, kādas atsauksmes par Baumanes filmu, un nebeidz brīnīties, ka režisore var būt tik personīga un ka tas interesē arī citus cilvēkus: 

"Reizēm prasa, par ko vajag filmas un kas ir pieprasīts – es domāju, tas nav pareizais ceļš. Vajag būt patiesam un godīgam, un ja tev vēl Dievs ir devis talantu to izteikt, neatlaidību…"

Savukārt par Valentīnas Freimanes 100. jubilejas gada izstādi, ko Latvijas Nacionālajā bibliotēkā veidojusi kopā ar teātra zinātnieci Margaritu Ziedu, Anita Uzulniece teic: "No vienas puses ar lielu prieku un interesi mēs to darījām, bet viegli tas nebija. Ir tāds vācu teiciens "izvēles mokas", jo tik ļoti daudz ko gribējās izstādē ielikt un pateikt. [..] Viņas dzīve ir tik bagātā. Kaut kā mēs mēģinājām pa posmiem sadalīt – Rīgas posms, Berlīnes posms. [..] Es ļoti iesaku aiziet apskatīties un noklausīties, tur ir ļoti daudz materiāla. Kā zināms, viņa bija vairāk stāstītāja nekā rakstītāja, viņai patika dalīties, bet dalījās viņa, kā šodien teiktu – akustiski."

Uzulniece atklāj, ka joprojām tik daudz ko gribētu apspriest ar bijušo kolēģi Freimani (abas strādājušas Zinātņu akadēmijā): "Es domāju, tas vēl ilgi tā būs. Jo

tik labas, tik interesantas, tik izzinošas un bagātinošas sarunas kā ar viņu, man dzīvē ne ar vienu cilvēku nav bijušas, un ne tikai par profesionālo – par kino un teātri, bet arī par tādiem sarežģītiem dzīves jautājumiem – globāliem, politiskiem un citiem." 

Jāatgādina, ka Nacionālajā bibliotēkā, paralēli izstādei "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani", šovasar plānoti vēl divi kinolektoriju, kuru sākumdaļā Freimanes 2011. gadā Mākslas festivālā "Cēsis" sniegtie ievadvārdi par franču kinodarbiem. 19. jūlijā plkst. 18.00 rādīs Žana Kokto 1950. gada filmu "Orfejs", bet 3. augustā plkst. 18.00 – Žaka Tatī 1953. gada filmu "Īlo kunga brīvdienas". 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti