Mājsēdes laikā māksliniekam radusies ideja no izlietoto pudeļu korķiem veidot vēl nebijušas kompozīcijas. Korķīši meklēti un krāti dažādās vietās, kafejnīcās un pudeļu depozītā, kas māksliniekam palīdzēja ar materiāliem. Sidars pats braucis, pats atskrūvējis vāciņus un vācis spainīšos kā zemenes.
"Ir tādi ķīniešu vārdi, ka "tu neatradi to materiālu, bet tas materiāls pienāca tev klāt", tā viņiem ir tas teiciens. Un tad, kad es sāku strādāt, darbs dara darītāju, tas ir skaidrs. Bet, strādājot ar korķīšiem, es pēkšņi sāku tamborēt, domāt par gleznām," atklāj mākslinieks.
Pēteris Sidars ir mākslinieks, kurš savos radošajos eksperimentos lieto visdažādākos materiālus. Darbi radīti gan no stikla šķiedrām, karstās līmes un plastmasas sakausējumiem, izmantotas putnu spalvas, čūsku ādas, kosmoss ieraudzīts vārnu ekskrementos. Guvis starptautiskus apbalvojumus mākslas festivālos, biennālēs, konkursos, simpozijos Ķīnā, Taivānā, Itālijā, Polijā, Beļģijā, Japānā, Šveicē, Francijā, Meksikā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Dānijā, ASV un citviet. Kā atsauce uz deviņdesmitajos gados paveikto, izstādei atkal uztaisīts arī darbs no kūdras podiņiem.
