SM gatavotais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" būvniecību jau kopš februāra iestrēdzis garā saskaņošanas procesā starp ministrijām. Un arī pirmdien, 27. maijā, valdošo partiju sadarbības padomes sēdē koalīcijas partneriem neizdevās panākt vienprātību.
Turklāt vēl pirms sēdes ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") atkārtoti uzdevusi SM iesniegt "Rail Baltica" pārvaldības un uzraudzības mehānisma tiesisko regulējumu.
"Manuprāt, Satiksmes ministrija izdarījusi savu mājasdarbu ļoti, ļoti detalizēti. Tik detalizēts informatīvais ziņojums valdībā vēl nekad nav skatīts. Tas aptver gan visus šos pārvaldības jautājumus, tas aptver pirmās fāzes piedāvāto scenāriju, kur ir vismaz 30% ietaupījums, salīdzinot ar iepriekšējo scenāriju, tas ietver Rīgu, tas ietver dažāda veida pārvaldības uzlabojumus, finansēšanas mehānismus," sprieda satiksmes ministrs.
Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Šis ir mega projekts! Mega projekts! Un nav tā, ka viss ir gājis ļoti viegli līdz šim. Manuprāt, šeit ir vairāk tā pieeja – septiņreiz nomēri un vienreiz griez.
Mums tas pārvaldības modelis bija diezgan neskaidrs. Tur bija viens otram pakļauts, un Finanšu ministrijas audits tā arī neatrada, kurš par ko atbild.
Mēs sakām – tajā daļā, kas iet uz priekšu, vajadzīgs skaidrs pārvaldības modelis – kurš par ko atbild. Kopš [iepriekšējais satiksmes ministrs Jānis] Vitenberga kungs atnāca un pateica, cik varētu būt projekta izmaksa, šobrīd jau tā ir būtiski samazinājusies, ir atrasti visādi efektivitātes risinājumi. Tādēļ šoreiz es aicinātu sabiedrību mūs nesteidzināt."
Satiksmes ministrs gan brīdina – ilgāka vilcināšanās ar šī dokumenta pieņemšanu radīs riskus finansējuma piesaistei. Tādēļ šonedēļ SM ekspertiem iecerēta tikšanās ar premjeri cerībā, ka jaunnedēļ šis informatīvais ziņojums beidzot gūs koalīcijas atbalstu gan sadarbības padomē, gan valdības sēde.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, bet daļai būs jāmeklē citi avoti.
Dzelzceļa līnijai "Rail Baltica" jābūt pabeigtai līdz 2030. gadam.
