Labrīt

Ivars Ījabs: Eiropai ir jādara vēl vairāk Ukrainas atbalstam

Labrīt

Darbu sāk medjis "novayagazeta.eu". Saruna ar redaktoru Kirilu Martinovu

Atklās izstādi izstādi "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani"

Ar gaismas spēku. Nacionālajā bibliotēkā atklās kino un teātra zinātniecei Valentīnai Freimanei veltītu izstādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šis ir izcilās kino un teātra zinātnieces Valentīnas Freimanes 100. jubilejas gads. Nacionālajā bibliotēkā 13. aprīlī atklās viņai veltītu izstādi "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani". Viņas ieguldījums Latvijas kultūras dzīvē ir milzīgs. Arī padomju laikos viņa spēja būt absolūts Eiropas cilvēks, kurš Latvijas kultūras vidi uzlādēja ar svaigām idejām, ko pārņēma un turpināja viņas audzēkņi. Ar savu dzīvi Valentīna Freimane bija ļoti spilgts piemērs, ka cilvēkam ir iespēja nepadoties apstākļiem, arī visskarbākajiem. Jaunā izstāde iepazīstina ar viņas dzīvesstāstu un personību, tās ļoti svarīga daļa ir audio un video materiāli.

Gaišums un spēks strāvo no lielā melnbaltā portreta, kas ievada izstādi par Valentīnu Freimani, un tā ir atslēga viņas personībai kopumā – atzīst viena no izstādes autorēm, teātra zinātniece Margarita Zieda. Pie tam šo gaismas spēku Valentīna Freimane spēja sevī nosargāt arī vistumšākajā savas dzīves laikā, kad holokausta traģēdija skāra viņas ģimeni, par ko viņa stāsta savā grāmatā "Ar Dievu, Atlantīda!".

Freimanes portreta izvēli izstādei raksturo Margarita Zieda: "Šī fotogrāfija ir gaiša, tajā ir gaismas spēks. Tāpēc mēs arī priecājamies, ka izstāde notiek Gaismas pilī, jo tas ir tik pareizi, tāpēc ka viņa tā Gaismas pils savulaik bija, gan joprojām ir."

Valentīnas Freimanes dzīve ir pierādījums tam, ka spēcīga personība spēj saglabāt brīvu garu jebkurā sistēmā.

Būdama ļoti plaša redzesloka kultūras cilvēks, arī padomju gados viņa aizrautīgi izplatīja zināšanas par pasaules kino un teātra procesiem, par kuriem citi nerunāja un arī nezināja. Šai saistībā leģendām apvīti ir viņas veidotie kino vēstures lektoriji, kas vairākām paaudzēm bija kā "logs uz Eiropu", stāsta kino zinātniece, izstādes autore Anita Uzulniece: "Tajos laikos, neskatoties uz režīmu un uz mūriem no visām pusēm, Valentīna Freimane tomēr atrada iespēju gan lasīt, gan sasniegt tos avotus, no kā varēja kaut ko smelties, un ne tikai pati smēlās un izglītojās, bet arī citus izglītoja. Viņai tā tieksme dalīties tiešām bija ļoti liela.

Viņai likās, ka ir iespējams apgaismot citus cilvēkus. Tā kā tas viņas apgaismotājas gēns ir metis tādus ļoti plašus lokus."

Izstāde izseko Valentīnas Freimanes dzīvesstāstam gan Rīgas, gan Berlīnes posmos, to atspoguļo fotogrāfijas, dokumenti, priekšmeti, kā arī viņas pašas citāti, lasāmi uz izstādes stendiem. Bet izstādes sirds, kā saka Margarita Zieda, ir video un audiomateriāli, ko var skatīties un klausīties bibliotēkas audiolasītavā. Tās ir intervijas ar Valentīnu Freimani, raidījumi un filmas par viņu, veidotas Latvijā un Vācijā. Tāpat arī filmas ar viņas ievadvārdiem, izrādītas Cēsu festivālā.

Izstādes autores uzsver, ka šī ir izstādes sadaļa, kas vislabāk atklāj Valentīnas Freimanes būtību. "Izstādes kodols un sirds tiešām ir pati Valentīna Freimane ierakstos. Es ļoti, ļoti vēršu uzmanību uz šo audiovizuālo lasītavu," teic Zieda.  Viņai pievienojas Uzulniece: "Tas video un audio ļoti svarīgs tādēļ, ka viņa pēc dabas bija tāda, ka viņa vairāk izpaudās tieši stāstot. Viņai ļoti patika stāstīt un runāt. Visi cilvēki, kas ar viņu ir saskārušies, to ir piedzīvojuši. Viņa stāstīja ar lielu aizrautību, dedzību, ārkārtīgi daudz informācijas tur ielika."

Izstāde iepazīstina arī ar Valentīnas Freimanes audzēkņiem, viņu vidū, aktieris Ivars Kalniņš, kurš atzīst, ka iegūtais kinolektorijos, viņu pavada visu mūžu, un režisors Alvis Hermanis, kurš uzsver, ka kinolektoriji vairāku gadu garumā bija viņa vislabākā izglītība. Arī tas ir Valentīnas Freimanes fenomens, ka viņas veikums joprojām turpina dzīvot.

"Valentīna Freimane ir izaudzinājusi un izveidojusi veselu virkni ar talantīgiem un stipriem cilvēkiem, kas turpināja ietekmēt Latvijas kultūru, arī Valentīnai Freimanei neatkarības gados aizbraucot atpakaļ uz Berlīni.

Viņa iesāka to darbu, bet viņai radās vesels pulks sekotāju, kas to Latvijas kultūrvidi tiešām uzlādēja ar jauniem skatu punktiem, jauniem redzējumiem, jaunu piedāvājumu," uzsver Zieda.

Ne tik labi Latvijā zinam par Valentīnas Freimanes darbību Vācijā, bet arī tur tā bijusi ļoti aktīva, par ko izstādē liecina Berlīnes posmam veltītie stendi. Zieda stāsta: "Tas ir pārsteidzoši, ka viņa, gandrīz jāsaka, mazāk ir novērtēta publiski Latvijā nekā Vācijā, kur viņa guvusi milzīgu rezonansi. Iznākot grāmatai "Ar Dievu, Atlantīda!", viņas grāmata nonāca Berlīnes lielākajā grāmatnīcā. Un skatlogā stāvēja līdzās Žerāra Depardjē memuāriem, Sofijas Lorēnas un Friča Langa biogrāfijai."

Izstādē būs iespēja noskatīties arī Ilonas Brūveres veidoto filmu par Valentīnu Freimani.

Valentīnas Freimanes simtgades izstāde "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani" Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma līdz septembra sākumam, ieeja tajā ir bez maksas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti