Tas, ka ASV notikušajās papildvēlēšanās Džordžijas štatā uzvarēja abi Demokrātu partijas kandidāti, nozīmē to, ka Senātā tagad būs vienāds republikāņu un demokrātu senatoru skaits – 50 un 50. Tomēr būtiski, ka neizšķirtos Senāta balsojumos izšķirošā balss būs nākamajai ASV viceprezidentei demokrātei Kamalai Harisai. Tagad demokrāti kontrolēs gan Balto namu, gan Pārstāvju palātu, gan Senātu pirmo reizi kopš 2009. gada, kad par prezidentu kļuva Baraks Obama. Šādu politisko pārmaiņu dēļ ir sagaidāms, ka izmaiņas piedzīvos arī ASV ekonomika.
Kādas ir izmaiņas reālajā ekonomikā atkarībā no politiskās situācijas? Varētu domāt, ka republikāņi ekonomikai ir labāki, atbalstot zemus nodokļus un mazāk regulējumu. Tomēr saskaņā ar investīciju pētījumu firmas "CFRA" datiem,
kopš 1948. gada lielākais valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gadā, laikā, kad republikāņi kontrolēja gan Balto namu, gan Kongresu, bijis 2,7%, bet demokrātu laikā – vairāk nekā 4%.
Akciju tirgiem gan labāk veicies tad, ka pie varas bijuši republikāņi.
Demokrātu stratēģe un lobiste Izija Kleina laikrakstam "Financial Times" par pārmaiņām Senātā un to ietekmi uz ekonomiku sacīja: "Valdība topošajam prezidentam kļūst daudz vadāmāka. Tas, ka demokrāti ieņemtu komiteju priekšsēdētāju vietas un kontrolētu likumdošanas kalendāru Pārstāvju palātā un Senātā, ir ārkārtīgi nozīmīgi. Pirmkārt, viņš savas komandas nominētajiem kandidātiem Senātā iegūs daudz ātrāku apstiprinājumu. Otrkārt, kļūst daudz iespējamāk, ka varēs pieņemt vēl vienu nozīmīgu ekonomikas un Covid-19 palīdzības paketi, tajā skaitā infrastruktūras likumprojektu un dažus citus likumprojektus."
Tas, ka ne tikai Baltais nams, bet arī Senāts tagad būs demokrātu kontrolē, nozīmē to, ka nākamā ekonomikas stimula pakete būs veidota vairāk pēc demokrātu un prezidenta Džo Baidena vēlmēm.
Nākamā ekonomikas stimula pakete varētu iekļaut tiešāku līdzekļu piešķiršanu amerikāņiem, ārkārtas bezdarbnieka pabalsta pagarināšanu pēc pašreizējā termiņa beigām martā un lielāku palīdzību maziem uzņēmumiem.
Paredzēts iekļaut lielāku palīdzību valsts un vietējām pašvaldībām, ko apliecinājis arī Baidens, uzsverot, ka ir vajadzīga nauda, lai droši atvērtu skolas, kā arī valsts un vietējās pašvaldības varētu saglabāt darbu skolotājiem, policistiem un ugunsdzēsējiem.
Iepriekšējā paketē tika iekļauts stimula čeks 600 dolāru apmērā, ko paredzēts saņemt lielākai daļai amerikāņu, un Senāts nobloķēja priekšlikumu šo summu palielināt līdz 2000 ASV dolāru. Taču nākamās paketes pieņemšanas brīdī demokrātu kontrolēts Senāts šādam priekšlikumam šķēršļus varētu nelikt.
Hārvarda Universitātes Kenedija skolas ekonomikas profesors Džeisons Furmans uzskata, ka stimula pakotne nāks par labu ekonomikas izaugsmei un riski lielāka apjoma čeku izmaksā amerikāņiem nav saskatāmi.
"Manas prioritātes būtu palīdzība valsts un vietējām pašvaldībām, vairāk naudas vakcīnām un testēšanai, bezdarba apdrošināšanas pagarināšana, pārliecināšanās, ka arī nākamgad ir pieprasījums.
Tas viss ir svarīgāk nekā stimula čeki. Es šo čeku izmaksā neredzu lielu negatīvo pusi, ja runājam par ekonomikas pārkaršanu. Mēs vienkārši redzēsim, ka liela daļa šīs naudas tiek atlikta un iztērēta ilgākā laika posmā," atzina Furmans.
Ilgtermiņā demokrātu kontroles pārņemšanas Senātā varētu nozīmēt lielākus izdevumus, sākot no infrastruktūras līdz tīrai enerģijai un izglītībai, kas daļēji tiktu finansēts no augstākiem uzņēmumu nodokļiem un augstākiem nodokļiem turīgajiem.
Tāpat Baidenam tagad cerīgāk izskatās iegūt atbalstu ievērojamai minimālās algas palielināšanai no 7 līdz 15 ASV dolāriem stundā. Demokrāti, jo īpaši partijas liberālais spārns, jau ilgi centās panākt šādas idejas realizāciju. Pašreizējā minimālā alga valstī, kas ir spēkā kopš 2009. gada, šādas algas saņēmējam nozīmē 15 000 ASV dolāru lielus ienākumus gadā.
Tikmēr CNN norādījusi uz vienu no potenciālajām sliktajām sekām, ko rada demokrātu kontroles pārņemšana Senātā. Proti, uz riskiem Volstrītai un investoriem, kuri raizējas, piemēram, par to, ka nodokļu paaugstināšanas iespējamība tagad ir lielāka.
Uzņēmuma "Crossmark Global Investments" galvenā tirgus stratēģe Viktorija Fernandeza par akciju tirgiem izteicās: "Ilgtermiņā varētu domāt, ka akciju tirgiem patīk sašķeltāka valdība, tādēļ tiem nepatiktu, ka kontroli pārņem demokrāti, bet īstermiņā, es domāju, ka tirgi iegūtu no demokrātu kontroles, jo tie domā, ka stimula pakete tagad varētu būt lielāka un tas novedīs pie procentu likmju kāpuma."
Atklāts ir arī jautājums, vai demokrāti mēģinātu paaugstināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas pašreiz noteikta 21% apmērā. Baidens ir ierosinājis to paaugstināt līdz 28%. Tomēr analītiķi uzskata, ka daudz ticamāks ir pieaugums līdz 25%. Akciju tirgiem tas būtu negatīvs scenārijs, bet ne traģisks.
