Eiro fokusā

Gaidāmas izmaiņas reklāmas tirgū pēc sabiedrisko mediju aiziešanas no tā

Eiro fokusā

Demokrātu uzvara Džordžijā ASV viesīs arī izmaiņas valsts ekonomikā

Ēdināšanas uzņēmumi Covid ierobežojumu laikā. Pieredzes stāsti Kurzemē

Ēdināšanas uzņēmumi Kurzemē pielāgojas Covid-19 apstākļiem un gaida pavasari

Ēdināšanas uzņēmumi Kurzemes pusē turpina pielāgoties esošajai situācijai, un liela daļa iespēju robežās turpina strādāt un piedāvā ēdienu līdzņemšanai vai tos piegādā pasūtītājam.

Kuldīgā novēro tendenci, ka ēdinātāji sadarbojas ar izmitināšanas uzņēmumiem un piegādā brokastis, pusdienas un vakariņas apartamentos. Liepājā šajā Covid-19 laikā pat atvērusies jauna beķereja, savukārt Aizputē jaunums ir picas līdzņemšanai, kas jau ieguvušas popularitāti ārpus mazpilsētas. Uzņēmēji gaida pavasari, cerot, ka situācija uzlabosies, taču, iespējams, tieši tad būšot saprotams, kurš varējis šo laiku pārdzīvot un kurš ne. Kādi ir pieredzes stāsti un situācija Kurzemē?

Aizputes beķeris paplašinās

Laikā, kad Latvijas ēdināšanas uzņēmumi vairs nevarēja uzņemt savus apmeklētājus klātienē, durvis vēra jauna beķereja Liepājā. Jaunais uzņēmējs jau vairākus gadus strādā Aizputē un izdomājis, ka uzņēmējdarbība jāplašina. Tas sakrita tieši ar šo pandēmijas laiku, stāsta Sandris Štāls.

Tagad par peļņu runāt nevarot, svarīgi ir noturēt esošos darbiniekus, jo atrast kvalitatīvu konditoru neesot viegls uzdevums. Uzņēmums atbalstu nevar saņemt.

"Man tāda opcija nepienākas, jo jauna struktūrvienība pievienota klāt (..). Skatoties pēc tiem kritērijiem, kas ir vajadzīgi apgrozījumam vai kam tādam, es īsti neiekļaujos, jo man tagad viss summējas kopā. Palielināti izdevumi vai darbinieki – tādu kritērija nav. Ir jātiek pašam galā," klāsta Štāls.

Picērijai svētkos gājis fantastiski labi

Dite Frīdenberga savukārt ar ģimeni pēc 20 gadu dzīves Rīgā atgriezusies dzimtajā Aizputē. Pilsētā pirms pandēmijas sākuma ģimene, kurā aug piecas meitas, izveidojusi ēdināšanas uzņēmumu, kas specializējies picu cepšanā, itāļu virtuves mākslu apguvuši un iedvesmojušies Neapolē, Itālijā, stāsta saimniece. Rīgā viņu pārvaldībā ir divi privāti bērnudārzi, tāpēc ēdināšana ir drīzāk papildu bizness dzīvesveidam un hobijam, taču arī viņus, tāpat kā citus, skar pandēmijas laiks.

"Ziemassvētku brīvdienās mums bija tāda neoficiāla atvēršanās, nevis atvērts restorāns, bet līdzi nešanai. Mēs visas brīvdienas, kad visas citas kafejnīcas un veikali bija slēgti, strādājām.

Mums klājās fantastiski labi, cilvēki ar ģimenēm daudz laika pavadīja laukā, brauca kaut kur, cauri brauca uz Pāvilostu, uz Jūrkalni.

Kad uzzināja, ka mēs esam atvērti, tad mums darba netrūka. Mēs no plkst. 12 līdz plkst. 20 visu laiku nepārtraukti strādājām," atklāj picērijas saimniece Frīdenberga.

Uzņēmēja spriež, ka šajā laikā būtiski ir pielāgoties un nevis gaidīt labākus laikus, tie ir galvenie atslēgas vārdi pandēmijas periodam. Runāt par iespēju prognozēt pircēju plūsmu un ienākumus  šobrīd esot neiespējami. 

"Mums divus mēnešus pirms Ziemassvētkiem – tad, kad vēl nebijām atvērušies –, mums darbinieki divus mēnešus pieprasīja dīkstāves pabalstu. Tad ienākumi bija nulle, tikai remonti kafejnīcās. Tas [pabalsts] bija liels atspaids. Es nedomāju, ka tas ātri beigsies, ir jāmēģina pielāgoties šai situācijai un jāskatās, un jādomā pavisam citādāk, nekā mēs domājām pirms tam," saka uzņēmēja.

Liepājā daļa var pārtraukt darbu

Pagaidām bezdarbnieku rindās neesot daudz cilvēku no ēdināšanas uzņēmumiem, spriež Liepājas domes Ekonomikas daļas vadītājs Arnis Vītols, taču reālā situācija var atklāties, kad lielākā daļa ierobežojumu beigsies, tad, iespējams, kāds no uzņēmumiem var arī darbību pārtraukt, kā tas notika jau šoruden Liepājā.

"Šobrīd mums ir aptuveni 70 uzņēmumi, kas darbojas ēdināšanā, izmitināšanā un nodarbina aptuveni 1300 cilvēku. 41 uzņēmums saņem atbalstu darbinieku algām – vai nu dīkstāves pabalstu vai subsīdiju darbinieku algām. Ir divi varianti – vai nu uzņēmums ir pavisam ciet, vai arī daļa darbinieku strādā uz pusslodzi. Tas 41 uzņēmums, kas saņem atbalstu, nodarbina kopumā ap 1000 darbinieku.

Lielākā daļa uzņēmumu kaut kāda veida atbalstu saņem vismaz darbinieku algām," saka Vītols.

Tikmēr Kuldīgā jūtams, ka ēdinātāji un izmitinātāji sākuši viens ar otru sadarboties, par tendencēm stāstīja Kuldīgas Aktīvās atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane. "Piedāvājot piegādāt uz apartamentiem vai numuriņiem brokastis, pusdienas vai vakariņas. Līdz ar to tas arī ir salīdzinoši labais stāsts – pašu uzņēmēju sadarbība, kas ir aktualizējusies tieši šobrīd. Cilvēkiem nav iespēju ēst uz vietas, līdz ar to, lai tas nebūtu jādara āra apstākļos, naktsmītņu īpašnieki šādus piedāvājumus nodrošina, īpaši brokastis un vakariņas tiek piedāvātas."

Optimistiskāk noskaņotie cer, ka normālās sliedēs ēdināšanas nozare varētu atgriezties aprīlī, taču kā reālāks plāns tiek minēts maijs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt