Eiro fokusā

Covid-19 Ierobežojumu dēļ pasažieru skaits autobusos samazinājies par trešdaļu

Eiro fokusā

Latvijas biškopības nozare ir maza. Tai jākonkurē ar biteniekiem no dienvidu valstīm

Valdības apstiprinātās kūdras pamatnostādnes izstrādātājiem ļauj prognozēt darbu

Valdības apstiprinātās pamatnostādnes kūdras izstrādātājiem ļauj prognozēt darbu

Pirms gada Valsts kontrole nāca klajā ar kārtējo neglaimojošo revīzijas ziņojumu, ka Zemkopības ministrija gadu desmitiem tīši izsaimniekojusi Latvijas kūdras purvus. Proti, revidenti atklāja, ka mūsu valstī nav pienācīgas kūdras izstrādes politikas, ka neesam apjautuši kūdras resursu apjomu un līdz ar to nevaram jēdzīgi kontrolēt, cik šīs bagātības paliek, turklāt purvus uzņēmējiem atdodam par sviestmaizi. Tagad, pēc piecu gadu darba, valsts ir radījusi kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes nākamajiem desmit gadiem.

Nozares apkopotie fakti rāda, ka kūdras atradnēs Latvijā uzkrājies pusotrs miljards tonnu kūdras, ko ik gadu papildina 1,6 miljoni tonnu kūdras ar uzkrāšanās ātrumu divi milimetri gadā. Tā kā ik gadu izstrādā aptuveni vienu miljonu tonnu, nozare uzskata, ka kūdra nav fosilais, bet gan lēni atjaunīgs resurss. Turklāt kūdras atradnes klāj desmito daļu Latvijas teritorijas, radot ievērojamu darbošanās potenciālu ne tikai pašreizējiem 64 kūdras ieguves uzņēmumiem, bet arī to konkurentiem nākotnē.

Un vispārējās pandēmijas laikā kūdras biznesam sokas labi. Tā atzīst kompānija «Laflora», kurā vienīgajā ar mazu pārsvaru lielākais kapitāls pieder vietējiem uzņēmējiem. 

"Kūdras nozare ir tā, kas šajos pandēmijas apstākļos strādā un strādā intensīvi. Vēlos minēt "Lafloras" piemēru – mums šogad apgrozījums ir nevis samazinājies, bet tieši otrādi – palielinājies. Šobrīd apmēram par 15% vairāk esam eksportējuši kūdras produktus nekā pagājušajā gada (..)," teica "Lafloras" vadītājs Uldis Ameriks.

Taču kūdras izstrādes bizness rāda arī ne tik rožainu ainu. Latvijā kūdras nozare ir joma, kuras ieguves rezultātā rodas ap 15% no visām siltumnīcefekta emisijām. Tādēļ ilgtermiņā, lai sasniegtu klimata neitralitāti 2050. gadā, ir jāmeklē risinājumi, kā emisijas samazināt vai neļaut tām pieaugt. Viens no risinājumiem ir izstrādāto kūdras purvu rekultivācija jeb atkārtota izmantošana, lai pēc derīgā slāņa noņemšanas nepaliktu melni lauki. Par to runā kūdras izmantošanas pamatnostādnes nākamajiem 10 gadiem, skarot arī tādu būtisku problēmu kā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizstāvēšanu no kūdras izstrādātājiem.

Nostādnes radītas kopā ar Latvijas Kūdras asociāciju, tāpēc likumsakarīgi ir arī atzinīgi vārdi no nozares.

"Mēs pretim varam radīt lielāku pievienoto vērtību šim produktam. Un pievienoto vērtība redzam tad, ja produktu varam šeit uz vietas pārstrādāt, celt rūpnīcas, ražot substrātus, kas ir nepieciešami (..)," skaidroja asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere, izsakot cerību, ka pēc 10 gadiem Latvijā būs uzceltas pāris rūpnīcas kūdras pārstrādei.

"Uzcelt kūdras rūpnīcas, protams, maksā vairākus miljonus. Tas arī nav tāds process, ko šodien izdomājam un rīt varam izdarīt. Tā ka   domāju, ka šīs pamatnostādnes veicinās arī kūdras pārstrādātāju izaugsmi un attīstību."

Savukārt valstij pamatnostādnes iedevušas rīcības plānu. Piemēram, ka beidzot nepieciešama kūdras atradņu inventarizācija, ka jāpanāk ilgtspējīga kūdras resursu apsaimniekošana un jāveicina zinātniskā pētniecība, lai ar inovatīviem risinājumiem kūdras ieguvei radītu lielāku pievienoto vērtību, bet klimatam – mazāku skādi. 

"(..) Esam noteikuši to, lai mazinātu pēc iespējas negatīvu ietekmi uz klimatu, ir maksimāli jāizmanto vēsturiskās kūdras ieguves vietas, nevis jāveido jaunas ieguves vietas. Šeit ļoti nāks talkā dažāda veida instrumenti un atbalsta mehānismi, kas ļaus uzņēmumiem modernizēt kūdras ieguvi," sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").

Pamatnostādnēs izvirzīti vairāk nekā 30 uzdevumi, kas desmit gados veicami dažādu ministriju un institūciju pārraudzībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt