Sadaļas Sadaļas

Eiro fokusā

Liepājā būves jaunu dzelzsbetona konstrukciju ražotni

Eiro fokusā

Viesnīcu uz tūrisma nozares atbalstam pieteikušies 246 uzņēmumi

Nav vienprātības par slēpošanas kūrortu darbību Covid-19 pandēmijas laikā

Slēpošanas kūrorti gadumijas svētkos Eiropā: Austrijā tikai vietējiem, Francijā – bez pacēlājiem

Eiropas Savienībā (ES) izskanējuši dažādi viedokļi, kā Covid-19 izplatības laikā būtu jāstrādā slēpošanas kūrortiem. Kamēr dažas valstis minēja, ka slēpošanas kūrortiem jāpaliek aizvērtiem, citas uzstāja, ka tiem jābūt atvērtiem, lai smagi neciestu ekonomika. Piemēram, Austrijā kūrorti Ziemassvētkos un gadumijā būs pieejami, bet tikai valsts iedzīvotājiem, savukārt Francijā nestrādās pacēlāji.

ĪSUMĀ:

  • Vācijas kanclere rosina koordinēt Eiropas slēpošanas kūrortu darbību.
  • Nozare minēja, ka kalnu slēgšana Vācijā būtu ekonomiski katastrofāla.
  • Merkelei atbalstu pauda Bavārijas premjers, kā arī Itālija un Francija.
  • Francijā Ziemassvētkos kalnos nestrādās pacēlāji, bez kā nevar slēpot. 
  • Pasaules veselības organizācija: kūrortu slēgšana ir pašu valstu ziņā.
  • Austriju gadu mijā nevarēs apmeklēt ārvalstu tūristi; vietējiem kalni atvērti.
  • Šveicē Ziemassvētku brīvdienās slēpošanas kūrorti paliks atvērti; jāievēro ierobežojumi.

Kamēr dažas Eiropas valstis minēja, ka slēpošanas kūrortiem pagaidām jāpaliek aizvērtiem, citas uzstāja, ka tiem jābūt atvērtiem, lai smagi neciestu ekonomika.

Tikai Alpi vien piesaista 43% pasaules slēpotāju, gadā industrijai ienesot apmēram 28 miljardus eiro lielus ieņēmumus.

Vēlme koordinēt Eiropas slēpošanas kūrortu darbību, neļaujot tiem strādāt vismaz līdz janvārim, izskanēja no Vācijas kancleres Angelas Merkeles.

"Mēs centīsimies Eiropā koordinēt visu slēpošanas kūrortu slēgšanu. Diemžēl, dzirdot komentārus no Austrijas, nešķiet, ka to būs viegli sasniegt. Bet mēs centīsimies," teica Merkele.

Nozare minēja, ka kalnu slēgšana Vācijā būtu ekonomiski katastrofiska. Tiesa, atbalstu Merkelei pauda Vācijas slēpošanas galvenā reģiona – Bavārijas premjers. Tāpat Vācijas aicinājumam piekrita Itālijas valdība.

Itālijā esošos kūrortus ik gadu apmeklē aptuvēni 7 miljoni cilvēku. Ziemassvētkos un Jaungadā tiek gūta aptuveni trešdaļa no miljardiem eiro vērtās slēpošanas nozares gada ieņēmumiem. Šajā nozarē strādā 400 000 cilvēku.

Itālijas Veselības ministrijas Prevencijas nodaļas vadītājs Džiani Reca komentārā Eiropas ziņu radiostaciju apvienībai "Euranet Plus" izteicās: "Slēpošanas kūrortos ir daudzas lietas, kas var radīt pūļu veidošanos, tostarp slēgtās telpās, kas ir īpašs risks. Mums ir nepieciešama koordinācija Eiropas līmenī, jo, ja Itālija slēgs slēpošanas kūrortus, bet kaimiņvalstis, piemēram, Austrija, Šveice vai Francija, atstās savus atvērtus, es domāju, ka liela daļa itāļu dosies slēpot uz ārzemēm. Es personīgi uzskatu, ka piesardzība šeit ir atslēgas vārds."

Arī Francija, kuras kūrortus ik gadu apmeklē ap 13 miljoniem cilvēku, piebalsoja Vācijai un Itālijai. Šajā valstī industrija ir aptuveni 11 miljardus eiro liela, un Ziemassvētki un Jaungads ir visienesīgākais laiks. Nozarē tiek nodarbināti vairāk nekā 120 000 cilvēku.

Ziemassvētkos slēpošanas kalni varēs darboties, tomēr līdz 7. janvārim nedrīkstēs strādāt pacēlāji, līdz ar to slēpošana kalnos būtībā nav iespējama.

Šāda ierobežojuma dēļ valdība pat tika sūdzēta tiesā. Piespiedu kārtā slēgto kūrortu atbalstam tikšot piešķirti 400 miljoni eiro. Savukārt Pasaules Veselības organizācija, varētu teikt, izpildīja veiksmīgu slalomu, norādot, ka kūrortu slēgšana ir pašu valstu ziņā.

Pret kūrortu darbības apturēšanu iebilda viens no topa augšgalā esošajiem slēpotāju galamērķiem – Austrija, kuras kūrortus ik gadu apmeklē aptuveni 16 miljoni cilvēku. Tās galvenais arguments – kūrortu aizvēršana būtu ekonomiska katastrofa. Šīs valsts kalnos ir aptuveni 2000 pacēlāju, un tā patiesi gūst ievērojamu peļņu no ziemas tūrisma. Šī industrija valstī mērāma aptuveni 15 miljardos eiro. Šajā valstī ziemas tūrisms un slēpošana nav tikai kultūras sastāvdaļa, bet no tā ir atkarīga arī vairāku simtu tūkstošu cilvēku iztika. Tiek lēsts – ja Austrijas ziemas tūrisma sezona ievērojami cietīs, valsts iekšzemes kopprodukts var samazināties par 1,5%.

Sākotnēji Austrija iestājās pret lielo ES valstu prasībām, bet vēlāk tika pavēstīts, ka viesnīcas un restorāni būs slēgti līdz 6. janvārim. Tas nozīmē, ka ārvalstu tūristi nevarēs apmeklēt valsti gadumijas brīvdienu laikā.

Neraugoties uz ierobežojumiem tūrismam, vietējiem iedzīvotājiem slēpošanas trases no 24. decembra gan tiks atvērtas.

Ne tikai Bulgārija un Spānija, bet arī slēpošanas galamērķu saraksta augšgalā esošā Šveice nav vēlējusies slēpošanas kalnus aizvērt, un, par nožēlu Šveices kaimiņiem, tā stingri pie tā arī turējusies līdz šim. Kāds Šveices uzņēmējs raidsabiedrībai BBC norādīja.

"Es biju nedaudz pārsteigts par visu šo diskusiju. Tas būtu tas pats, ja vasaras laikā mēs teiktu Itālijai – aizveriet savas jūras un pludmales, vai mēs teiktu Francijai to pašu. Es domāju, ka katrai valstij ir jādara tas, ko tā uzskata par sev labu," sacīja uzņēmējs.

Lai ieguvēji būtu visi, decembra sākumā Šveices valdība paziņoja, ka Ziemassvētku brīvdienās slēpošanas kūrorti paliks atvērti, tomēr tiem precīzi jāievēro stingrie ierobežojumi, kas noteikti vīrusa dēļ. Uzņēmēji Šveicē norādījuši, ka kūrortu atvēršana ir būtiska, jo tas izglābj ne tikai svētkus, bet visu ziemu. Vienlaikus šveicieši saprot, ka citi cieši vēros valstī notiekošo.

Cermatas kūrorts arī publicējis video, kurā demonstrē un izklāstījis, kā tiks ievēroti visi drošības pasākumi kurortā. Tikmēr pilsētas mērs Romī Bīnere raidsabiedrībai BBC uzsvēra:

"Mēs ļoti cenšamies, lai uzlabotu tos pakalpojumus, ko spējam piedāvāt, proti, nosakot distancēšanos, masku valkāšanu un citas lietas.

Mēs uzskatām, ka mums ir jāsadzīvo ar Covid-19, nav citas iespējas. Cilvēkiem vajag brīvdienas, kalnus un sauli. Un tas ir mūsu mērķis – padarīt to iespējamu."

Valstīs, kur kūrorti ir atvērti, stingri drošības pasākumi jāievēro tādēļ, ka pastāv bažas par to, ka ziemas sporta veidu piekritēju pūļi var veicināt Covid-19 izplatīšanos. Šādas bažas nebūt nav nepamatotas, kaut vai atceroties to, kas notika Austrijas kūrortā Išglā, kur inficējās daudzi simti cilvēku. Daži gan minējuši, ka tagad situācija ir citādāka, jo toreiz nebija nekādu ierobežojumu, tomēr tagad tie ir stingri.

Par notikušo dokumentālajā filmā "Išgla – Ko mēs varam mācīties no koronavīrusa skandāla šajā kalnu pilsētā?" izteicās Austrijas Patērētāju aizsardzības asociācijas priekšsēdētājs Peters Kolba. "Ekonomika bija svarīgāka par cilvēku drošību un veselību. Protams, Išgla neizgudroja vīrusu, un to viņiem šeit Tirolē patīk uzsvērt. Bet ir jāsaka, ka ziemas tūrisms sastāda lielāko daļu no apkārtnes ieņēmumiem. Un tieši Išglā ziemas laikā katru nedēļu tiek izmitināti aptuveni 10 000 cilvēku."

Tie, kuru iztika ir atkarīga no ziemas tūrisma, nebūt nav priecīgi par lēmumu kūrortus aizvērt. Sagatavošanās tam, lai slēpošana varētu notikt, ievērojot epidemioloģiskās prasības, prasīja gan laiku, gan līdzekļus. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ kūrortos esošie uzņēmēji ir pret kalnu aizvēršanu un līdz ar to rīkojuši dažādas protesta akcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt