Eiro fokusā

Eksperti: Arī nākamgad ekonomikas atkopšanos ietekmēs cīņa ar Covid

Eiro fokusā

Mājokļus gribam lielākus un ārpus pilsētām, bankas arvien skatās uz Rīgu

Bezdarba rādītāji 2019. gada līmenī varētu atgriezties tikai 2022. gada beigās

Bezdarba rādītāji līdz 2019. gada līmenim varētu sarukt 2022. gada beigās

Darba tirgu Covid krīze pagājušajā gadā ietekmēja mēreni – bezdarbs auga par 2 līdz 3 procentpunktiem. Tas noticis, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem – dīkstāves pabalstiem, nodokļu brīvdienām uzņēmējiem un citiem. Kopš decembra sākuma reģistrēto bezdarbnieku skaits palielinājies par 2039, sasniedzot 69 557. Ekonomikas ministrijā (EM) lēsa, ka reģistrētā bezdarba rādītāji 2019. gada līmenī varētu atgriezties 2022. gada beigās.

Ja iepriekšējās krīzes laikā, 2009. gadā, bezdarba līmenis Latvijā bija augstākais Eiropas Savienībā (ES) un pārsniedza 20%, tad šobrīd situācija ir nesalīdzināma labāka. EM Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols stāstīja, ka par 9,3% samazinājies vidējais nostrādāto stundu skaits.

"Piemēram, tādās nozarēs kā ēdināšana un izmitināšanas nozare noslodzes samazinājums bija vērojams gandrīz par 60%. Protams, vienu daļu nosedz paši uzņēmēji, bet daļai atbalstu deva valsts programmas, tai skaitā dīkstāves pabalsti, kas faktiski mīkstināja pandēmijas tiešo ietekmi uz nodarbinātību," sacīja EM pārstāvis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Sabīna Dzerkale stāstīja, ka pērn jūnijā reģistrētais bezdarbs palielinājās līdz 8,6%, līdz oktobrim tas samazinājās par 1,2%, bet decembra beigās bezdarba līmenis atkal palielinājās līdz 7,6%. NVA reģistrētas arī 15 000 brīvas darba vakances.

"Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis joprojām ir saglabājies Rīgas reģionā – 5,8%, augstākais reģistrētā bezdarba līmenis ir Latgalē – 15,4%.

Saistībā ar Covid 19 saņemti paziņojumi no 57 darba devējiem par kolektīvās atlaišanas gadījumiem un kopējais plānotais atbrīvojamo darbinieku skaits ir 5681.

Krīze visbūtiskāk ir skārusi tādas jomas kā tūrisms, pasažieru pārvadājumi, izmitināšana, ēdināšana, kultūra un māksla. Ja raugāmies profesiju griezumā, tad vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits ir tādās profesiju pamatgrupās kā vienkāršās profesijas – speciālisti un vecākie speciālisti, tirdzniecības un pakalpojumu darbinieki, kvalificēti strādnieki un amatnieki. Savukārt, šobrīd aktuālo vakanču skaits ir nedaudz vairāk nekā 15 000 un visvairāk brīvās darba vieta reģistrētas tādās darbības jomās kā būvniecība, nekustamais īpašums, ražošana, transports un loģistika, pakalpojumi. Un darba devēji decembrī ir reģistrējusī 3099 jaunas vakances," teica NAV pārstāve.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka šogad visās nozarēs jāpilnveido digitālās prasmes.

"Jaunais gads noteikti nāks ar vēl lielāku pieprasījumu pēc tādiem darbiniekiem, kam ir labas digitālās prasmes.

Jo šobrīd gan digitalizācijas, gan automatizācijas process konkrētās nozarēs notiek ļoti strauji. Pats laiks piespiež ieviest jaunas tehnoloģijas. Un tā ietekmē, protams, pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem, kas var strādāt ar šīm tehnoloģijām. Joprojām ļoti daudzas nozares izjūt pieprasījumu pēc zinātniski tehniskiem pakalpojumiem, kas saistīti ar inovācijām. Līdz ar to jauniešiem, skolēniem noteikti ir vērts mācīties fiziku, matemātiku, ķīmiju un bioloģiju, kas gan tuvākā, gan tālākā nākotnē būs ļoti pieprasīti," klāstīja LDDK vadītāja.

EM Analītikas dienesta vecākais ekonomists vērtēja, ka darba tirgu šogad pozitīvi ietekmēs gan Covid vakcīnas pieejamība, gan papildus finanšu līdzekļi no Eiropas atveseļošanas plāna.

EM pārstāvis prognozēja, ka šogad bezdarba līmenis būs 7,8% un nodarbināto skaits gada laikā varētu samazināties par 0,3%.

"2021. gada pirmajā pusē, visdrīzāk, darba tirgū joprojām būs vērojam zināms nodarbinātības samazinājums. Savukārt, jau sākot no pavasara, vasaras sezonas sākšanās, palielinoties sezonas darbiem, situācija varētu nostabilizēties. Ja skatāmies nozaru griezumā, būtiskākais darba vietu pieaugums nākamajos gados varētu būt būvniecībā, ņemot vērā plānotos projektus – "Rail Baltica" un atsevišķi infrastruktūras projekti. Otra nozare, kur varētu būt nodarbinātības pieaugums, ir apstrādes rūpniecība, ņemto vērā labvēlīgo iznākumu ar "Brexit" procesu. Un visbeidzot, pieaugums varētu būt vērojams atsevišķās komercpakalpojumu sektora nozarēs – zinātniski tehniskie pakalpojumi un informācija un komunikācijas tehnoloģiju nozares. Ņemot vērā, ka tautsaimniecības struktūra mainās, arī šeit pieprasījums saglabāsies salīdzinoši augsts," sacīja EM ekonomists.

EM prognoze – bezdarba un nodarbinātības rādītāji 2019. gada līmenī varētu atgriezties tikai 2022. gada beigās vai 2023. gada sākumā.

Saskaņā ar NVA mājaslapā pieejamajiem datiem reģistrētā bezdarba līmenis 2019. gada beigās bija 6,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt