Eiro fokusā

Darba devēji algu kāpumu saista ar inerci publiskajā sektorā

Eiro fokusā

Ar nākamo gadu fotogrāfiem, rotkaļiem un kurpniekiem jāmeklē jauns nodokļu režīms

Jelgavā būvēs Austrumeiropā pirmo zirņu proteīna ražotni

Jelgavā būvēs Austrumeiropā pirmo zirņu proteīna ražotni

Jelgavā nākamajā gadā sāks būvēt zirņu proteīna ražotni, kurā gadā varēs pārstrādāt 138 000 tonnu zirņu. Tas būs ieguvums Latvijas zemniekiem, jo tie varēs audzēt zirņus, no kuriem Latvijā ražos produktu ar pievienoto vērtību. Savukārt no zirņu proteīna varēs ražot dažādus pārtikas produktus, kas garšas un uzturvērtības ziņā spēs aizstāt pienu un gaļu. Jelgavas ražotne būs pirmā šāda veida rūpnīca Austrumeiropā.

Zirņu proteīna ražošanas attīstītāji ir divi lauksaimnieku kooperatīvi – "Latraps" un VAKS. Lauksaimnieku kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža stāstīja  – ja līdz šim kooperatīvs visā pasaulē tirgoja 1200 biedru izaudzētos graudus, tad nākotnes mērķis ir pārdot ne tikai izejvielu, bet jau pārstrādātus produktus ar pievienoto vērtību. 

"Jau daudzus gadus kooperatīvā Latraps esam pētījuši dažādas iespējas, kur var attīstīt pievienoto vērtību produktiem, ko mūsu biedri izaudzē. Kā mēs varētu pārstrādāt, lai biedri vairāk saņemtu, tirgi būtu stabilāki un arī valsts ekonomikas no tā attīstītos, nevis mēs pārdodam tikai tīru izejvielu.

Mēs esam izstrādājuši tehnoloģiju zirņu proteīna koncentrāta jeb izolāta ražotnes būvniecība. Tas ir augstas pievienotās vērtības produkts, kā šobrīd mēdz teikt, zirņu proteīns ir nākotnes superpārtika," stāstīja Ruža.

Kooperatīvi ražotnes būvniecībai piesaistīs stratēģisko partneri un investorus. Jau nodibināts uzņēmums "ASNS Ingredient", un tā vadītājs Raivi Zabis stāstīja, ka jaunajā zirņu pārstrādes ražotnē tiks ieguldīti 75 miljoni eiro. Ražotnē liela daļa procesu būs automatizēti, plānots nodarbināt 65 cilvēkus.

"Rūpnīcas kopējā jauda ir plānots pārstrādāt 138 000 tonnas zirņus. 1. kārtā, ko palaidīs 2022. gada beigās, būs puse jeb 69 000 tonnu zirņu. Tehnoloģija būs tāda, ka zirnis nonāk līdz rūpnīcai un tālāk ar datora palīdzību sadala pa frakcijām. Galvenais produkts ir zirņu izolāts ar proteīna saturu virs 80%. Tas arī ir dārgākais produkts, blakusprodukti ir ciete, šķiedrvielas, arī lopbarības proteīns. Mēs saņemam zirņus un no tā izvelkam ārā, sākot ar apvalku un beidzot ar kodolu. Daudz tiks izmantots ūdens, tāpēc domājam, ka 70% tehnoloģiskā ūdens tiks atgriezti atpakaļ ražošanā, līdz ar to efektīvs ražošanas process būs arī no ūdens attīrīšanas viedokļa," stāstīja Zabis.

Jaunu produktu izstrādē piedalīsies arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieki. Augstskolas doktorante Ieva Rasskazova savā disertācijā jau pēta Latvijā audzētu pākšaugus un kā ar tiem aizvietot pienu un gaļu, nākotnē – arī sojas produktus, kas tomēr lielākoties ir ģenētiski modificēti produkti.

"Piemēram, ja dzeltenos zirņus tikai izvāra, mēs iegūstam ar 1 porciju 10%  olbaltumvielu. Ar koncentrātu mēs iegūstam produktus 80% proteīnu, ko izmanto proteīna dzērienu pamatā. Produktus teksturējot, iegūstam pārslas, ar ko var iegūt maltai gaļai līdzīgu tekstūru. Varam iegūt arī karbonādes tekstūru, iespējas ir ļoti plašas. Vienmēr jau gribas, lai teorētisks pētījums ir arī praktiski vajadzīgs.

Ļoti pozitīvi, ka būs vietējais ražotājs plaši pielietojamai izejvielai. Jelgavā, Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātniekiem un studentiem būs ļoti lielas inovāciju iespējas," sacīja Rasskazova.

Lauksaimnieku kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs vērtēja, ka Latvijā šobrīd apstrādājam tikai nedaudz vairāk par pusi no visas aramzemes, tāpēc zirņu audzēšanai platību pietiks. Zirņi ir noderīga kultūra arī augu sekai.

"Lai veidotos laba augu seka, būtu jāsamazinās nedaudz graudu platībām, lai saimniekošana kļūtu videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka. Zirņi un pupas - tauriņzieži ir kultūraugi, kas piesaista no atmosfēras slāpekli, līdz ar to ir mazāk nepieciešams mēslot, mazāk jāimportē minerālmēsli. Tātad, iekļaujot citu kultūraugu augu sekā, ir iespēja samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Bet visam pamatā ir ekonomika. Lai cik zemnieki grib audzēt zirņus, līdz šim tas nebija izdevīgi. Mēs ceram ar šo projektu panākt, ka zemniekam ir izdevīgi vairāk audzēt zirņus un būt videi draudzīgākam. Caur pārstrādes projektu mēs atgriezīsim zemniekam atpakaļ caur dividendēm vēl papildus ienākumus," sacīja Ruža.

Jaunā zirņu pārstrādes ražotnes būvniecība Jelgavā sāksies nākamā gada otrajā pusē, bet noslēgsies 2022. gada beigās, lai varētu jau pārstrādāt 2022. gadā izaudzēto zirņu ražu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt