ĪSUMĀ:
- 2020.gada 3. ceturksnī preču eksporta vērtības rekords; gada griezumā – 13% pieaugums.
- Preču eksporta kāpuma nodrošina lauksaimniecības produkti: kvieši un rapsis.
- Šogad graudu ražas bijušas ļoti labas, arī to cenas – iepriecināja zemniekus.
- Turpmāk preču eksporta rādītājs varētu pasliktināties, jo ražas lielākoties būs pārdotas.
- Šoruden bēdīga aina redzama pakalpojumu eksportā nozarēs, jo tūrisms teju apstājies.
- Eksperts: Ilgākā periodā Latvijas eksports rāda pastāvīgu tendenci, bet tuvākā gada laikā diez vai augs.
Nu jau otro gadu pēc kārtas laikapstākļi ir bijuši labvēlīgi, lai zemnieki par iekultajām graudaugu ražām varētu runāt rekordu izteiksmē. Turklāt būtiski audzis lauksaimnieku zināšanu un tehnoloģiskā nodrošinājuma līmenis, stāsta kooperatīva «Latraps» valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
«Ļoti, ļoti labas ražas šogad ir izaugušas, un es domāju, ka zemnieki var būt apmierināti. Turklāt arī cenas pasaules tirgos ir labākas nekā pagājušajā gadā, un tas tikai nozīmē, ka zemnieki palēnām sāk atkopties pēc iepriekšējo gadu milzīgā slapjuma un sausuma nodarītajiem zaudējumiem,» vērtē Ruža.
Vietējais patēriņš ik gadu ir konstants, un no visa iekultā šogad eksportējami ap 80% ražas. «Latraps» vadītājs vērtē, ka
eksporta rādītāji uz kviešu un rapšu rēķina vēl šomēnes rādīs augošas tendences, bet vēlāk gan šie rādītāji bremzēsies.
Iemesls tam ir fakts, ka ražas rekordus sasniedz ātrāk par zemnieku spēju izbūvēt glabātavas, tādēļ lielākā daļa ir jārealizē uzreiz pēc nokulšanas.
Taču arī cenas šogad iepriecinot. Piemēram, kviešus sezonas sākumā biržā varēja realizēt par 170 eiro tonnā.
«Vienā brīdī cipari uzkāpa pat krietni virs divsimt – 210 un pat 215 eiro. Bet tās ir biržas cenas, par kādām piegādāti jau gatavi graudi. Nost jārēķina transports, jāvērtē arī graudu kvalitāte, kas šogad ir labāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu – ir izaugusi vidējā maizes kvalitāte, pēc kuras ir lielākais pieprasījums pasaulē: Tuvajos Austrumos, Arābijā, Āfrikā, kur paši maizes graudus izaudzēt nevar,» stāsta Ruža, piebilstot, ka lielākā daļa ražas nu jau ir pārdota.
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš skaidro, ka septembrī eksporta straujo kāpumu nodrošināja izvestie graudi, kas eksportēti par 52 miljoniem eiro lielākā vērtībā nekā pirms gada. Labus rezultātus rāda arī elektronikas nozare ar 26 miljonu eiro kāpumu.
Atšķirībā no precēm bēdīga aina redzama pakalpojumu nozarēs, ko septembrī eksportējām par ceturto daļu mazākā apjomā nekā pirms gada. Un tas ir visai pašsaprotami, jo tūrisms un starptautiskie pasažieru pārvadājumi teju apstājušies, arī tranzīta nozare ar ostu pakalpojumiem ik gadu krītas.
«Runājot par nākotni, ir ļoti liela nenoteiktība ar vīrusa [Covid-19 – red.] izplatību, jo ir skaidrs, ka Eiropā tā sauktais otrais vilnis ir atnācis. Tāpēc mūsu preču eksporta iespējas būs cieši atkarīgas no tā, kas notiks mūsu partnervalstīs ar epidemioloģisko situāciju. Atgriežoties pie stingriem ierobežojumiem, kādi bija pavasarī, mūsu eksporta tirgos pieprasījums krīt. Līdz ar to aizvest un notirgot kādam Latvijā saražoto būs grūtāk,» atzīst analītiķis Salmiņš.
Rīgas Tehniskās universitātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta docents Tālis Laizāns vērtē, ka ilgākā periodā Latvijas eksports rāda pastāvīgu un mazliet pat augošu tendenci.
Taču vismaz tuvākā gada laikā eksports nav gatavs augt, uzskata Laizāns: «Jo mums jau nav tādu programmu,
neesam neko nopietnu plānojuši un darījuši, lai kādas nozares pēkšņi kļūtu par eksporta izcilniekiem,
kuri, neraugoties uz to, kas notiek kaimiņvalstīs ap mums un visā Eiropas Savienībā, pēkšņi spētu viņiem lielos apjomos ko tirgot.» Tāpēc, pēc eksperta domām, mūsu nopietnākie eksporta partneri krīzes situācijās varot izrādīties ļoti nenopietni.
Docents Laizāns arī uzskata, ka eksportētājiem valsts nav radījusi nopietni vērtējamu atbalsta plānu, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kas līdzīgi kā biomedicīnas uzņēmumi cīnoties katrs pats par sevi. Pietrūkstot arī redzamas valstiskas izšķiršanās, piemēram, par augstvērtīgas pārtikas ražošanas nozaru attīstību, jo tā būtu viena no jomām, kas interesētu kaimiņus Eiropā.
