Otrdiena, 14. maijs

Vārda dienas: Elfa, Elvita, Aivita, Krišjānis

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +17 °C, Z vējš, 5m/s
LSM Bērnistaba

"Eiro fokusā"

"Eiro fokusā" 2020.gada materiāli tapuši ar Latvijas Bankas finansiālu atbalstu.

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
ZM vēlas paplašināt īpašo nodokļu režīmu sezonas laukstrādniekiem; FM skeptiska
ZM vēlas paplašināt īpašo nodokļu režīmu sezonas laukstrādniekiem; FM skeptiska
Sezonas laukstrādniekiem noteiktais īpašais nodokļu režīms, kas ir spēkā kopš 2014. gada un piemērojams augļkopības un dārzkopības nozarē strādājošajiem, būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī citas lauksaimniecības jomas, uzskata Zemkopības ministrija (ZM). Tikmēr Finanšu ministrija (FM) ir piesardzīgāka, norādot, ka nodokļa atvieglojums nav sasniedzis sākotnēji izvirzītos kritērijus, tāpēc šobrīd nodokļa režīms nav jāpaplašina.
Ne panaceja, ne sudraba lode. Eksperti vērtē, kā čeku loterija palīdzēs cīņā ar ēnu ekonomiku
Ne panaceja, ne sudraba lode. Eksperti vērtē, kā čeku loterija palīdzēs cīņā ar ēnu ekonomiku
Ar iespēju reģistrēt čekus, kvītis vai biļetes pirmdien, 1. jūlijā, startēja sen lolotā čeku loterija. Lai mudinātu iedzīvotājus tajā piedalīties, valsts ir apsolījusi dāsnus naudas laimestus, pretī cerot uz diviem labumiem mums visiem. Pirmkārt, ņemt čekus un uzreiz jau pateikt "nē" ēnu ekonomikai, bet, otrkārt, sniegt iespēju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārbaudīt, cik godīgi nodokļu maksātāji ir čeku izsniedzēji. Uzrunātie eksperti piesardzīgi optimistiski vērtē čeku loteriju un tās pienesumu cīņā ar ēnu ekonomiku.
Kampaņa «Lai jūra čum un mudž» neiepriecina zvejniekus un nepārliecina zinātniekus
Kampaņa «Lai jūra čum un mudž» neiepriecina zvejniekus un nepārliecina zinātniekus
Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, Pasaules Dabas fonds (PDF) aicina sabiedrību pievienoties kampaņai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. Šāds uzsaukums nebūt neiepriecina zvejniekus, kuriem jau šobrīd nākas saskarties ar vairāku mēnešu mencu nozvejas liegumu, taču arī zinātniekiem šāds aicinājums sabiedrībai nešķiet īsti piemērots, jo šobrīd mencu populāciju vairāk apdraud slimības, mazāk nozveja jūrā.
Iespēju īsā laikā un bez maksas apgūt specialitāti izmanto 12 000 jauniešu
Iespēju īsā laikā un bez maksas apgūt specialitāti izmanto 12 000 jauniešu
Iespēju Eiropas Sociālā fonda projektā „Jauniešu garantijas” iegūt profesiju izmanto vairāk nekā 12 tūkstoši jauniešu, no kuriem 8 tūkstoši to jau ir pabeiguši. Latvijā šis projekts ilgst četrus gadus, un pēc mācību pabeigšanas vairāk nekā 70% jauniešu vecumā no 17 līdz 29 gadiem iekārtojas darbā. Pašlaik ir sākusies pēdējā dalībnieku uzņemšana šajā projektā.
«Miera laikos» reformas eirozonā noris lēni
«Miera laikos» reformas eirozonā noris lēni
Gandrīz katra līdzšinējā krīze ir palīdzējusi atklāt un labot nepilnības eirozonas uzbūvē. Tomēr tā dēvētajos “miera laikos” nepieciešamo reformu pieņemšana notiek visai gausi. Daudzas ambiciozās idejas, piemēram, par kopējā eirozonas budžeta izveidi vai par eirozonas vērtspapīriem saduras ar skepsi un valstu savstarpējo neuzticēšanos.
Latvijas uzņēmējiem īsākie rēķinu apmaksas termiņi Eiropā; aug kavējumu skaits
Latvijas uzņēmējiem īsākie rēķinu apmaksas termiņi Eiropā; aug kavējumu skaits
Jau 21 gadu Eiropā tiek veidots īpašs Eiropas maksājumu ziņojums. Tas ir finanšu pētījums par korporatīvo rēķinu maksāšanas paradumiem un maksājumu kavējumu ietekmi uz Eiropas uzņēmumu attīstību un izaugsmi. Latvijai ir visīsākie apmaksas termiņi, taču pieaug kavēto maksājumu skaits. Pērn tika kavēt katrs desmitais rēķins, Latvijas Radio raidījumā  “Eiro fokusā” pastāstīja Eiropā vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Rēzeknes akadēmijas pētnieki slepeni testē tūrisma mītnes un atklāj virkni trūkumu
Rēzeknes akadēmijas pētnieki slepeni testē tūrisma mītnes un atklāj virkni trūkumu
Rēzeknes pilsētā un novadā notika tūrisma piedāvājuma izvērtēšana, lai apjaustu, kas ir pozitīvs un ko nepieciešams uzlabot.  Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) pētnieki kā slepenie klienti devās Rēzeknes novadā uz viesu mājām un pilsētā uz ēdināšanas uzņēmumiem. Pētījuma laikā atklāta arī virkne trūkumu.
Darba samaksa pieaug. Kā to jūt iedzīvotāji savos maciņos?
Darba samaksa pieaug. Kā to jūt iedzīvotāji savos maciņos?
2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pārsniedza 1000 eiro. Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 78 eiro jeb 8,4% un pieauga visās jomās. Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) lēsa, ka algu pieaugumu reāli izjūt tie, kas strādā eksportējošos uzņēmumos.
Kā mazināt salnu postījumus augļkopībā. Saldus saimniecības «Mucenieki» pieredze
Kā mazināt salnu postījumus augļkopībā. Saldus saimniecības «Mucenieki» pieredze
Šobrīd jau var pārliecināties par salnu nodarītajiem postījumiem, spriež zemnieku saimniecības "Mucenieki" īpašniece Ligita Rezgale. Nosalušas gan melno jāņogu, gan ērkšķogu ziedkopas, salnas tik ļoti nav skārušas ābeles. Lai zaudējumi, kurus ietekmē laika apstākļi, saimniecībai nenodarītu lielu postu, Rezgale izvēlas audzēt dažādas kultūras, kas ļauj saglabāt ienākumu stabilitāti. Salnu laikā saimniecībā, kas atrodas Saldus novada Jaunlutriņos, nekas īpašs netiek darīts, taču, piemēram, ābeles tiek speciāli stādītas augstākās vietās. 
«Nasdaq Helsinki» vadītājs: Ziemeļvalstu biržu īpašā pazīme – mazi uzņēmumi
«Nasdaq Helsinki» vadītājs: Ziemeļvalstu biržu īpašā pazīme – mazi uzņēmumi
Eiropā ziemeļvalstis izceļas ar biržā kotēto mazo un vidējo uzņēmumu daudzumu, norāda fondu biržas "Nasdaq Helsinki" vadītājs Herniks Husmans. Helsinku akciju biržā atrodams vairāk nekā 100 kompāniju, daļa no kurām ir valsts uzņēmumi. Kas notiek Helsinku biržā, cik tā aktīva, arī salīdzinot ar Baltijas valstīm?
Eksperte: Investīciju dati ļauj cerēt uz labāku ražīgumu rūpniecībā
Eksperte: Investīciju dati ļauj cerēt uz labāku ražīgumu rūpniecībā
Pagājušā gada skandāli finanšu sektorā, piemēram, Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas neglaimojošais „Moneyval” ziņojums, satricināja Latvijas reputāciju. Eksperti bažījās, ka tas var ietekmēt investīciju piesaisti, līdz ar to arī visu Latvijas ekonomiku. Tagad, atskatoties uz pērno gadu un šī gada sākumu, speciālisti vairs nav tik pesimistiski.
Latvijas pierobežas zemnieku viena no lielākajām problēmām – slikti ceļi
Latvijas pierobežas zemnieku viena no lielākajām problēmām – slikti ceļi
Krāslavas novada Indras pagastā zemnieku saimniecībās "Vacuļevas" un "Alas" veiksmīgi saimnieko zemnieku Franča un Dmitrija Zalboviču ģimenes. Laika gaitā zemnieku saimniecības ir attīstījušās un patlaban apsaimnieko ap 4000 hektāru zemes, nodarbinot vairāk nekā 40 cilvēkus. Viena no lielākajām pierobežas zemnieku problēmām ir slikti ceļi.
Uzņēmēju sadarbībai ar VID šā gada laikā plāno izveidot ombudu
Uzņēmēju sadarbībai ar VID šā gada laikā plāno izveidot ombudu
Lai veicinātu uzņēmēju sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") rosina Latvijā veidot ombudu jeb konsultatīvo padomi. To plānots izveidot šā gada laikā, un tās pienākums būs skaidrot dažādus lēmumus un būt starpniekam starp VID un uzņēmējiem.
Internetā iemanās pārdot to, kas sākotnēji šķiet netirgojams. «Etsy» piemērs
Internetā iemanās pārdot to, kas sākotnēji šķiet netirgojams. «Etsy» piemērs
Galdi, kuri izgatavoti no dažādu materiālu savienojumiem, pašradīts apģērbs, priežu čiekuri. Cilvēki internetā tirgo visdažādākās preces. Jau vairākus gadus Latvijā ir populāra interneta bode “Etsy”, kurā cilvēki no visas pasaules tirgo savus rokdarbus un autorproduktus. Kā tas notiek, un kā uz to skatās nodokļu iekasētāji?
Mājsaimniecības kūtras saules enerģijas ieguvē. Kas to kavē un cik tas izmaksā?
Mājsaimniecības kūtras saules enerģijas ieguvē. Kas to kavē un cik tas izmaksā?
Elektrības ražošana, pašiem izmantojot saules paneļus, Latvijā gūst arvien lielāku piekrišanu. Mājsaimniecību skaits, kas uzstādījušas saules paneļus, jau mērāms simtos, tomēr tas tik un tā ir salīdzinoši neliels. Kas Latvijā kavē cilvēku lielāku interesi par saules paneļu uzstādīšanu, cik tas maksā, un kādas tendences tepat kaimiņos un pasaulē?
Tirgotāji un ražotāji pamazām atsakās no sprostos turētu vistu olām
Tirgotāji un ražotāji pamazām atsakās no sprostos turētu vistu olām
Vai, pērkot olas, pircēji pievērš uzmanību cipariem uz olu kastītēm? Cipari no 0 līdz 3 liecina, kādos apstākļos tiek turētas vistas – sprostos, kūtī vai arī tās var pastaigāties brīvā dabā. Pēdējos gados dzīvnieku labturībai aizvien lielāku uzmanību pievērš gan pircēji, gan tirgotāji, gan pārtikas ražotāji. Latvijā jau ir veikali, kur var nopirkt tikai ārpus sprostiem turētu vistu olas, bet līdz 2025. gadam šādas olas pircējiem piedāvās lielākā daļa tirgotāju.
Zemnieki šogad vairāk piesakās kompensācijām par putnu postījumiem sējumiem
Zemnieki šogad vairāk piesakās kompensācijām par putnu postījumiem sējumiem
Šogad zemnieku pieteikumu kompensācijām par putnu nodarītajiem postījumiem sējumiem būs vairāk nekā pērn, prognozē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). Līdz šim saņemti jau aptuveni 15 pieteikumi, un tie visi ir par putnu nodarītajiem postījumiem sējumiem Latgalē. Visvairāk pieteikumu ir par putnu postījumiem ziemas kviešu sējumos.
Eiropā sarūk aviobiļešu cenas un pieaug lidojumu skaits
Eiropā sarūk aviobiļešu cenas un pieaug lidojumu skaits
Eiropā kopš pagājušā gada samazinājušās aviobiļešu cenas, bet lidojumu skaits pieaug. Par to liecina Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas jaunākais pārskats par kontinenta aviācijas nozares attīstību. Eiropā ik dienu tiek veikti tūkstošiem reisu, bet konkurence gaisa pārvadājumos ir skarba.
Elektrību par biržas cenām izvēlas mazāk par 1% mājsaimniecību
Elektrību par biržas cenām izvēlas mazāk par 1% mājsaimniecību
Vairākus gadus pēc elektroenerģojias tirgus atvēršanas mājsaimniecībām lielākā tirgus daļa – aptuveni 800 000 lietotāju – aizvien pieder kādreizējam monopolam “Latvenergo”, turklāt elektrību par biržas cenām izvēlējās vien aptuveni 5000 lietotāju jeb aptuveni 0,63%. Jaunais spēlētājs – Igaunijas uzņēmums “Enefits” – mēneša laikā piesaistījis aptuveni 1000 klientu.
Ko atteikšanās no vienreizējiem plastmasas produktiem dos videi un ekonomikai?
Ko atteikšanās no vienreizējiem plastmasas produktiem dos videi un ekonomikai?
No 2021. gada Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, būs aizliegta vienreizlietojamo plastmasas galda piederumu, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība. Lai mazinātu kaitējumu videi, dalībvalstis un Eiropas Savienības institūcijas arī vienojušās par plastmasas pārstrādes mērķiem. 10 gadu laikā (līdz 2029. gadam) otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu. Bet līdz 2025. gadam ceturtā daļa PET pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Cik lielus ieguvums tas dos vides aizsardzībā, kā ietekmēs ekonomiku, un kā izvirzītos mērķus sasniegs Latvija?
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti