Eiro fokusā

Bezdarba rādītāji 2019. gada līmenī varētu atgriezties tikai 2022. gada beigās

Eiro fokusā

Mainās kārtība pasta sūtījumu saņemšanai no Lielbritānijas

Mājokļus gribam lielākus un ārpus pilsētām, bankas arvien skatās uz Rīgu

Mājokļus grib lielākus un ārpus pilsētām; bankas arvien skatās uz Rīgu un jaunajiem projektiem

Neraugoties uz pandēmijas radītajām blaknēm, iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi ir saglabājusies pirmspandēmijas līmenī. Un tieši pērnais gads ar attālinātu darbu daudziem licis izšķirties par savu mājokli, bet tie, kam tādi jau ir, sapratuši, ka pietrūkst tieši vienas istabas. Taču no visiem gribētājiem pie dzīvokļa vai mājas tiek tikai puse, jo daļai nepietiek savas naudas un nav pārliecinošu prognožu par ienākumiem nākotnē, bet citi pie banku naudas netiek, jo ārpus Rīgas kreditēšana arvien ir vāja.

Banku izsniegtie kredīti mājokļu iegādei rāda, ka pērnais gads daudz neatšķirsies no iepriekšējiem – dzīvokļu un māju pirkšanai aizņemamies arvien vairāk, gadā pārsniedzot 600 miljonus eiro.

Nekustamā īpašuma tirgus kompānijas "Latio" vadītājs Edgars Šīns vērtēja, ka atšķirībā no dažām citām Eiropas valstīm pie mums tirgus ir saglabājies visai dzīvs. Dažos segmentos sludinājumu skaits gan sarucis par 15–20%, bet pircēju interese ir, turklāt arī cenas nav kritušās.

"Pārsteidzoša rezistence ir tirgū. Ja skatās uz tādu rādītāju kā pirkumu līgumu skaits, kas raksturo notiekošo nekustamo īpašumu tirgū, tad, protams, tas pavasara iekritiens dažās teritorijās vai dažos segmentos bija līdz pat 40–50%, bet atkopšanās bija diezgan strauja. Septembrī, oktobrī jau bija atpakaļ iepriekšēja līmenī un pat vēl augstāk. Cita lieta – pandēmijas apstākļi ir ļoti daudziem klientiem likuši pārdomāt, vai tā mājokļa izvēle ir bijusi pareiza. Neviens jau laikam nebija domājis, ka mājās būs jāpavada tik daudz laika. (..) Kā smejas viena mana kolēģe, visiem ir tieši vienas istabas par maz,

neatkarīgi no tā, vai klients ir nopircis vienistabas dzīvokli vai desmit istabu māju, vienas istabas pietrūkst visiem," sacīja Šīns.

Kompānija "Bonava Latvija", kas sevi sauc par lielāko nekustamā īpašuma attīstītāju Latvijā, šā gada pirmajā pusē plāno par piekto daļu audzēt nodarbināto skaitu un turpināt īstenot jauno mājokļu projektus Rīgā, kur vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju mitinās morāli un fiziski novecojušās mājās.

"Vajadzība [pēc mājokļa] ir palikusi, jautājums ir, kā būs ar finansējuma pieejamību cilvēkiem. Bet, kā mēs redzam no bankām, tas finansējums tagad ir pieejams. Iepriekšējā gada beigās, salīdzinot ar 2019. gada beigām, finansējums pat ir nedaudz lētāks kļuvis," sacīja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš. "Ņemot vērā, ka cilvēki [pandēmijas laikā] ilgu laika pavada mājās, vajadzība pēc plašākām telpām mājās pastiprināsies."

Būvniecības izmaksas gan turpināšot kāpt, jo Latvijā realizējami tādi lieli infrastruktūras objekti kā "Rail Baltica", kas diktēs cenu pieaugumu arī mājokļu segmentā.

Bet, neraugoties uz to, jaunajos projektos īpašumus lielākoties izpērk, pirms tie vispār ir uzcelti. Arī bankas vecas ēkas kreditē nelabprāt, atzina Kļaviņš.

"Bankas konservatīvāk skatās uz vecām mājām, ņemot vērā to, ka tīri objektīvi tajās mājās papildu ieguldījumi būs vajadzīgi. Būs jāsāk renovēt vairāk un vairāk. Tas nozīmē, ka cilvēkam, dzīvojot šajā mājā, būs vēl papildu izdevumi. Tas ir tas, ko bankas, finansējot otrreizējo tirgu, sāk vairāk un vairāk ievērtēt. Šī ķīla ļoti dramatiski var zaudēt vērtību," teica "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs

Arī Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas priekšsēdētājs, "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainārs Balcers vērojis, ka vajadzība un interese pēc mājokļiem saglabājas, turklāt bankas vairāk pievērš uzmanību ēku tehniskajam stāvoklim. Runājot par darījumiem un banku finansēšanas politiku, Balcers atzina, ka 80% tirgus notiek Rīgā un Pierīgā.

"(..) Tikpat pieejami kredīti ir arī ārpus Rīgas. Tas ir vairāk atkarīgs gan no pirktspējas, gan arī no pieprasījuma, kāds šobrīd mājokļu kreditēšanas tirgū ir. Viena interesanta tendence – cilvēki arvien vairāk izrāda interesi par iespēju iegādāties mājokli vai nu kādā klusākā piepilsētas rajonā vai pat varbūt kaut kur ārpus pilsētām un lauku teritorijās.

Viena tāda tendence, par ko cilvēki ir pārliecinājušies, ka daudzās profesijās darba pienākumus var veikt arī attālināti," sacīja Balcers.

Savukārt pie kredītiem daudzi arvien netiek, jo uzkrāts pārāk maz vismaz pirmajai iemaksai, ir slikta kredītvēsture, pārāk zemi ienākumi vai darbošanās ēnu ekonomikā ar "aplokšņu algām".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt