Nacionālo biškopības programmu Latvijā īsteno Latvijas Biškopības biedrība, kas apvieno 3000 biškopjus. Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis pastāstīja, ka biedrība palīdz realizēt un popularizēt bišu produktus, bet galvenais uzdevums ir biškopju izglītošana – notiek semināri un ļoti populāri ir biškopības kursi.
"Mēs esam sagatavojuši vairāk nekā 1500 biškopju.
Ja paskatāmies statistiku, tad 2000. gadā, kad biedrība sāka darboties, vidējais Latvijas biškopju vecums bija 63 gadi, tagad ir nedaudz virs 50 gadiem. No otras puses – biškopju skaits nepieaug. Biedrībā ir nedaudz pāri 3000 biškopju. Mēs katru gadu sagatavojam jaunus biškopjus, tos māca arī Ogres tehnikumā, bet tas nenozīmē, ka biškopju kļūst vairāk, jo visi jau pēc tam nenodarbojas ar biškopību," stāstīja Šteiselis.
Kā liecina lauksaimniecības datu centra informācija, Latvijā pērn strādāja 3228 biškopji un viņu īpašumā bija 103 000 bišu saimes. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja vietniece Ineta Lavrinoviča vērtē, ka biškopība ir nozare ar attīstības potenciālu.
"Medus daudzums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 7%.
2019. gadā saražotais medus daudzums bija 2152 tonnas un vidējā cena bija 4221 eiro par tonnu. Kas attiecas uz eksportu un importu, tad 2019. gadā Latvijā medus tika ievests no 13 valstīm, galvenokārt no Lietuvas, Polijas, Ķīnas, Zviedrijas, Francijas un Vācijas. Importētās produkcijas cena ir zemāka nekā mūsu saražotā medus cena, un tas pircējiem patīk. Savukārt eksports 2019. gadā bija uz Igauniju, Vāciju, Poliju, Lietuvu, Apvienoto Karalisti, Zviedriju un Īriju, kopumā uz 18 valstīm," norādīja Lavrinoviča.
Šogad izstādē "Rīga Food" zelta medaļu par garšīgāko gaišo Latvijas medu ieguva biškope Lolita Rudzīte, kura pavasara liepu medu ievāca Skrīveru dendroloģiskajā parkā. Lolita vērtē, ka šī vasara nav bijusi veiksmīgākā laika apstākļu dēļ. Viņa ir biškope no 18 gadu vecuma un vērtē, ka profesionālam biteniekam nepieciešams ap 100 bišu saimēm.
"Biškopība mani visu mūžu ir uzturējusi, palīdzējusi bērnus izskolot.
Savā laikā ziedputekšņi gāja uz ārzemēm un cenas bija labas. Man ir bijušas arī 300 bišu saimes, kad bērni skolojās. Nekad nevajag pircējus mānīt ar sliktu preci – tas aiziet tautās un valodās ļoti ātri. Biškopim jābūt nopietnam un atbildīgam – kad jāiet pie bitēm, tad jāiet. Visam pamatā ir ciltsdarbs – jāizveido bišu drava, nevar strādāt ar ''krūmu'' saimēm," klāstīja Rudzīte.
Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis pastāstīja, ka biedrība arī konsultē biškopjus par bišu slimībām.
"Lielākais drauds ir bišu slimība varroze – parazīts ērce varra, kas novājina bites organismu un kura pārnēsā patogēnus vīrusus.
Bišu ārstniecības līdzekļu iedarbība kļūst kaitīga, ja viņas satiekas ar dažādiem augu aizsardzības līdzekļiem, ko bites ienes stropā no vides.
Tāpēc mēs esam ļoti nobažījušies par plašo augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, jo tas bites ietekmē kompleksā veidā. Tagad ir arī pētījumi, ka, ķimikālijām kombinējoties, veidojas bīstami kokteiļi," stāstīja Šteiselis.
Latvijā medus ir ļoti iecienīts produkts. Viens iedzīvotājs gadā patērē no 400–500 gramiem līdz pat vienam kilogramam medus. Tik liels medus patēriņš ir tikai dažās attīstītajās pasaules valstīs.
