Eiro fokusā

Aizvadītais gads Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai bijis veiksmīgs

Eiro fokusā

Covid pandēmijas ietekmē mainās arī pircēju paradumi

Čeku loterijā šogad paredzētas vairākas izmaiņas

Čeku loterijā šogad paredzētas vairākas izmaiņas

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirms pusotra gada uzsāka čeku loteriju. Tās galvenais mērķis – pieradināt cilvēkus par pirkumiem un pakalpojumiem prasīt čekus un kvītis, vienlaikus tas ļautu samazināt ēnu ekonomiku valstī. Kādi ir loterijas līdzšinējie rezultāti, un kādas izmaiņas gaidāmas šogad?

VID  pārstāve Arta Krēsliņa stāstīja – lai gan šobrīd čeku loterijā piedalās mazāk iedzīvotāju nekā pirms pusotra gada, ik mēnesi VID tiek iesniegti viens miljons čeku, kvīšu un biļešu.

"Ik mēnesi loterijā piedalās ap 50 000 iedzīvotāji, un viņu iesniegtie dati sniedz informāciju par aptuveni 16 000 uzņēmumu ik mēnesi.

Iedzīvotāju intereses samazinājuma galvenie iemesli noteikti ir ārkārtējā situācija un tās ietvaros ieviestie ierobežojumi. Iedzīvotāji veic savus pirkumus apdomīgāk, biežāk iepērkas interneta veikalos. Ir salīdzinoši maz situāciju, kad laimests netiek izņemts – nevar atrast čeku, arī pirmčeks ir nefiskāls dokuments, ar kuru nevar piedalīties loterijā. (..) Galvenokārt čeku loterijas dati tiek izmantoti preventīvām darbībām – aicinām uzņēmējus precizēt nodokļu deklarācijas. Bet pārkāpumi ir bijuši dažādi, piemēram, kases aparātu nereģistrēšana VID vai nereģistrēšanās pie PVN sliekšņa sasniegšanas, arī darbinieku faktiski nostrādāto stundu nedeklarēšana. Pusotra gada laikā budžeta ieņēmumi no čeku loterijas palielināti par 1,96 miljoniem eiro," stāstīja VID pārstāve.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vērtē, ka čeku loterijas norisi negatīvi ietekmējusi Covid-19 pandēmija, bet kopumā uzņēmējus pārstāvošā organizācija atbalsta čeku loteriju.

"Protams, šobrīd par šo tēmu runāt varbūt ir mazāk aktuāli, ņemot vērā, ka visa tirdzniecības nozare ir turbulencē Covid-19 sakarā. Es domāju, ka tas virziens, kad ar savādākām metodēm tiek domāts par ēnu ekonomikas mazināšanu, ir pareizs. Jo ne vienmēr var panākt rezultātu, kontrolējot tiešā veidā. Čeku loterija var palīdzēt atklāt tirgotāju, kas dod neīstu čeku vai mānās.

Grūti komentēt no pircēju viedokļa, cik ērta ir pieteikšanās, bet no biznesa puses neesmu dzirdējis nekādus iebildumus vai problēmas šajā sakarā," teica Endziņš.

Ēnu ekonomikas pētnieks un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka iepriekš  atzina – vērtīga ir jebkura aktivitāte, kas samazina ēnu ekonomiku.

"Arī citu valstu pieredze apliecina, ka šāda čeku loterija ir noderīgs pasākums un kopumā dod pienesumu ēnu ekonomikas mazināšanā valstij. Tas nebija pārsteidzoši, ka pašā sākumā aktivitāte bija augsta. Man ir aizdomas, ka viens no iemesliem, kāpēc mazinās iedzīvotāju iesaiste, ir tajā, ka VID par daudz pievērsa uzmanību tam, ka informācija no čekiem var tikt izmantota preventīviem vai kontroles nolūkiem. Ir skaidrs, ka citās valstīs arī tas tā notiek, tomēr primārajai ziņai no VID jābūt, ka čeku vajag tāpēc, lai piedalītos loterijā. Iespējams, tieši šis aspekts mazināja cilvēku iesaisti," sprieda Sauka.

VID  pārstāve Krēsliņa stāstīja, ka šogad čeku loterijā paredzētas vairākas izmaiņas – ik ceturksni būs tematiskas nozaru čeku izlozes, kurā varēs saņemt trīs naudas balvas 500 eiro apmērā. Savukārt no 1. aprīļa loterijai varēs reģistrēt arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību.

"Vai ir iegādāta pārtika internetveikalā, saimniecības preces vai apģērbs, varbūt automašīnas remonts vai īres rēķins, šādus rēķinus varēs iesniegt loterijā no 1. aprīļa.

Čeku loterijas mājaslapā būs jānorāda rēķina summa, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs un apmaksas datums, nevis datums, kad rēķins izrakstīts. Un, protams, personas, kas piedalās loterijā, telefona numurs. Rēķinu var apmaksāt arī klātienē, bet čeku loterijā varēs piedalīties ar tādiem, kas apmaksāti ar bankas starpniecību," teica VID pārstāve.

Čeku loterijā mēneša balvu budžets ir 30 000 eiro un pusotra gada laikā laimestos izmaksāti  510 000 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt