Jau gandrīz 11 gadus – no 2010. gada 1. janvāra – vairāku valstī noteiktu konkrētu jomu saimnieciskās darbības veicēji iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vietā varēja izvēlēties maksāt patentmaksu. Tas ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību. Galvaspilsētā Rīgā patentmaksa ir 100 eiro, bet reģionos – 50 eiro mēnesī, lai legāli un droši darbotos savā nozarē.
Starp patentmaksātājiem ir arī Daugavpilī dzīvojošais rotkalis Valērijs: "Es agrāk biju pašnodarbinātais, un tad pārgāju uz patentmaksājumiem. Maksāju 50 eiro mēnesī, maksājumu veicu uzreiz uz pusgadu. Neteikšu, kas tas bija stipri izdevīgāk, bet ērtāk gan. Nevajadzēja tik lielu uzmanību pievērst tām grāmatvedības – papīru lietām. Bet tagad, acīmredzot, atkal būs jākļūst par pašnodarbināto personu vai vispār vērt vaļā kādu SIA.
Pagaidām vēl nezinu, kā rīkoties tālāk. Tās izmaiņas vērtēju negatīvi, bet kaut kā jau būs jāpāriet uz citu darbības formu."
Likt pārskatīt savu darbības formu šīm personām liek šoruden Ministru kabineta ārkārtas sēdē akceptētā Finanšu ministrijas (FM) iecere atcelt patentmaksu nodokļa režīmu.
"Ar 1. janvāri vairs nevarēs iegūt šo jauno patentmaksātāja statusu un attiecīgi šos patentus arī iegādāties. Tas ir viens no soļiem, kas saistīts ar nodokļu izmaiņām. Pamatmērķis ir saistīts ar sociālās aizsardzības paaugstināšanu (..)," skaidroja FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.
To, ka nodokļu maiņa ir nelaikā, analizējot situāciju savā novadā, uzsvēra Preiļu novada Uzņēmējdarbības centra konsultante Ineta Liepniece.
"Valstī neiet labi un šobrīd nevajadzēja nodokļu sistēmā mainīt, jau daudzām ģimenēm tas atņems maizīti.
Šie mazie biznesi – ir labi, ja viņi ir. Un labi, ka viņi darbojas un spēj sevi nodrošināt, un atslogo šo sociālo budžetu. Labi, ja cilvēks ir iniciatīvas bagāts un darbojas. Ja cilvēks nonāk šajā sociālajā slogā un vairs nedomā, tas ir degradējoši. No otras puses, protams, sociālās iemaksas ir svarīgas, jo tad nav kas viņu pasargā," sacīja Preiļu novada Uzņēmējdarbības centra konsultante.
Latgali šī nodokļu izmaiņa skars vismazāk, jo, pēc statistikas, te kopumā ir bijis viszemākais patentmaksātāju īpatsvars, apliecināja FM. "2019. gadā kopumā šo režīmu izmantojušas 6324 personas. Ja skatāmies uz reģioniem, Latgalē to ir vismazāk – 340 personas jeb 5%," stāstīja FM pārstāvis.
Latgales podniece, keramiķe Lilija Zeiļa bija patentmaksātāja. Iesaiste kādā projektā likusi pārskatīt darbības reģistrācijas veidu.
"Es divus gadus biju patentmaksātāja, no augusta esmu pašnodarbinātā. Tad es maksāju 50 eiro mēnesī, toties bija vienkārša atskaite. 12 000 eiro gadā es nenopelnu, un man nebija nekādu problēmu. Taču maksāt šos 50 eiro man bija neizdevīgi, jo tā summa bija jāmaksā neatkarīgi no tā, nopelnīji kaut ko vai nē," skaidroja keramiķe.
Tagad nodokļu reformā pašnodarbinātajiem, lai būtu sociāli nodrošināti, būs jāmaksā nodoklis. Diezin vai to amatnieki spēs, vērtēja Zeiļa.
"Kad tev jānopelna vismaz 500 eiro mēnesī un no tiem jāsamaksā nodokļos 170 eiro. Varbūt frizieri vai nagu taisītāji to varēs, bet audējiem un tautas mākslai tā nebūs," sprieda Latgales podniece.
Vai attaisnosies patentu nodokļu režīma atcelšana un vai tas neveicinās ēnu ekonomiku, rādīs laiks. Patlaban tas valstī skar ap 6000 iedzīvotāju.
Ceturtā daļa no šiem patentmaksātājiem ir pensionāri vai personas ar invaliditāti, kas maksā samazināto patentmaksu. Šīm personām samazinātā patentmaksa tiks saglabāta arī turpmāk, solīja FM. Bet pārējiem patentmaksātājiem būs jāmeklē citas alternatīvas formas, kā darboties turpmāk, pēc nākamā gada 1. janvāra.
