Eiro fokusā

Latgalē ēdināšanas uzņēmumi pārorientējas uz ēdiena piegādi un piedāvā atlaides

Eiro fokusā

Covid-19 Ierobežojumu dēļ pasažieru skaits autobusos samazinājies par trešdaļu

Pētījums: Covid dēļ cilvēki raizējas par darbu, veselību un finanšu situāciju

Bankas pētījums: Covid-19 dēļ cilvēki raizējas par darbu, veselību un finanšu situāciju

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijas iedzīvotāji raizējas par trīs lietām – vispirms par darbu, tad veselību, bet trešajā vietā ir raizes par finanšu situāciju. Tā liecina nesen veikts “Swedbank” pētījums. Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība pamazām uzlabojas, tas notiek ļoti lēni, jo liela daļa zināšanas nesteidzas īstenot dzīvē.

Lai gan 68% aptaujāto iedzīvotāju vērtē, ka viņu zināšanas ir pietiekamas, lai veiksmīgi rīkotos ar mājsaimniecības budžetu, 39% aptaujāto atzīst, ka izjūt stresu par naudas lietām. Tā liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja. Institūta eksperte Evija Kropa pastāstīja, ka

biežāk par naudas jautājumiem raizējas 19 līdz 29 gadus veci cilvēki.  

“Nav tā, ka stresa līmenis ir krietni vien augstāks tikai zemāko ienākumu saņēmējiem. Arī lielāku ienākumu segmentā šis stress saglabājas, jo svarīgi nevis, cik naudas tiek nopelnīts, bet kas tieši ar nopelnīto naudu tiek darīts. Skaidrs, ka var pelnīt ļoti daudz, bet, ja ar naudu rīkojas neprasmīgi, tas rada vēl vairāk stresa. Jāmaksā par studijām, jāatrod mājvieta, jārūpējas par ģimeni, darbu un karjeru. Ja šajā jomā kaut kas nav kārtībā un tā spriedze ir pārāk liela, tad ir laiks pievērsties rūpīgai budžeta plānošanai, jo tieši plānošana radīs drošību par rītdienu un krietni mazāku stresa līmeni. Trešā daļa atzīst, ka tieši drošības spilvena veidošana būtu tā lieta, kas palīdz mazināt stresu, kas saistīts ar naudas lietām,” skaidroja Kropa.

Pēdējos septiņu gadus Latvijas iedzīvotāju finanšu pratībai seko arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tās pārstāve Aija Brikše norādīja uz pērn veiktās aptaujas rezultātiem, ka finanšu pratības līmenis atšķiras dažādās iedzīvotāju grupās. Mazāk izglītotu, sociāli neaizsargātu iedzīvotāju un ilgstošo bezdarbnieku zināšanas ir krietni zemākas nekā ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem.  Lai gan uzlabojas noguldījumu un kredītu attiecība un ir mazāk kavētu kredītu, finanšu pratība Latvijā kopumā uzlabojas ļoti lēni.

“Trešdaļa iedzīvotāju veic regulārus uzkrājumus, un 26% ir izveidots drošības spilvens jeb uzkrājumi trīs mēnešalgu apmērā. Šo drošības spilvenu var sākt veidot, kaut 10, 20 eiro mēnesī no saviem ikmēneša ienākumiem atlikt. Ko vēl mēs redzam gan aptaujā, gan pēc citiem datiem, ka palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri krāj privātajos pensiju fondos, tādā veidā nodrošinot savu nākotni, labklājību un savas vecumdienas. Mēs no savas puses iesakām ieguldīt ne tikai pensiju fondā, bet arī sekot līdzi, kur nauda ieguldīta, un izvēlēties labāko piedāvājumu, jo šobrīd piedāvājumu ir ļoti daudz.

Mājsaimniecību finansiālajai labsajūtai uzlabojoties, samazinājies to cilvēku skaits, kas plāno savu budžetu – tas ir negatīvāks aspekts,” pastāstīja Brikše no FKTK.

“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa skaidroja, ka finanšu pratība sastāv no divām būtiskām lietām. Viena no tām ir zināšanas, bet otra ir rīcība. Nepietiek tikai ar zināšanām, ja tās netiek īstenotas dzīvē.

“Ir pat apstiprināts Eiropas līmenī, ka Latvijas iedzīvotājiem zināšanas personīgo finanšu pārvaldības jomā ir pietiekami labā līmenī. Bet, kas mums ļoti pieklibo, tā ir rīcība. Latvijas iedzīvotājiem raksturīgi, ka par naudu īpaši runāt negribas. Bet meklēt papildu informāciju, apmeklēt seminārus, aizpildīt kādus rīkus un meklēt, kur pamācīties, to ir gatavi darīt tikai 4% iedzīvotāju. Vēl mazāk – 3% – ir gatavi par to runāt. Bet uzkrājumi, naudas plūsma, arī aizņemšanās ir viens no prasmīga budžeta plānošanas stūrakmeņiem,” norādīja Kropa.

FKTK pārstāve Aija Brikše pastāstīja, ka šobrīd tiek izstrādāta jauna finanšu pratības stratēģija: “Stratēģijā mēs plānojam uzsvaru likt ne tikai uz zināšanām, bet daudz vairāk uz praktisku rīcību, jo ir ļoti liela starpība: vai es zinu, ka nauda regulāri jākrāj, vai es to daru. Vai es zinu, ka man jāsāk veidot pensiju uzkrājums, vai es to reizi mēnesī daru.

Tieši praktiskā rīcība nosaka to rezultātu, vai man ir drošības spilvens, vai man ir uzkrājumi vecumdienām, vai es spēju izvairīties no krāpnieku uzbrukumiem, vai salīdzinu pakalpojumus vai lasu līgumus.

Respektīvi, tieši praktiskajai rīcībai ir ļoti liela nozīme, un tas noteikti būtu vairāk jāveicina.”

Kā liecina finanšu pratības indekss, joprojām vismazāk zināšanu iedzīvotajiem ir par kredītiem un pensijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt