Eiro fokusā

Sūtījumu skaits pieaug: piegādātāji cenšas mazināt rindas

Eiro fokusā

Cīravas pagastā Šmitu ģimene veido "Meža dizaina dārzu"

Latvijai nākamais daudzgadu budžets arī ar mīnusiem, tomēr kopumā izdevīgs

EP deputāte Vaidere: ES daudzgadu budžets Latvijai kopumā izdevīgs, mīnuss – nepietiekamie tiešmaksājumi

Ilgi gaidītais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027. gadam un ekonomikas atveseļošanas mehānisms beidzot tika apstiprināts pirms aptuveni divām nedēļām. Ko Latvijai sola daudzgadu budžets, un vai ar to, ko saņemsim, varam būt apmierināti? Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka mūsu valstij tas kopumā būs izdevīgs. Tomēr rūgta pēcgarša joprojām ir Latvijai sāpīgajā jautājumā par tiešmaksājumiem.

EP par ilgtermiņa budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, kā arī ekonomikas atveseļošanas mehānismu beidzot nobalsoja pirms aptuveni divām nedēļām. Kopumā 1,8 triljoni eiro. No tiem 750 miljardi eiro paredzēti atveseļošanas mehānismam, kas nodēvēts par "Next Generation EU" jeb "Nākamās paaudzes Eiropas Savienība". Savukārt daudzgadu budžets ir teju 1,1 triljonu eiro liels. Ja lūkojas tieši uz daudzgadu budžetu, vislielākā summa atvēlēta kohēzijai un lauksaimniecībai. Te kopumā iezīmēti 666 miljardi eiro. Tikmēr jaunām un pastiprinātām prioritātēm piešķirti kopumā 335 miljardi eiro.

EP deputāte Vaidere atzina, ka šis daudzgadu budžets ir ļoti labs un maksimāli labākais, ko bijis iespējams izcīnīt.

Budžeta apmērs ir aptuveni tāds pats, kā iepriekšējā periodā, tomēr jāņem vērā, ka tagad ir kļuvis par vienu valsti mazāk. Būtiski esot EP izcīnītie 16 miljardi eiro budžetā. "Tas dod ļoti labas lietas tādām programmām, kā "Apvārsnis Eiropa", "Erasmus", "InvestEU", un tas tieši palīdzēs daudziem Latvijas iedzīvotājiem gan zinātnes, gan jauniešu, gan uzņēmēju atbalsta programmās," skaidroja Vaidere.

Nākamo septiņu gadu laikā Latvija kopumā saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro ES finansējuma grantu veidā. No tiem aptuveni 2 miljardi eiro būs pieejami no atveseļošanas mehānisma, bet pārējie līdzekļi – aptuveni 8 miljardi eiro – no daudzgadu budžeta.

Latvijas Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka lielāko daļu jeb 4,24 miljardus eiro no Latvijai pieejamā ES finansējuma veidos Kohēzijas politikas fondu piešķīrums, kuru galvenais mērķis ir izlīdzināt ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm. Tradicionāli nozīmīgs finansējuma apjoms paredzēts arī lauksaimniecības sektora atbalstam, kopumā ap 3,4 miljardiem eiro.

"Mēs par katru iemaksāto eiro atpakaļ saņemsim krietni vairāk – aptuveni 3,60 eiro. Tas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Līdztekus visiem citiem ieguvumiem mēs aptuveni trešdaļu varam izmantot klimata mērķiem, 20% digitālajām programmām. Tie ir tie aptuvenie skaitļi, kas tiks precizēti, kad valdība strādās, un valdība pašlaik strādā pie programmu izveides. Tad skaitļi parādīsies jau redzamākā formā," sacīja Vaidere.

Kopumā eiroparlamentāriete uzskata, ka daudzgadu budžets Latvijai būs izdevīgs. Tomēr ir arī mīnusi. Viens no tiem ir tiešmaksājumu apjoms. Cīņa par to, lai tiešmaksājumi sasniegtu vismaz Eiropas vidējos rādītājus, notiek jau šķietami mūžīgi.

Tomēr arī šoreiz, lai gan tie pieaugs, vidējos Eiropas rādītājus tie atkal nesasniegs, 2027.gadā sasniedzot aptuveni 82% no vidējā rādītāja.

Arī pēc Vaideres domām tiešmaksājumu apjoms Latvijas zemniekiem joprojām ir netaisnīgs. Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka virziens tiešmaksājumu apjoma palielināšanā ir pareizs, bet tas ir pilnīgi nepietiekami.

"Protams, ka, esot Eiropā jau teju 20 gadus, ir skumji. Mēs neesam ar to apmierināti, ka šī izlīdzināšana notiek nepietiekami ātri. Neviens nav gatavs atteikties no naudas un tā ir tā lielā problēma. Kardinālas reformas Eiropā nav notikušas, un Eiropas lauksaimnieki pie šīm naudām ir ļoti pieraduši," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Tāpat viņa uzsvēra, ka nākamajos septiņos gados būs mazāk naudas lauku attīstībai. Šajā pozīcijā bijis iespējams izcīnīt lielāku summu, bet tagad nacionālajā budžetā būs jāatrod nauda, lai varētu līdzfinansēt šīs summas. Biedrības pārstāve norādīja uz, viņasprāt, absurdo situāciju, ka pastāv kopīgā lauksaimniecības politika, kas tiek finansēta no ES budžeta. Tomēr tajā pašā laikā katra valsts patiesībā cīnās par sevi, nevis par kopīgo labumu.

"Tas tikai var mainīties tad, ja tiešām kaut kādas lielākas krīzes rezultātā Eiropa saprot, ka kopā ir spēks, nevis atsevišķi. To, ko mēs šobrīd redzam, ir, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības politika iet dīvainā virzienā, jo tās konkurētspēja globāli mazināsies un tiek mazināta," teica "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Viņa norādīja, ka ES lauksaimniecības politika šobrīd dodas tādā virzienā, kas mazinās no bloka eksportētās pārtikas apjomu. Tādēļ, viņasprāt, aktuāls esot jautājums, ar ko tas tiks aizstāts? Proti, vai Eiropa saredz savu konkurētspēju citos segmentos un varēs aizvien vairāk naudu pārdalīt cilvēku dzīvošanai laukos?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt