Kamēr “Saskaņa” ar otro piegājienu apņēmusies savākt 20 parakstu Rīgas mēra, “Gods kalpot Rīgai” politiķa Oļega Burova gāšanai, galvaspilsētas klasiskā opozīcija izlēmusi pagaidām ieturēt nogaidošu pozīciju un parakstu vākšanā nepiedalīties. Tādējādi Burovam ir izredzes saglabāt priekšsēdētāja amatu līdz pat iespējamajam Saeimas lēmumam par visas Rīgas domes atlaišanu. Šā gada budžeta pieņemšanu gan tas nenozīmē.
Autora ziņas
Rīgas domes “Saskaņas” frakcija plāno izdibināt, kādu iemeslu dēļ tās deputāts Jānis Ločmelis atsauca parakstu un tādējādi izgāza bijušo koalīcijas partneru mēģinājumu atbrīvot no amata mēru Oļegu Burovu no “Gods kalpot Rīgai”. Paredzams, ka “Saskaņa” mēģinās ar otru piegājienu savākt parakstus Burova gāšanai, tomēr opozīcija savas balsis tai nesola, tā vietā apsverot parakstus vākt pati.
Tuvākajās dienās apritētu divu nedēļu termiņš, kad Rīgas mēram, “Gods kalpot Rīgai” politiķim Oļegam Burovam būtu jāsasauc domes ārkārtas sēde, kurā lemtu par viņa atbrīvošanu no amata. Taču “Saskaņas” deputāts Jānis Ločmelis ir atsaucis savu parakstu, līdz ar to vismaz pagaidām bijušo koalīcijas partiju iecere atstādināt Burovu ir izgāzusies. “Saskaņa” gan sola nepadoties, mēra atlaišanai parakstus savākt no jauna, kā arī nebalsot par galvaspilsētas šā gada budžetu.
Līdz ceturtdienai, 16. janvārim, Rīgas dome ir aicinājusi pretendentus pieteikties konkursā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā. Par iepirkumu saņemtas jau divas sūdzības, kuru izskatīšanas termiņš vēl pat nav noteikts. Rātsnams ir pārliecināts, ka kļūdas konkursā nav pieļāvis un atkritumu izvedēju drīz noskaidros, tomēr sūdzību iesniedzēju argumenti liek domāt, ka arī šoreiz konkurss draud izgāzties. Lietā pavīd aizdomas arī par to, ka Rīga nav atteikusies no domas par daudzgadu monopolu.
Šā gada budžeta pieņemšanas vārdā partija “Gods kalpot Rīgai” (GKR) aicina abus vicemērus pārdomāt un atsaukt prasīto Rīgas mēra Oļega Burova nomaiņu. Taču tieši budžeta jautājums ir viens no galvenajiem ieganstiem, kādēļ Burova vietnieki viņam neuzticību izteikuši. Vicemēri kādus lēmumus sola pēc pārrunām ar GKR vadību, bet līdz izlīgšanai aicina atlikt budžeta skatīšanu.
Lielā steigā aizvadītā gada nogalē Saulkrastu novada dome ir akceptējusi bez konkursa piesaistīta dizainera izstrādātu jaunu novada zīmolu. Saulkrastiešiem tāda rīcība ir radījusi virkni jautājumu, turklāt ne tikai par logo izskatu. Piemēram, kādēļ vizuālā identitāte ir jāmaina tikai dažus gadus pēc iepriekšējās ieviešanas, kāpēc tādām lietām jātērējas teritoriālās reformas priekšvakarā, un kāpēc nav vaicāts viedoklis, vai un ko gribētu paši novada iedzīvotāji? Pašvaldību darbu uzraugošā ministrija atzīst, ka daļa domju pirms varas pazaudēšanas aizraujas ar aizdomīgiem tēriņiem, taču izkontrolēt varot tikai lielākos darījumus.
Līdz ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu no 1. janvāra degvielas cenas Latvijā sākotnēji auga nevienmērīgi no 1,5% līdz 6%, bet nu degvielas tirgotāji cenu pieaugumu pamazām izlīdzina. Nozare sagaida pieprasījuma kritumu, jo daļa bākas pildīs Polijā un Lietuvā, kur degviela ir lētāka. Taču pretēji Finanšu ministrijas prognozēm nozarēs, kuru produkcija vai pakalpojumi tieši atkarīgi no degvielas izmantošanas, ir sagaidāms cenu kāpums. Izmaiņas preču un pakalpojumu cenās pircēji jutīs pēc pāris mēnešiem, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
Gan starppilsētu, gan vietējās nozīmes maršrutos maksa par braucienu autobusā nākamās nedēļas vidū augs par 10 centiem. Savukārt vilciena biļetes cena A un B zonās palielināsies par 10 centiem, bet, braucot tālāk, tā kāps jau par 20 centiem, lai mazinātu atšķirības starp autobusu un vilcienu biļešu cenām.
Aptuveni tūkstotis tiesnešu un advokātu šopēcpusdien pulcējās Polijas galvaspilsētā Varšavā poļu kolēģu rīkotajā „Klusajā maršā” no Augstākās tiesas uz Polijas parlamentu. Tā savos vērojumos ar Latvijas Radio dalījās Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš, kas arī atrodas Varšavā un pauž atbalstu kolēģiem Polijā.
Ja Rīgas domes vadība nākamnedēļ neatrisinās pēkšņo savstarpējo uzticības krīzi, līdz pat jaunas domes ievēlēšanai var ieilgt šā gada budžeta pieņemšana. Tas savukārt nozīmē, ka pie jaunā tēriņu plāna Rīga tiks vēlāk nekā pērn. Tādējādi uz otro gada pusi var nākties pārcelt izdevumus, kādu nebija pagājušajā gadā: piemēram, kāpināt pašvaldības darbinieku algas, atjaunot parkus un maksāt vairāk par bērna piedzimšanu.
Zemgales rajona tiesa nule ir spriedusi uzlikt par pienākumu Ogres pašvaldībai amatā iepirkumu nodaļā atjaunot iepriekš atlaistu darbinieci Žaneti Avotiņu. To varētu uzskatīt par parastu darba devēja un strādājošā strīdu, taču lietas materiāli atklāj virkni Ogres domes vadībai neglaimojošu faktu. Piemēram, to, ka pret darbinieci ir vērsts psiholoģisks terors, jo viņa cēlusi gaismā iespējamus likumpārkāpumus pašā domē.
Kopš jaunā gada pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvji ir ne vairs mēri vai viņu vietnieki, bet gan pašvaldību izpilddirektori. Nosakot tādu kārtību, likumdevēja mērķis bija mazināt politisko ietekmi vietvaru uzņēmumu pārvaldībā. Taču Rīgas domes gadījums parāda, ka šā iemesla dēļ politiskās kaislības ir uzjundījušas ar jaunu vilni, draudot izjaukt koalīciju. Iemesls – pašvaldības izpilddirektors pārstāv mēra partiju un nemaz nav politiski neitrāls.
Ko nespēja iepriekšējā mērija desmit gadu laikā, to jau dažus mēnešus pēc ievēlēšanas amatā izlēma nu gan jau aizejošā Rīgas vadība – proti, kāda no Rīgas centra ielām pilnībā ir jānodod gājēju rīcībā. Rīgas dome pēc pilsētplānotāja un sociālantropologa Viestura Celmiņa rosinājuma ir nolēmusi sarīkot eksperimentu, lai saprastu, kura iela būtu piemērotākā dzīvei bez braucamajiem. Tāpēc, sākot ar 4. janvāri, nākamā gada pirmo trīs mēnešu pirmās sestdienas pa kādai no centra ielām tiks atdotas tikai gājējiem. Sāks ar Tērbatas ielu.
Galvaspilsētas pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" ar divu gadu kavēšanos šonedēļ ir nodevis ekspluatācijā ūdeņraža sagatavošanas un uzpildes staciju. Tā ir daļa no 37 miljonus eiro vērta projekta, kura iznākumā Rīga grib būt Baltijas pirmrindniece, kas ar sabiedrisko transportu nepiesārņo gaisu. Taču pašlaik nav zināms, kad ūdeņraža stacijai būs praktisks pielietojums – trolejbusus ar to arvien nedarbina.
Pēc tam, kad oktobra beigās ar koalīcijas partiju "Saskaņas" un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu vairākumu Jūrmalas dome nolēma izsolīt netālu no liedaga pirms vismaz 125 gadiem uzceltu koka namiņu, kas īpašu statusu ieguvis, jo tur savulaik vasaras aizvadījis Rainis un Aspazija, Jūrmalas Aizsardzības biedrība vērsusies domē ar aicinājumu no tādas domas atteikties.
Liepājas domes deputāti ir apstiprinājuši pašvaldības nākamā gada budžetu, kura izdevumi plānoti 109 miljonu eiro apmērā, par prioritātēm izvirzot izglītības nozari, mikrorajonu pagalmu labiekārtošanu, kultūras pieminekļu sakārtošanu, seguma nomaiņu ielās, ģimenes ar bērniem, kā arī kultūras nozari un pludmales labiekārtošanu.
Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā, trešdien, 18. decembrī, 1 000 aitu lielā novietnē ir apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām, informēja Pārtikas un pārtikas veterinārais dienests (PVD). Novietne atrodas aptuveni 50 kilometrus no Latvijas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai bīstamā slimība nenonāktu Latvijā.
Rīgas pašvaldība nepiekrīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumam, ar kuru atcelti pilsētas atkritumu apsaimniekošanas noteikumu punkti, tāpēc vērsīsies Satversmes tiesā. Tā trešdien, 18. decembrī, ārkārtas sēdē nolēma galvaspilsētas deputātu vairākums.
Valdība nav devusi iespēju Rīgai paust savu viedokli – tā pēc Ministru kabineta lēmuma virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu pauda galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”).
Pēc Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinuma, ka Ministru kabinetā iesniegtajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu trūkst pietiekamas juridiskās argumentācijas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no “Attīstībai/Par!” pauda, ka ministrijas speciālisti līdz valdības sēdei normatīvu pilnveidos. Taču, visticamāk, nāksies atteikties no nodoma februāra beigās rīkot ārkārtas vēlēšanas, pārliekot to termiņu – divus mēnešus pēc likuma pieņemšanas, kas varētu būt marta sākumā.