Politoloģes sleja: Politiskās grupas Eiropas Parlamentā – kas tas par «zvēru»?

Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks 8. jūnijā, arvien vairāk runā gan par 2019. gadā ievēlētajiem EP deputātiem un viņu veikumu, gan jaunajiem kandidātiem un viņu solījumiem.  Šajās sarunās nereti piemin partijas/deputāta piederību Eiropas Parlamenta politiskajai grupai. Kas ir EP politiskās grupas, kāpēc partijām ir vai nav svarīgi tām piederēt, un kāpēc vēlētājiem svarīgi to zināt?

No šobrīd Latviju pārstāvošajām partijām:

"Vienotība" pieder Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupai,
"Saskaņa" - Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai,
Nacionālā apvienība iekļaujas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā, “Attīstībai/Par!” - grupā "Renew Europe",
no Latvijas Krievu savienības ievēlētā deputāte ir pie politiskajām grupām nepiederoša.

Kas ir EP politiskās grupas, un kādas viņas ir?

Šobrīd Eiropas Parlamentā ir 7 politiskās grupas, kas sevī apvieno vairāk nekā 100 dažādu politisko partiju deputātus no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kas tad ir politiskā grupa? Tā ir apvienība, ko veido dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu deputāti, kuriem ir līdzīga politiskā pārliecība (politiskā ideoloģija). Grupas veido nevis pēc valstiskā, bet politiskās pārliecības principa. 

Lai varētu izveidot jaunu politisko grupu, tajā jābūt ne mazāk kā 23 deputātiem no vismaz ¼ ES dalībvalstīm (t.i., septiņām dažādām ES valstīm).

Deputāti drīkst iesaistīties tikai vienā no grupām, bet, tā kā iesaiste ir brīvprātīga, daži deputāti neiesaistās nevienā politiskajā grupā, un viņi ir pie politiskajām grupām nepiederoši deputāti (no visiem 705 EP deputātiem pie politiskajām grupām nepieder tikai 61).

Pēc katrām EP vēlēšanām jaunievēlētie deputāti sanāk kopā, iepazīstas ar no dažādām valstīm ievēlēto politisko partiju spektru un uzsāk darbu pie apvienošanās daudznacionālās politiskajās grupās.

Katrai politiskajai grupai tiek izveidota (ir) sava iekšējā organizatoriskā struktūra, un tās darbību nodrošina priekšsēdētājs (dažās grupās ir divi līdzpriekšsēdētāji), birojs un sekretariāts.

Vienojoties ar politisko grupu priekšsēdētājiem, deputātiem atkarībā no viņu politiskās piederības tiek piešķirtas vietas Parlamenta sēžu zālē, proti, kreisajā vai labajā spārnā.

Kādas grupas šobrīd darbojas EP?

 

Kā izdarīt izvēli?

Kā izdarīt izvēli?

Eiroparlamenta vēlēšanās talkā var nākt LSM "Kandidātu šķirotava" un "ES Partiju šķirotava"

Aizpildi anketas un uzzini kandidātus un partijas, ar kurām tavas domas sakrīt visvairāk un vismazāk! Tas aizņem tikai dažas minūtes.



Kopumā tās ir 7:
  1. Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa (angļu val. European People’s Party (EPP)) – tiek raksturota kā centriski labēju spēku apvienojums, kas iestājas par vienotu, ambiciozāku un pašpārliecinātāku Eiropu (stiprinot Eiropas demokrātiju un tās institūciju atbildību, aizstāvot Eiropas dzīvesveidu), kuras centrā ir cilvēks (tā cieņa, brīvība, solidaritāte, cilvēktiesības, tiesiskums) un ikvienam ir vienādas iespējas gūt panākumus, nesaskaroties ar pretrunām starp Eiropas, nacionālajām un vietējām identitātēm. Šī ir lielākā politisko partiju grupa, kurā šobrīd iekļaujas ¼ jeb 176 EP deputāti un ir pārstāvētas visas 27 ES dalībvalstis. Gan Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, gan Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola pārstāv šo grupu. Grupā lielāko partejisko pārstāvniecību veido tieši Vācijas delegācija ar 30 deputātiem, Latviju šajā grupā pārstāv 2 deputāti.
  2. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (angļu val. Socialists and Democrats (S&D)) tiek raksturota kā centriski kreisu spēku apvienība, kas iestājas par cīņu ar sociālajām un ekonomiskajām problēmām, kā arī cīņu ar draudiem demokrātijai, akcentē taisnīgumu un ilgtspēju, īpaši uzsverot tādus jautājumus kā Ukrainas aizstāvība, dzimumu vienlīdzība un sieviešu tiesības, pieejams un pienācīgs mājoklis ikvienam, Zaļā kursa principu ievērošana, sociālās un darba tiesības ikvienam ES pilsonim, digitālās vides attīstība, veselības aprūpes prioritāte, Eiropas stratēģiskās autonomijas stiprināšana, vides un cilvēka prioritāte uzņēmējdarbībā, radikālu kustību ierobežošana. Tā ir otra lielākā politisko partiju grupa, kurā darbojas 139 deputāti no 26 ES dalībvalstīm. Grupā lielāko pārstāvniecību veido Spānijas delegācija ar 21 deputātu, Vācija ar 16 deputātiem un Itālija ar 15 deputātu pārstāvniecību. Arī šajā grupā kā Latvijas pārstāvji darbojas 2 deputāti.
  3. "Atjaunot Eiropu" grupa (angļu val. Renew Europe (Renew)) – šī grupa apvieno Eiropas liberāļus un demokrātus. Pašreizējais Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels pieder tieši šai grupai, kas iestājas par Eiropas Savienības lomas stiprināšanu, patiesu un dziļu visu Eiropas valstu integrācijas procesu, tādējādi nodrošinot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzību (godīgas vēlēšanas, opozīcijas tiesības, brīva prese un mediji, kā arī brīvas zinātnes un akadēmiskā mācīšana, pilsoņu tiesības, dzimumu līdztiesība, cīņu pret ksenofobiju, nacionālo un kultūras minoritāšu aizsardzība, sabiedrības tolerances vairošana, nacionālistisko vai neliberālo kustību ietekmes mazināšana), labklājības palielināšanu, izmantojot vienotā tirgus potenciālu un nodrošinot pilsoņiem cieņpilnu dzīvi. Tā ir trešā lielākā grupa, kurā darbojas 102 deputāti no 24 valstīm, un vislielākā pārstāvniecība ar 23 deputātu vietām ir Francijai. Latviju šajā grupā pārstāv viens deputāts.
  4. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (angļu val. Greens/European Free Aliance (Greens/EFA)iestājas par sociālo, ekonomisko un ekoloģisko transformāciju, kas vērsta uz cilvēka un planētas nākotnes uzlabošanu, ko var sasniegt ar tādiem instrumentiem kā zaļā ekonomika, attiecību ar dabu uzlabošana, bagātīgas, veselīgas dabiskās vides radīšana un aizsardzība, globālās bioloģiskās daudzveidības atjaunošana un piesārņojuma izbeigšana kā ES prioritāte, jauna izpratne par ražošanu un patēriņu, būvniecību, enerģētiku, transportu utt., vienlaikus arī pilsoniskās brīvības aizsardzība un cīņa pret globālo autokrātijas vilni. Pēc izmēra ceturtajā lielākajā grupā darbojas 72 deputāti no 18 valstīm, lielākā pārstāvniecība ir Vācijai (25 deputāti) un Francijai (12 deputāti). Šajā grupā Latvijas deputātu pārstāvniecības nav.
  5. Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (angļu val. European Conservatives and Reformists (ECR)) – tiek raksturota kā centriski labēja politiskā grupa, kas apvieno eiroskeptiķus un antifederālistus un koncentrē savus centienus uz nepieciešamību reformēt ES, balstoties uz decentralizācijas ideju – ES, kuru vada nacionālās valdības, nevis Briseles birokrāti (birokrātijas mazināšana, balstoties uz principu "mazāk, bet labāk"), godīgas un brīvas tirdzniecības veicināšana (atsakoties no vienotā tirgus regulācijas principiem), migrācijas politikas būtiska pārskatīšana, gudra nodokļu maksātāju naudas izlietošana un pilsoņu vēlmju respektēšana, tādējādi veidojot drošu, konkurētspējīgu un visu interesēm atbilstošu ES nākotni. Piekto lielāko grupu veido 69 deputāti no 17 dažādām valstīm. Lielāko pārstāvniecību veido Polija ar 27 deputātiem un Itālija ar 10 deputātiem. Latviju šajā grupā pārstāv 2 deputāti.
  6. Identitātes un demokrātijas grupa (angļu val. Identity and Democracy (ID)) – tiek raksturota kā labējā vai galēji labējā politiskā grupa, kas apvieno nacionālistus, labējos populistus un eiroskeptiķus, kas koncentrējas uz tādiem jautājumiem kā brīvības, suverenitātes, subsidiaritātes un Eiropas tautu un nāciju identitātes saglabāšana, atbalsta brīvprātīgu sadarbību starp suverēnām Eiropas valstīm un tāpēc noraida jebkādu tālāku virzību uz Eiropas supervalsts izveidi, nacionālā valsts ir augstākais līmenis, kurā demokrātija var pilnībā funkcionēt, iebilst pret jebkādu varas pārcelšanu no valsts uz ES līmeni, vēlas reformēt ES, lai stiprinātu subsidiaritātes un demokrātijas principus, ieviestu tiešo demokrātiju, kā arī panāktu lielāku caurredzamību un atbildību lēmumu pieņemšanas procesā, aizsargātu Eiropas pilsoņu un nāciju identitāti, kā arī tiesības kontrolēt, regulēt un ierobežot imigrāciju, vēlas cīnīties par drošāku Eiropu ar labi aizsargātām ārējām robežām un stiprāku sadarbību, lai cīnītos pret terorismu un islamizāciju. Grupas deputāti viennozīmīgi iebilst pret Turcijas iespējamo pievienošanos. Šajā grupā apvienojušies 49 deputāti no 7 valstīm (mazākais pieļaujamais valstu skaits grupas izveidei), vislielāko pārstāvniecību tajā veido Itālija (22 deputāti), kam seko Francija ar 18 deputātu pārstāvniecību. Latvijas deputātu pārstāvniecības nav šajā grupā nav.
  7. Kreiso spēku grupa Eiropas Parlamentā – GUE/NGL (angļu vaļ. The Left (GUE/NGL)) – tiek raksturoti kā demokrātiski sociālistiskas, komunistiskas un eiroskepticisma orientācijas pārstāvji, kuri iestājas par darba ņēmējiem, vidi, feminismu, mieru un cilvēktiesībām, mērķis – Eiropas Savienība, kas aizstāv cilvēkus un planētu, Eiropa, kurā valda vienlīdzība, ilgtspējība un solidaritāte, kas visus vieno, ES, kas strādā cilvēku un planētas labā, Eiropa, kurā taisnīgums, demokrātija un solidaritāte dominē pār korporatīvo varu, vēlas radikālas pārmaiņas, kas dotu varu daudziem, nevis dažiem. Šī ir mazākā politisko partiju grupa, kurā apvienojušies 37 deputāti no 13 valstīm, un lielākā pārstāvniecība arī šajā grupā ir Francijai un Spānijai – katrai pa 6 deputātu vietām. Šajā grupā Latvijas deputātu pārstāvniecības nav.
  8. Pie grupām nepiederošie deputāti (angļu val. Non-Inscrits) – neiekļaujas nevienā no aprakstītajām partiju/deputātu apvienībām un darbojas individuāli, kopumā šajā kategorijā ietilpst 61 deputāts, visvairāk neatkarīgo deputātu pārstāv Ungāriju (13 deputāti), Vāciju (12 deputāti) un Itāliju (10 deputāti). Latviju šajā kategorijā pārstāv 1 deputāts.

Kāda ir politisko grupu loma EP, kāpēc partijām ir svarīgi apdomāt politiskās grupas izvēli un vēlētājiem svarīgi to zināt?


Latvijas politikas pētnieces Leldes Metlas-Rozentāles sleja

Latvijas politikas pētnieces Leldes Metlas-Rozentāles sleja

"Vairāk nekā 15 gadus mana uzmanība ir pievērsta iekšpolitisko norišu analīzei Latvijā, pakāpeniski vairojot kompetenci un spēju sniegt neatkarīgus komentārus, skaidrot un vērtēt politiskos procesus. Ikdienā, strādājot ar studentiem, ik mirkli nākas pilnveidoties un sekot līdzi jaunākajiem politikas teorijas un prakses pavērsieniem."

Biogrāfijas pieturzīmes:

  • Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja kopš 2008.gada
  • Vairāku bakalaura un maģistra studiju programmu vadītāja, šobrīd bakalaura studiju programmas ''Starptautiskās attiecības-Eiropas studijas'' direktore
  • studiju virziena ''Socioloģija, politoloģija, antropoloģija'' vadītāja
  • politikas pētniece, šobrīd darbojas projektā ''No vienaldzības līdz pārmaiņām klimata politikā: politiskā naratīva un sabiedrības uztveres mijiedarbības uzlabošana Latvijā''
  • Galvenokārt interesējas par Latvijas valsts iekšpolitiskajām norisēm, partijām, vēlēšanām, politiskajiem lēmumiem un to sekām, politiķu solījumiem u.c.

Pirmkārt, politiskās grupas spēlē svarīgu lomu Parlamenta darba kārtības noteikšanā – Parlamenta priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieku, komiteju vadītāju un ziņotāju iecelšanā, kā arī debašu runas laika noteikšanā.

Otrkārt un daudz būtiskāk – pirms katra balsojuma EP plenārsēdē politiskās grupas rūpīgi izskata Parlamenta komiteju sagatavotos ziņojumus un iesniedz šo ziņojumu grozījumus. Politiskā grupa savu nostāju pieņem pēc tās dalībnieku savstarpējas apspriešanās, vienojoties par visiem grupas locekļiem (deputātiem un to pārstāvētajām valstīm) iespējami pieņemamāko risinājumu. Protams, deputātiem nav aizliegts balsot arī pēc saviem ieskatiem un nepiekrist grupas kopējam viedoklim kādā jautājumā, tomēr mērķis ir panākt vienošanos.

EP deputāta piederība politiskajai grupai nozīmē daudz lielākas iespējas tikt uzklausītam un cīnīties par savas valsts interešu aizstāvību grupā un kopumā EP.

Šeit, protams, būtiska loma ir arī grupas izmēram, proti, svaram kopējā EP deputātu spektrā. Ietekmīgākās ir tās grupas, kuras sevī apvieno lielāko EP deputātu skaitu, tādējādi spēj būtiski ietekmēt kopējos balsojumus.

EP politiskās grupas, līdzīgi kā partijas nacionālajos parlamentos, veido koalīcijas un vienojas par savstarpēju atbalstu un sadarbību.

Tradicionāli lielāko un stabilāko koalīciju veido trīs vadošās politiskās grupas, kas ierasti ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un "Atjaunot Eiropu" grupa.

Dažādas priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka visdrīzāk šo grupu dominance un koalīcija saglabāsies arī pēc 8. jūnija EP vēlēšanām.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa visdrīzāk saglabās savas ierastās līdera pozīcijas, otrajā vietā atstājot Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu.

Tāpat aptauju rezultāti ļauj izteikt prognozi, ka pieaugs Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas ietekme.

Savukārt ietekmes samazinājumu varētu piedzīvot Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, kā arī "Atjaunot Eiropu" grupa.

Tāpēc, klausoties priekšvēlēšanu debates, lasot partiju programmas un tiekoties ar deputāta amata kandidātiem, ir svarīgi pievērst uzmanību jautājumam, kurā Eiropas Parlamenta politiskajā grupā konkrētā politiskā spēka pārstāvji plāno darboties.

Tas lielā mērā palīdzēs saprast vērtības, kuras viņi pārstāvēs un virzīs EP dienaskārtībā, kā arī potenciālo politiskās grupas ietekmi EP lēmumu pieņemšanas procesā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti