Rīgas dome vērsīsies Satversmes tiesā strīdā ar VARAM par atkritumu apsaimniekošanu

Rīgas pašvaldība nepiekrīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumam, ar kuru atcelti pilsētas atkritumu apsaimniekošanas noteikumu punkti, tāpēc vērsīsies Satversmes tiesā. Tā trešdien, 18. decembrī, ārkārtas sēdē nolēma galvaspilsētas deputātu vairākums.

Rīgas dome ārkārtas sēdē lemj atkritumu sāgā doties uz Satversmes tiesuEdgars Kupčs

    Saskaņojot jaunos noteikumus, pašvaldību lietu ministrija ir apturējusi divus to punktus. Viens no tiem ir par to, cik bieži uzņēmējiem jāizved pārtikas atkritumi, stāstīja Mājokļu un vides departamenta Vides nodaļas vadītāja Evija Piņķe.

    Rīgas dome plāno vērsties Satversmes tiesā strīdā par atkritumu apsaimniekošanuEdgars Kupčs

      Piņķe skaidroja, ka visiem atkritumu radītājiem, kas šķiro atkritumus un kuriem ir mazāk nešķiroto atkritumu, varētu samazināt uz pusi izvešanas biežumu, bet punkta apturēšana nostāda tos, kuri šķiro, neizdevīgā situācijā, viņi būs spiesti maksāt par atkritumiem, ko nesaražo un nebūs motivācijas šķirot.

      Projektu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā trešdien, 18. decembrī, atbalstīja  Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, paziņojumā medijiem informēja Rīgas dome. Savukārt gala lēmums tika pieņemts domes ārkārtas sēdē trešdienas pievakarē 30 deputātiem balsojot par.

      Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko no “Gods kalpot Rīgai” skaidroja, ka domes ārkārtas sēde paredzēta jau trešdien pēcpusdienā pēc kārtējās sēdes, kuras darbakārtībā ir 170 jautājumu. “Ceram, ka Satversmes tiesā strādā profesionāli juristi, un viņu lēmums netiks politizēts,” pauda Stepaņenko.

      Pašvaldība norādīja, ka šāds “lēmumprojekts sagatavots, lai aizstāvētu rīdzinieku tiesības maksāt mazāk par atkritumu izvešanu, ja tie tiek šķiroti”.

      Ar VARAM ministra rīkojumu saistošo noteikumu 8.4. apakšpunkta un 11. punkta apturēšana nozīmē, ka visiem klientiem, kuri vēlētos iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā (ne tikai saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbība saistīta ar pārtikas preču apriti) tiek liegta iespēja samazināt nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un līdz ar to arī būtiski samazināt pakalpojuma izmaksas, skaidroja pašvaldība.

      Lai gan opozīcija par ministrijas apturēto punktu apstrīdēšanu Satversmes tiesā politiskajos balsojumos nepiedalās, tā arī nepauž iebildes pret ministrijas rīcības apstrīdēšanu.

      Rīgas mērs Oļegs Burovs no  “Gods kalpot Rīgai” ir pārliecināts, ka ar atkritumu noteikumiem galvaspilsētā viss ir kārtībā, arī jaunos atkritumu izvedējus līdz valdības pagarinātajam ārkārtas situācijas laikam – 12. martam – varot nolīgt.

      Vai ministrija ir droša par uzvaru tiesas procesā, ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") gan nekomentē, norādot, ka pilnībā paļaujas uz Satversmes tiesas lēmumu. "Ja tā izvērtēs un atzīs rīkojumu par nepareizu, tas būs nepareizs, ja par pareizu, tas būs pareizs, es negribu prognozēt, šis ir ekspertu sagatavots rīkojums, es neiejaucos pašvaldību uzraudzībā politiski," pauda Pūce. 

      KONTEKSTS:

      Strīdi par atkritumu pasaimniekošanu pilsētā kļuva par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu. Strīdi sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum. 

      Dome arī apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, taču VARAM tos nesaskaņoja. Savukārt jaunu iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu dome izsludināja tikai novembra beigās.

      Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai. Saeima sāks izskatīt likumprojektu par domes atlaišanu steidzamības kārtā jau decembrī, taču ministrs pieļāva, ka šogad to nepaspēs izdarīt. Paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks  pēc diviem mēnešiem no dienas, kad stāsies spēkā likums par pašvaldības atlaišanu. Visticamāk, vēlēšanas rīkos martā, un to izmaksas lēstas ap 1,5 miljoniem eiro.

      Vēlēšanu rezultāti

      Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

      Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

      Provizoriskais mandātu sadalījums

      Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

      Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

      18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
      12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
      10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
      7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
      5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
      4 vietas Jaunā konservatīvā partija
      4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti