Valdība lūdza Saeimas prezidiju atzīt likumprojektu par steidzamu un sasaukt ārkārtas sēdi šī jautājuma izskatīšanai jau trešdien, 18. decembrī.

ĪSUMĀ:

• Valdība atbalsta Rīgas domes atlaišanu, aicinās Saeimu sākt priekšlikuma izskatīšanu jau rīt.
• Vēlēšanas plāno divus mēnešus pēc tam, kad stāsies spēkā atlaišanas likums.
• Ministrs pamatoja: dome ilgstoši nepilda pienākumu atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai.
• Valsts kanceleja: Šī lēmuma samērīguma analīze aizvien nav pietiekama.
• VARAM sola plašāku pamatojumu pirms jautājuma iesniegšanas Saeimā.
• Pašvaldību savienība iebilst pret domes atlaišanu.
• Labklājības ministre Petraviča un iekšlietu ministrs Ģirģens neatbalstīja domes atlaišanu.
• Ārkārtas vēlēšanas izmaksās aptuveni 1,5 miljonu eiro.

Pūce: Rīgas dome ilgstoši nepilda savu funkciju

Par iemeslu domes atlaišanai kļuva “atkritumu sāga”. Likumprojektā skaidrots, ka domes atlaišanas mērķis ir “novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību” un nepilda likumos noteikto pašvaldības autonomo funkciju - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) valdības sēdē norādīja, ka Rīgas pašvaldība ilgstoši pieļāvusi būtiskus pārkāpumus, neizveidojot likumam atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas kārtību un nepieņemot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus. Ministrs skaidroja, ka saskaņā ar 2012. gada Satversmes tiesas spriedumu pašvaldībām ir pienākums noteiktā kārtībā organizēt atkritumu apsaimniekošanu, bet Rīga to nav izdarījusi līdz pat šim brīdim.

Pūce sacīja, ka arī pēdējā brīdī domes pieņemtie noteikumi neatbilda likuma prasībām, tāpēc to spēkā stāšanās bija jāaptur.

Ministrs skaidroja, ka pašlaik Rīgā atkritumu apsaimniekošana ir iespējama, tikai pateicoties valdības un Saeimas apstiprinātajai ārkārtējai situācijai,

Rīgai ir paredzēts speciāls regulējums – tiesiskais izņēmums, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt pašvaldība nav spējusi tikt galā ar šo funkciju jau ilgstoši, uzsvēra Pūce.

Valsts kanceleja, kura iepriekš norādīja uz nepilnībām likumprojekta anotācijā iekļauto pamatojumu, otrdien atzina, ka ieteikums par vienlīdzības principu ievērošanu ir ņemts vērā, taču attiecībā uz samērīguma principu analīzei būtu jābūt lielākai, lai novērstu riskus, ja lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā.

VARAM pārstāvji skaidroja, ka papildu pamatojumus un analīzi vēl varēs iekļaut, un ātrāk to izdarīt nevarēja jautājuma steidzamības dēļ. 

Pūce apliecināja, ka ministrija noteikti pievienos plašāku pamatojumu jau otrdien, līdz likumprojekta iesniegšanai Saeimā.

Vēlēšanas – divus mēnešus pēc tam, kad atlaišanas likums stāsies spēkā

Likumprojekts paredz Rīgas pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju, kuru vadīs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, viņa vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet pagaidu administrācijas loceklis - Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Savukārt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas paredzēts rīkot “pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās”.  

Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce iepriekš skaidroja, ka ministrija vairs neuzstāj uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 29. februārī, kā bija domāts sākotnēji.  Jaunā redakcija paredz, ka nākamā dome jāievēlē divus mēnešus pēc likuma pieņemšanas. Pūce atzina, ka nesagaida, ka šo likumprojektu paspēs izskatīt šogad.

Viņš arī lūdza viņu pilnvarot aizstāvēt šo likumprojektu par domes atlaišanu Saeimas komisijā.  

Ārkārtas vēlēšanas izmaksās aptuveni 1,5 miljonu eiro.

Pašvaldību savienība iebilst

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) savukārt paziņojumā medijiem uzsvēra, ka projekts par Rīgas domes atlaišanu “nav pietiekami argumentēts un atbilstoši demokrātijas principiem tiesiski pamatots”.

LPS piebilda, ka likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu netika nosūtīts LPS atzinuma sniegšanai, kā to paredz likums par pašvaldībām. “Ņemot vērā to, ka domes atlaišana ir galējais līdzeklis, nav pieļaujams, ka likumprojektu virza bez apspriešanas ar tiem, kurus tas skars vistiešāk,” uzsvēra savienība.  

Līdz ar to LPS iebilst, ka likumprojekts tiek virzīts, neievērojot demokrātijas un tiesiskuma principus, tādējādi kultivējot nedemokrātisku domes atlaišanas kārtības piemērošanu.

Tāpat LPS aicina VARAM skaidrot, pēc kādiem kritērijiem ir izvēlētas konkrētās amatpersonas, kas varētu strādāt pagaidu administrācijas sastāvā, jo šobrīd tam trūkst izvērtējuma un pamatojuma.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis valdības sēdē sacīja, ka valdības “lēmums par atlaišanu vienmēr ir politisks, taču arī politiskam lēmumam jābūt juridiski pamatotam. Šinī gadījumā mēs juridisku pamatojumu neatradām. Ir viedoklis, bet netiek izpildīta procedūra.”

Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) valdības sēdē teica, ka neatbalsta domes atlaišanu, jo domi var atlaist, ja tā nepilda normatīvos aktus vai tiesas spriedumu, taču tagad domes atlaišanas pamatojums ir saistīts ar atkritumu apsaimniekošanu, “bet šī brīža situācija neliecina, ka dome netiktu galā ar pienākumiem, nekāda ārkārtas situācija nav novērojama”.  

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) likumprojektu neatbalstīja.

KONTEKSTS:

Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!) rosināja atlaist Rīgas domi,  jo vadītā ministrija secinājusi, ka, organizējot atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, vairākkārtēji un sistemātiski izdarīti pārkāpumi. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.

Pūce paziņoja, ka apsvērs Rīgas domes atlaišanu, ja tā nesakārtos atkritumu savākšanu. Burovs solīja situāciju atrisināt, tomēr decembra sākumā ar valdības un Saeimas lēmumiem pagarināta ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.

Laikā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) vērtēta iespēja rosināt Rīgas domes atlaišanu, izskanēja iecere Rīgā ārkārtas vēlēšanu gadījumā domei ļaut strādāt līdz 2025. gadam. Attiecīgos grozījumus decembra sākumā vienojās skatīt Saeimā.