Lai gan Rīgas dome turpina uzsvērt, ka visas atlaides galvaspilsētas sabiedriskajā transportā tiks saglabātas arī turpmāk, domes praktiskā rīcība ļauj secināt, ka pašvaldība iecerējusi labumus samazināt. No nākamā gada plānots likvidēt braukšanas maksas atlaides vairākos kompānijas “Rīgas mikroautobusu satiksme” maršrutos, un domes uzņēmums “Rīgas satiksme” tādā veidā iecerējis ietaupīt teju divus miljonus eiro gadā.
Autora ziņas
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK kongresā sestdien, 14. decembrī, notiks priekšsēdētāja un pārējās valdes vēlēšanas. Arī šogad esot gaidāma liela konkurence partijas valdes vēlēšanās, bet uz partijas priekšsēdētāja amatu kandidē esošais partijas vadītājs Raivis Dzintars.
Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem Valsts kontrole (VK) cēla trauksmi, ka valsts ar saviem derīgajiem izrakteņiem nerīkojas kā rūpīgs un gādīgs saimnieks. Proti, tā īsti nezina, cik daudz kūdras vai grants tai pieder un cik tā ir vērtīga, bet iegūt un tirgot to ļauj bez maksas vai "par sviestmaizi". Tagad, 12 gadu vēlāk, nekas daudz nav mainījies. Par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija (ZM) arvien netiek skaidrībā, cik vērtīgi ir derīgie izrakteņi, bet uzņēmējiem par purvu un karjeru izstrādi prasa niecīgu nomas maksu. Tā piektdien, 13. decembrī, publiskotā revīzijas ziņojumā secina VK revidenti.
Krīzes menedžeris, kas pieteicis karu korupcijai Rīgas domē - tā sevi vienā teikumā varbūt raksturotu pašreizējais galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai”. Rīgas dome šogad teju vai ik dienu bijusi ziņu virsrakstos, turklāt lielākoties ne tajos pozitīvākajos – Rātsnamu un domes struktūras ir pavadījuši korupcijas skandāli, aizturēšanas, ilggadējo līderu aizbēgšana uz Briseli un varas maiņas, politiskas nesaskaņas palicējos un visbeidzot - gaidāmais valdības spriedums atlaist visu domi par nespēju pienācīgi apsaimniekot atkritumus.
Rīgas domnieki šodien plāno turpināt darbu pie nākamā gada budžeta skatīšanas. Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdes darbakārtība rāda, ka deputāti vērtēs Rīgas pašvaldības policijas nākamā gada naudas prasījumu. Policija domei prasa par 1,6 miljoniem eiro vairāk nekā šajā gadā, budžeta izdevumiem tuvojoties 20 miljoniem eiro.
Lai gan atbrīvošanas dēļ šis Rīgas domes sasaukums, visticamāk, galvaspilsētas nākamā gada budžetu nepieņems, šodien komitejās tas sāka darbu pie 2020. gada galvenā finanšu dokumenta. Tas nozaru departamentiem ļautu rēķināties ar noteiktiem tēriņiem nākamajā gadā. Tomēr opozīcija un koalīcija šodien aizrāvās ar ietekmes demonstrēšanu, kā dēļ domei pat ar budžeta iestrādēm nesokas.
Viens no centrālajiem notikumiem šajā gadā neapšaubāmi ir bijusi administratīvi teritoriālā reforma. Ilgi muļļāta iepriekšējo valdību gaiteņos, līdz ar pašreizējā Ministru kabineta darba sākumu tā uzņēma turbo ātrumu. Spītīgi kritiski pret reformu konsekventi ir Zaļo un Zemnieku savienības politiķi. Tāpēc šajā reizē rubrikā “Cilvēks ziņu virsrakstos” par reformas plāniem Latvijas Radio runāja ar ilggadējo Jelgavas mēru “zaļzemnieku” Andri Rāviņu, kura krēslu nākamajās vēlēšanās varētu aizšūpot tieši reforma.
Ar Jūrmalas Aizsardzības biedrības un vairāku jūrmalnieku uzvaru daļēji noslēgusies kārtējā tiesvedība par būvniecības lietām kūrortpilsētā. Proti, apkaimē, kam raksturīga Jūrmalas zemā dzīvojamā apbūve, Jūrmalas dome ir atļāvusi celt vairāku stāvu augstu un izmēros iespaidīgu viesu namu. Šajā reizē Jūrmalas vides aizsargu iebildes ir ne tikai iespējamā apstāklī, ka viesu nams pēc uzcelšanas pārtaptu dzīvokļu apartamentos. Jūrmalnieki uz tiesu gājuši ar bažām, ka ar tādu ēku dome pieļauj būtiskas izmaiņas vietējā apkaimē.
2. decembra pēcpusdienā no pustrijiem līdz pat pusseptiņiem vakarā ikviens iedzīvotājs, kam ir jautājumi par ugunsdrošību un dūmu detektoriem, tiek aicināts doties uz jebkuru no 92 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļām un posteņiem visā Latvijā, kā arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu un saņemt konsultāciju.
Tā kā noteiktajos termiņos Rīgas domei nav izdevies atrast nākamos rīdzinieku atkritumu apsaimniekotājus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no «Attīstībai/Par!» šonedēļ sola rosināt valdību pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā līdz 2020. gada 12.martam.
Ar 2021. gadu būtiskas izmaiņas gaidāmas pasažieru pārvadājumu jomā. Ja vien valsts rīkotie iepirkumi strīdu dēļ nekavēsies, pasažieru pārvadājumu tirgus tiks pārdalīts, būs virkne stingrāku prasību pēc braucamo kvalitātes un komforta pasažieriem. Tāpat plānots daļu maršrutu atvērt tā sauktajam brīvajam tirgum, kur valsts vairs nepiedalīsies ar dotācijām. Tādējādi varētu legalizēt, piemēram, kompānijas "Lux Express" jau ieviesto strīdīgo praksi, ka pasažierus no Rīgas uz Daugavpili un atpakaļ ved caur Lietuvu, piedāvājot zemākas cenas nekā valsts nolīgtais pārvadātājs.
Rīgas domes struktūru fiktīvo konsultantu algošanai divus gadus pēc problēmas izgaismošanas ne tikai nav pielikts punkts, bet pat nav redzama interese viltus nodarbinātību izskaust un no vainīgajiem piedzīt izšķērdēto budžeta naudu. Tā secināms pēc trešdien, 27. novembrī, notikušās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes.
Šīs nedēļas beigās vai nākamās sākumā varētu sasaukt Rīgas domes ārkārtas sēdi, kurā lielā mērā izšķirsies domes politiskā nākotne, - sagaidāms gan uzticības balsojums pašreizējam mēram Oļegam Burovam no “Gods kalpot Rīgai”, gan iespējamā nākamās koalīcijas izveide. Burovs domā, ka amatā izdosies palikt, bet, ja izjuks arī šie koalīcijas plāni, arī viņš politiskajai krīzei neredz citu izeju kā ārkārtas vēlēšanas.
Pēdējā valdības sēdē Ministru kabinets bez diskusijām deva zaļo gaismu Zemkopības ministrijas priekšlikumam Ogres novada domei atdot kādu īpašumu ekskluzīvā vietā pašā pilsētas centrā. Pats par sevi šis fakts varbūt neraisītu īpašu uzmanību. Taču divstāvu nama dāsno atdošanu pavada ne tikai Zemkopības ministrijas un Ogres domes politiskās saites. Iespējams, vispirms ir bijusi ideja īpašumu uzdāvināt Ogrei, bet dome tikai pēcāk domājusi, ko ar to iesākt. Tā rezultātā domē veiktas strukturālas reformas un atlaisti darbinieki. Turklāt vajadzību pēc valsts mantas ļauj apšaubīt fakts, ka Ogrei mēdz būt grūtības izdomāt, ko iesākt ar saviem īpašumiem.
Jauns pavērsiens Jūrmalas aizsardzības biedrības cīņā par sabiedrībai savulaik slēgto 3.līnijas ielas posmu Bulduros. Administratīvā apgabaltiesa ir atzinusi, ka viens no skandalozajiem Jūrmalas domes zemes nomas līgumiem «Parex» bankas impērijas projekta attīstīšanai Bulduros ir prettiesisks. Tiesa ir likusi līgumu par ielas posma slēgšanu pārtraukt. Taču, tā kā Krasovicku ģimenes īpašums «Villa Marta» uzcelts sen un ir ar arhitektonisku nozīmi, iela arī turpmāk drīkstēs būt slēgta.
Pēdējās pašvaldību vēlēšanās tolaik arī pie valdības stūres esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) lepojās ar rekordlielu iegūtu mandātu skaitu vietvarās – ar šī politiskā spēka karogu rokās pašvaldību domju krēslos iesēdās 429 deputāti. Iepriekšējās vēlēšanās "zaļzemnieki" dabūja par 40 vietām mazāk, bet pēc reģionālās reformas 2009. gadā – 346 mandātus. Tas nozīmē, ka nepilnos desmit gados ZZS savu pārstāvniecību vietvarās ir audzējusi par 83 deputātu vietām. Kāpēc "zaļzemnieki" visizteiktāk pretojas reģionālajai reformai, kas paredz pašvaldību skaitu samazināt līdz 39, bet tajās ievēlamo deputātu rindas apcirpt divas reizes?
Jūrmalas domes galvenās pilsētplānotājas brāļa firma “JLD” ir atsaukusi savu piedāvājumu konkursā, kurā uzvarēja ar glītāk uzzīmētajām sabiedriskā transporta pieturvietām un varēja tikt pie divarpus miljonu eiro vērta līguma, lai visas pieturas arī nomainītu. Firmas īpašnieks apgalvo, ka pieteikumu atsaucis, jo ticis apmelots šaubīgās darbībās. Citos domes konkursos viņš gan piedalīšoties.
Tā dēvēto Neatkarīgo deputātu frakciju pārstāvošais Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks, kura krēsls šonedēļ sašūpojās pēc "Saskaņas" prasības no koalīcijas patriekt visu frakcijas četrotni, darba nedēļas izskaņā asi vērsies pret divu pārraudzīto kapitālsabiedrību valdēm, tostarp atlaidis domes kapitālsabiedrības "Rīgas centrāltirgus" valdi.
Valsts svētku, 18.novembra, pēcpusdienā aizliegs iebraukt Vecrīgā, savukārt pēc uguņošanas drūzmēšanos cer kavēt ar koncertu. Ņemot vērā pērnā gada pieredzi, kad 18. novembra vakara svinības lielā pūļa drūzmēšanās dēļ pēc uguņošanas Vecrīgā draudēja pārvērsties traģēdijā, pirms valsts 101. dzimšanas dienas sarīkojumiem atbildīgie dienesti vairākkārt tikušies, lai šoreiz uzlabotu drošības pasākumus galvaspilsētā.
Pēdējos gados lūšu medību limita jautājums nonāk arvien karstāku diskusiju krustugunīs, un pirms gaidāmās sezonas vides aktīvisti nāks klajā ar nebijušu prasību – lūšu medības pilnībā aizliegt. Jau pašlaik ir skaidrs, ka Valsts meža dienests, kam ir ekskluzīvas tiesības šo lietu izlemt, tik krasām izmaiņām nepiekritīs. Taču limitu samazināt gan varētu, un arī tas būtu vēsturisks pavērsiens.
Turpinās strīds starp Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un divām televīzijām par mediju uzrauga piemērotajiem sodiem par it kā nepienācīgu precizitāti ziņu pārraidēs. Proti, TV3 tiesā apstrīd NEPLP mutvārdu aizrādījumu par pašas padomes kritizēšanu ēterā. Savukārt Latvijas Televīzija (LTV) tiesā iebilst pret 500 eiro sodu par to, ka kādā sižetā iztirzāta mediju uzrauga drauga un Nacionālās apvienības politiķa Ogres mēra darbība. Mediju nozare uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu padome savtīgos nolūkos izmanto tai iedoto sodīšanas iespēju.
Pēc tam, kad Latvijas Radio izgaismoja Jūrmalas domes plānus divarpus miljonu eiro vērtā projektā visu sabiedriskā transporta pieturvietu nomaiņu uzticēt domes galvenās pilsētplānotājas brālim, Jūrmala ar šo ieceri ir piebremzējusi. Tikmēr dāsnajiem radinieka līgumiem nu uzmanību pievērsis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kā arī domes opozīcija, kas aicina atteikties no godīguma ziņā apšaubāmā darījuma slēgšanas.