Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku «Facebook» grupā diskusiju izraisījis jautājums par dienestā strādājošo aizsardzību, dodoties pie iespējamiem Covid-19 slimniekiem. Kāda grupas dalībniece vērš uzmanību, ka sākotnēji izsaukumos personāls devies īpašos aizsargtērpos pilnā komplektācijā, bet tagad pat neesot bahilu, ar ko nosegt darba apavus. Tos tikai apsmidzinot ar dezinfekcijas līdzekli. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša kolēģu bažas noraida.
Autora ziņas
Aizvadītajā nedēļas nogalē Zemessardzes bataljonos visā valsts teritorijā notika mācības ar mērķi pārbaudīt personāla gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām Covid-19 izplatības ierobežošanā. Karavīru pulcēšanās mācībās, kādas paredzētas arī gaidāmajā nedēļas nogalē, daļā sabiedrības raisa jautājumus, vai Zemessardzei nav jāievēro sociālā distancēšanās un vai tas nevar par vīrusa izplatības perēkli padarīt pašus bruņotos spēkus.
Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu jaunā koronavīrusa Covid-19 dēļ aktivizējušies viltus sociālie darbinieki. Tāpēc pašvaldības aicina iedzīvotājus nesniegt savus personas datus svešiniekiem, nepārbaudot atnācēju identitāti. Rīgā līdz ar daudzu cilvēku atrašanos pašizolācijā palielinājies gan zvanu skaits no cilvēkiem, kuri lūdz palīdzību pārtikas sagādē, gan arī brīvprātīgo interese palīdzēt.
Tā ir nebijusi tautiešu atgriešanas operācija – tā sadarbībā ar Satiksmes ministriju organizētos repatriācijas reisus raksturo Ārlietu ministrija. Tur gan diplomātiski norāda, ka atgriešanās netiks rīkota neierobežotu laiku, un, iespējams, ap nākamās nedēļas vidu sagaidīsim pēdējos atgriezties gribētājus.
Arī ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijas pašvaldību darbs turpinās, bet vairums to nodrošina neklātienē, turklāt atliekot būtiskāko lēmumu pieņemšanu. Pašvaldību savienība norāda, ka vietējās varas paļaujas uz valsts institūciju sniegtajām norādēm un padomiem. Tomēr dažviet domnieki bažījas, ka pašvaldības vadība izliekas ārkārtējo situāciju nemanām.
Ārkārtas situācija divtik saspringta šonedēļ izvērtusies vairākās mājās Rīgas centrā, kur uz vismaz diennakti tikusi pārtraukta elektrības piegāde. Problēmas dēļ desmitiem cilvēku palikuši arī bez apkures, karstā ūdens un telefona sakariem. Savukārt sazvanītie dienesti bez elektrības palikušos sūtījuši no vienas iestādes uz citu.
Bezgaumīga izšķērdība, kas būtu jāpārtrauc. Tik skarbi par Rīgas domes tradīciju zīmēt un Portretu zālē izlikt katru bijušo galvaspilsētas mēru saka kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Straujie notikumi vietējā politikā radījuši situāciju, ka Rīgai gada laikā radušies trīs bijušie mēri, kam portreti vēl nav uzgleznoti.
Sabiedrisko mediju projektā "Birokrātijas Balva 2020" Jānis Zemene ir uzticējis stāstu par savu sešus gadus veco bērnu, kam ikdienā nepieciešamas kāju ortozes, lai bērns varētu staigāt, iet bērnudārzā un dzīvot sociāli aktīvu dzīvi. Un katru reizi valsts atbalsta saņemšanai jāiesniedz jau reiz sniegtie papīri, elektroniski ieskanētie atzinumi netiek pieņemti, iestādes nespēj apmainīties ar informāciju, tāpēc tiek dzenāti vecāki. Rehabilitācijas centrā "Vaivari" vien skaidro, ka ārstu pārbaudes ir nepieciešamas pašu pacientu drošības dēļ.
Kamēr daļa sabiedrības ironizē, ka pat ar jaunā koronavīrusa inficēto statistiku igauņi turas priekšā Latvijai, nupat atklāta viena lieta, ar ko esam pirmie Baltijā. Proti, sākts pilotprojekts, kurā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem konkurētspējas audzēšanai būs pieejams viens miljons eiro Eiropas Savienības fondu naudas. Ar to plānots atbalstīt līdz 20 uzņēmēju, kas izšķirsies startēt kapitāla tirgos, tādējādi piesaistot finansējumu attīstībai.
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama lēmums apmierināt partijas "Alternative" pieteikumu un noteikt, ka Rīgas domes vēlēšanām jānotiek šī gada 2. maijā, nevis sākotnēji plānotajā 25. aprīlī, būtiskus papildu tēriņu neradīs. Tā pauž Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.
Ņemot vērā ārkārtas situāciju saistībā ar jauno koronavīrusu, būtiski audzis arī pieprasījums pēc preču piegādēm ar interneta veikalu starpniecību. Tāpēc pircējiem jārēķinās, ka pirkums tiks piegādāts ar trīs vai četru dienu kavēšanos. Tirgotāji norāda, ka līdzīgi kā veikalos klātienē arī internetā aug pieprasījums pēc precēm ar ilgu derīguma termiņu, higiēnas precēm un mājdzīvnieku barības.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sākusi darbu pie jauna pašvaldību likuma izstrādes. Pašreizējais likums esot novecojis, tajā ir pārāk nekonkrēti noteiktas pašvaldību funkcijas, kā arī nav definēta kārtība, kā savā darbā vietējās varas iesaista iedzīvotājus. Ministrija norādīja, ka pamatdarbs pie likuma gatavošanas vēl tikai priekšā, bet pašvaldības jau ceļ trauksmi, ka normatīvs no tām tiek slēpts.
Atkritumus arī turpmāk Rīgā izvedīs tās pašas kompānijas, tikai nu tām mainīsies apkalpošanas zonas, un rīdzinieki vairs nevarēs līgumus slēgt pēc savas patikas. Tā paredz jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība, kas galvaspilsētā mainīsies no 20. maija. Tāpēc iedzīvotāji aicināti nekavēties ar līgumu pārslēgšanu. No pavasara tiek solīti zemāki tarifi un nebijušas atkritumu šķirošanas iespējas.
Šonedēļ aprit trīs mēneši, kopš ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs par korupciju noteicis sankcijas no amata pienākumiem atstādinātajam Ventspils mēram un partijas "Latvijai un Ventspilij" līderim Aivaram Lembergam. ASV to darīja saskaņā ar tā saukto Magņitska likumu, kas paredz sankcijas pret ārvalstniekiem, kas saistīti ar liela apmēra korupciju. Sankcijas tika vērstas arī pret četrām ar Lembergu saistītām juridiskām personām.
Lai katrs valsts iedzīvotājs Latvijā justos piederīgs un vērtīgs, tajā skaitā bez vecāku gādības palikušie bērni, pagaidām ir jāaizliedz bērnu adopcija uz ārvalstīm. Tā uzskata vairākums bērnu tiesību aizsardzības un aprūpes organizāciju, Tieslietu ministrija un arī Saeimas atbildīgās komisijas deputāti. Jautājumu apsprieda Cilvēktiesību komisijā, un tikai Labklājības ministrija pauda nostāju, ka adopcija uz ārvalstīm ir jāatļauj arī turpmāk.
Kādi ir Latvijas Radio uzdevumi valsts apdraudējuma pārvarēšanā un sabiedriskā radio iesaiste kopīgā stratēģiskās komunikācijas mehānismā? Atbildes uz šiem jautājumiem Saeimas deputāti otrdien skaidroja, klātienē apmeklējot radiomāju. Paša medija, tā darba uzraugu un politiķu secinājumi ir reālistiski – kamēr radio ir iespēja raidīt no Doma laukuma, tikmēr klausītāji ir sasniedzami. Nopietnāku krīžu gadījumos ar apziņošanu gan būtu problēmas.
Līdz šim septiņi politiskie spēki ir atklājuši līderus gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Vairums no viņiem nav nedz jaunas sejas politikā, nedz arī spilgtas personības, ko varētu uzskatīt par sarakstu lokomotīvēm. Tāpēc vēlēšanu iznākumu lielā mērā noteiks kampaņas līdz 25. aprīlim, pēc kura arī tiks īstenots viens no vismaz trīs pašlaik iespējamajiem koalīcijas modeļiem. Tā vērtēja politologi.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ar vienotu sarakstu startēs opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), un tās mēra amata kandidāts būs Saeimas deputāts Viktors Valainis.
Pateicoties netipiski siltajai ziemai, konteineros augušos āra augu dēstus stādīt varēja janvārī un var arī tagad. Savukārt sēklu veikalos un pie kolekcionāriem jau kopš mēneša sākuma veidojas rindas. Augot sabiedrības ienākumiem, vairojas arī interese par pagalmu apzaļumošanu un savu siltumnīcu, kur izauguši tikai no paša atkarīgi tomāti. Tā apliecina uzrunātie stādaudzētāji.
Pašlaik Latvijas slimnīcās satraucošas ir nevis bažas, ka varētu nespēt tikt galā ar jaunā koronavīrusa «Covid-19» upuriem, bet gan iespēja, ka neapdomīgāki vīrusa nēsātāji nezināšanas vai citu iemeslu dēļ to varētu izplatīt ārstniecības iestāžu uzgaidāmajās telpās. Sabiedrība gan satraukumam ļaujas visai viegli, secināms pēc daudzajiem telefona zvaniem slimnīcās un iedzīvotāju vēlmes pārbaudīties.
Veco lielveikalu un tirdzniecības centru pārbūve un paplašināšana – tā ir realitāte ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Tirgošanās platību saimnieki neslēpj, ka iemesli telpu atjaunošanai un piebūvju celšanai nav tikai vēlme pēc mūsdienīgāka dizaina, bet arī cīņa par klientiem. Līdz ar ekonomikas izaugsmi sabiedrība iepērkas vairāk, arī piedāvājums aug, tāpēc tirgotāji domā, kā pircējus noturēt un atņemt konkurentiem.