"Es cerēju, ka Rietumi dos Ukrainai ieročus, kas tai nepieciešami, lai uzvarētu kaujas laukā. Un es uzskatu, ka mēs to nedarījām, mēs bijām pārāk lēni un piesardzīgi," sarunā ar LRT norādīja politologs, Džordžtaunas Universitātes profesors, kā arī Atlantijas padomes Stratēģisko un drošības pētījumu centra "Snowcroft Centre" direktors.
Kroenigs arī prognozēja, ka, visticamāk, Ukrainai šovasar neizdosies lieli izrāvieni frontē.
"Diemžēl Krievija sāk atgūt daļu [iepriekš iekaroto] teritoriju. Un, ja Ukrainai izdosies noturēties 2024. gadā, tas jau būs panākums. Un tad, iespējams, Ukraina varētu mēģināt jaunu pretuzbrukumu 2025. gadā," viņš teica.
Taču, ja tas neizdosies, jādomā par jaunu stratēģiju, kas izbeigtu karu, atzīmēja profesors.
"Varētu panākt Ukrainas rietumu daļas pievienošanos NATO un pēc tam diplomātiski strādāt pie tā, lai vēlāk [aliansē] iesaistītu pārējo [valsts] daļu," viņš teica.
Tāpat Kroenigs pauda, ka, viņaprāt, pat ASV šobrīd nav skaidrības par stratēģiju tālākai rīcībai Ukrainā un ASV prezidentam Džo Baidenam jau sen bija jārunā ar tautu, konkrēti skaidrojot ne tikai to, kādu stratēģiju valsts redz Ukrainas uzvarai karā, bet arī kāpēc kara plosīto valsti ir svarīgi atbalstīt.
"Taču viņš to nekad nav darījis. Tā vietā tukšumu aizpildīja tādi cilvēki kā Takers Karlsons, kas ietekmēja daudzu amerikāņu domāšanu par šo jautājumu," vērtēja eksperts.
