Janvāra vidū, kameru priekšā un ar buldozeriem fonā pozējot Rīgas vadībai un iekšlietu ministram, ar vērienu tika sākts nojaukt ilggadējā nomnieka "Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsēta" kioskus. Tajos jau gadiem bija ieperinājusies visiem labi zināmā tā dēvētā cigarešu mafija, kam Rātsnams pieteica karu pēc problēmas izgaismošanas Latvijas Televīzijā. Taču nu jau apaļu nedēļu kiosku nojaukšanas darbi ir apstājušies.
Autora ziņas
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija ir apkopojusi secinājumus par obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK ieviešanu un tās ietekmi uz tautsaimniecību, tai skaitā izvērtējot amatpersonu atbildību. Frakcija savas domas sola iesniegt kā alternatīvu vai papildinājumu OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumam.
Pēc nepilniem diviem gadiem īpaši saldo limonāžu cenām veikalos būtu jākļūst pamanāmi lielākām nekā, ja tā var teikt, liesajiem dzērieniem. Tas izriet no Saeimas lēmuma dubultot akcīzes nodokļa likmi dzērieniem, kuros uz 100 mililitriem pievienots vairāk nekā astoņi grami cukura. Kā nodokļa kāpums ietekmēs mūsu paradumus? Nepirksim saldās limonādes un tievēsim vai makus vērsim plašāk, lai turpinātu baudīt cukurotos dzērienus?
Pēc pieciem gadiem Ventspilī varētu tikt slēgtas visas 11 spēļu zāles. Tā izriet no domes izspriešanai sagatavotā lēmumprojekta, ko deputāti vētīs piektdien. Ventspils neslēpj, ka azartspēles vēlas aizliegt, jo valsts ir lēmusi gandrīz visus no šā biznesa iekasētos nodokļus paņemt sev. Nozare vērtē – tas bija sagaidāms, tam sekos arī citas pašvaldības, radot risku uzplaukt nelegālajam spēļu zāļu rūpalam.
Izņemot partiju “Saskaņa”, kas izjauca koalīciju un kuras dēļ varēja pasteidzināt Rīgas domes atlaišanu, pārējās galvaspilsētas domes frakcijas ir pateicīgas par Saeimas lēmumu atbrīvot vietvaru. Turklāt Rātsnamā vairāk runā par gaidāmajām vēlēšanām, nevis apspriež atlaišanu.
Netipiski siltās ziemas dēļ gan valsts, gan pašvaldības spējušas ietaupīt uz ceļu kopšanas rēķina, jo sniegs tikpat kā nav bijis jāšķūrē, arī sāli nācies kaisīt mazāk. Taču izdevumus nācies palielināt brauktuvju uzturēšanas darbiem, jo, kaut arī asfaltā bedres rodas mazāk, grantētie ceļi mitruma iespaidā ļogās vairāk, tāpēc tie biežāk jāgreiderē un jāplanē.
Valdība otrdien, 11. februārī, sēdē iecerējusi pieņemt zināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par apbedīšanas nozares regulējuma pilnveidošanu”, kurā analizēta pašreizējā situācija, tajā skaitā trūkumi, ko iepriekš ir izgaismojis tiesībsargs, Konkurences padome un arī Valsts kontrole. Ņemot vērā daudzās problēmas, valdība uzdos līdz 2023. gada 1. martam izstrādāt Apbedīšanas likuma projektu, tajā nosakot kapu saimniecību principus.
Par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem aizdomās turētā Latvijas valstspiederīgā Kristīne Misāne, kam Dienvidāfrikā draud līdz 15 gadu ilgs cietumsods, trešdien, 12. februārī, vēl netikšot izdota Dienvidāfrikas Republikai. Dānija īslaicīgi atlikusi Misānes izdošanu, tādējādi ļaujot viņai piedalīties piektdien, 14. februārī, Kopenhāgenā paredzētajā tiesas sēdē.
Lai nodrošinātu Rīgas pašvaldības iestāžu darbību un iedzīvotājiem sniedzamos pakalpojumus laikā, kamēr nav pieņemts galvaspilsētas budžets, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") pirmdien, 10. februārī, izdevis rīkojumu par Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu resursu vadību 2020. gadā, informēja domē. Tādējādi varētu nodrošināt vismaz daļu no šā gada plāniem, kas ir vērtējami kā jaunas programmas un tādēļ nepieņemta budžeta apstākļos nebūtu īstenojami.
Zvejniecības likumā ir nepārprotami noteikts, ka gar publisku ezeru krastiem ir desmit metru tauvas josla, kas jāatstāj brīvai piekļuvei ikvienam interesentam. Turklāt likums arī paskaidro, ka tauvas josla mainās, ja dabiski mainās ūdenslīnija. Taču Lielā Baltezera krastos zemju īpašniekiem ir cits viedoklis, un ar Garkalnes domes svētību viņi ezera krastā sacēluši žogus, būtībā liedzot gar ezeru pārvietoties sausām kājām.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 7. februārī lēmusi ēkai Jūrmalā, Salacas ielā 4, kur atrodas Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīca jeb "Pēperkoku namiņš", piešķirt kultūras pieminekļa statusu. Tas nozīmē, ka namiņu nedrīkstēs nojaukt.
Pretēji sākotnējai iecerei Saeima šonedēļ vēl nelems par diviem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jaunpienācējiem. Balsojums pārcelts uz citu sēdi, jo frakcijas vēlas tikties ar amatu pretendentiem. Lai gan politiķi it kā pilda solījumu mediju padomē atrast ar konkrētām partijām nesaistītus pārstāvjus, deputātu interese par uzrauga personālijām ir liela. Taču, kamēr Saeima nesteidzīgi komplektē padomi, ar pēkšņām reformām un savējo algošanu tajā nostiprinās Nacionālā apvienība.
Lai gan, uzlabojoties laika apstākļiem un mitējoties vējam, alpīnisti Rīgā šonedēļ sāka darbu Vanšu tilta vantīs, lai pārbaudītu tilta konstrukcijas, tomēr līdz ar lietaino laiku viņiem nav izdevies inspekciju noslēgt, Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante.
Turpinot mobilitātes eksperimentu, Blaumaņa iela Rīgā sestdien, 1. februārī, ir atvēlēta tikai gājējiem, velobraucējiem un dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm. Šī domes iniciatīva seko eksperimentam Tērbatas ielā, ko gada sākumā uz vienu dienu slēdza automašīnām. Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) sola šo tradīciju turpināt.
Jaunāki autobusi, iespēja tajos tikt ar ratiņkrēslu vai pārvadāt velosipēdu, bezskaidras naudas norēķinu iespējas - šie ir daži no labumiem, ko ar nākamo gadu pasažieriem sola valsts tās organizētajos sabiedriskā transporta pakalpojumos. Pusgadu pēc konkursa izsludināšanas valsts SIA "Autotransporta direkcija" lepojas, ka visas pretendentu sūdzības par iepirkumu ir noraidītas, tāpēc nu var vērtēt konkursa pieteikumus, lai jau no nākamā gada ieviestu vienotu un mūsdienīgāku kārtību. Tomēr pati pārvadātāju nozare tik optimistiski noskaņota nav.
Kriminālprocess, kura izmeklēšanā Valsts policija veikusi kratīšanas Rīgas pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), sākts par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Lietā aizturētas divas personas, tostarp firmas “Liftu alianse” īpašnieks Igors Babkins, ziņoja LTV.
Piektdien Rīgas domes Finanšu komiteja ir plānojusi galīgajā versijā skatīt galvaspilsētas šā gada budžeta dokumentu. Šī ar naudas maka vētīšanu ir vēl nepieredzēta situācija – no vienas puses, mērs iet demokrātisku ceļu un budžetu domniekiem ir ļāvis apspriest plaši un ilgi, bet, no otras puses, gan opozīcija, gan pajukušās koalīcijas partneri miljarda eiro lielajos tēriņos nemaz negrib iedziļināties. Arī citās pašvaldības budžetu pieņemšanas lietas pavada skaļi skandāli, liekot pat nozares ministram rokās ņemt siksnu.
Ilggadējais Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (Latvijas Zemnieku savienība) otrdien, 28. janvārī, paziņoja par atkāpšanos, skaidrojot to ar veselības stāvokli. Par to viņš otrdien informēja domes deputātus un darbiniekus, liecina pašvaldības paziņojums medijiem.
Februāra beigās vai marta sākumā sabiedrības galīgā sprieduma teikšanai tiks rīkota apspriede par kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma "Laflora" ieceri būvēt vēja elektrostaciju parku Kaigu purvā Jelgavas novadā. Idejas ir līdz šim Latvijā nebijušas un iespaidīgas – izstrādātajā purvā uzcelt 22 ap divsimt metru augstus vēja ģeneratorus, kuru jauda būtu saražot aptuveni desmito daļu no valsts mērķos noteiktās tā dēvētās zaļās enerģijas. Tāpat domāts enerģiju izmantot ievērojama siltumnīcu kompleksa izveidē purva teritorijās.
Sēdi neapmeklējot Rīgas domes koalīciju savā ziņā pametušajiem “Saskaņas” deputātiem un daļai opozīcijas, nepietika kvoruma, lai pirmdien, 27.janvārī, notiktu Pilsētas attīstības komitejas sēde. Līdz ar to galvaspilsētas budžets pirms domes sēdes ir palicis neizskatīts par pilsētas attīstību politiski atbildīgajā komitejā.
Jūrmalas Aizsardzības biedrību atkal nokaitinājis uzņēmēju mēģinājums ar domes vadības rokām izkārtot ieceri par kādas viesnīcas celtniecību. Biedrība uzskata, ka šoreiz rīcība bijusi sevišķi ciniska, jo aizdomas ir ne tikai par to, vai uzcelta tiešām tiks viesnīca, bet galvenokārt par iespējamu mānīšanos ar sabiedrības apspriešanai nododamās būves augstumu.
Valsts kontroles jaunākais revīzijas ziņojums skaļi pasaka to, kas ir bijis zināms jau daudzus gadus - tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nākas mitināties pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, kas ir bīstami veselībai un pat dzīvībai. Revidenti, pabijuši desmit pašvaldībās, atklāj vairākus problēmu aspektus: pirmkārt, ļoti daudzi dzīvokļu īpašnieki 30 gadu pēc privatizācijas arvien nesaprot vai izliekas nesaprotam, ka viņiem pieder ne tikai miteklis, bet daļēji arī visa māja ar tam sekojošu atbildību par tās stāvokli. Otrkārt, pašvaldības nespēj vai negrib tikt galā ar pienākumu kontrolēt ēku drošumu un piedalīties briesmu novēršanā. Bet, treškārt, arī valsts, lai gan radījusi virkni normatīvu, līdz šim ir visai vienaldzīgi izturējusies pret problēmu, ka dzīvojamais fonds ir krīzes priekšvakarā.
Būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmums “Merks” vairākus gadus pēc idejas izskanēšanas nu ir konkretizējis savus plānus par Zaķusalas un Lucavsalas attīstību. Pirmie darbi varētu sākties pēc gada. Kā plānus vērtē nekustamā īpašuma tirgus eksperti, un vai pēc jauniem dzīvokļiem ekskluzīvās vietās maz ir pieprasījums?
Kamēr “Saskaņa” ar otro piegājienu apņēmusies savākt 20 parakstu Rīgas mēra, “Gods kalpot Rīgai” politiķa Oļega Burova gāšanai, galvaspilsētas klasiskā opozīcija izlēmusi pagaidām ieturēt nogaidošu pozīciju un parakstu vākšanā nepiedalīties. Tādējādi Burovam ir izredzes saglabāt priekšsēdētāja amatu līdz pat iespējamajam Saeimas lēmumam par visas Rīgas domes atlaišanu. Šā gada budžeta pieņemšanu gan tas nenozīmē.