Sarunā ar Latvijas Radio viņš vairākkārt atsaucās uz Valsts kancelejas juristu pirmdien, 16.decembrī, paustajām iebildēm, ka likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu pašvaldību lietu ministrija ir sagatavojusi bez pienācīgas argumentācijas.

Burovs atzina, ka par lēmuma apstrīdēšanu Satversmes tiesā vēl tikai domās, bet jau trešdien, 18.decembrī, plāno sasaukt domes ārkārtas sēdi par došanos uz Satversmes tiesu saistītā jautājumā – proti, apstrīdēt ministrijas rīcību, nesaskaņojot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus.

Tieši problēmas atkritumu lietās ir iemesls, kāpēc valdība lēma par domes atlaišanu.

“Mums valdība un konkrēta ministrija nepadomāja, ka vajadzētu mūs oficiāli informēt par to, ka ir sagatavots šāds dokuments. Mums nepajautāja mūsu viedokli par to, ko mēs uzskatām. Nu, kaut kādam pēdējam vārdam obligāti jābūt,” pauda Burovs.

Burovs arī norādīja, ka atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi ir apstiprināti, konkurss par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu ir izsludināts, 16.janvārī ir piedāvājumu atvēršana.

Mērs pauda, ka mēneša laikā var parakstīt līgumu, varbūt vēl ātrāk.

Vai to dara Burovs, ar to domājot visu Rīgas domi, vai to dara administrators, viņi to nevar to paātrināt nekādā veidā - procedūra ir procedūra, norādīja mērs.

“Es uzskatu, ka, protams, pašvaldībai vajadzētu dot laiku līdz 12.martam, kad darbojas vēl ārkārtējā situācija, sakārtot šo jautājumu.

Ja tas uz 12.martu nebūs sakārtots, ņemot vērā, ka vairāk jau neko nevar pagarināt, tad būs absolūtais pamats, un es gribu to pateikt pirmo reizi un oficiāli, šo domi atlaist,” uzsvēra Burovs.

“Šobrīd tāda pamata nav, protams, izņemot, ja mēs nerunājam par politiku,” piebilda Burovs.

KONTEKSTS:

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum. 

Dome arī apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, taču VARAM tos nesaskaņoja. Savukārt jaunu iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu dome izsludināja tikai novembra beigās.

Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai. Saeima sāks izskatīt likumprojektu par domes atlaišanu steidzamības kārtā jau decembrī, taču ministrs pieļāva, ka šogad to nepaspēs izdarīt. Paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks  pēc diviem mēnešiem no dienas, kad stāsies spēkā likums par pašvaldības atlaišanu. Visticamāk, vēlēšanas rīkos martā, un to izmaksas lēstas ap 1,5 miljonu eiro.