Saulkrastu novada domes interneta lapas sadaļā «Simbolika» redzams, ka ģerbonis un karogs arvien ir ierastajās spilgtajās krāsās – koši zils un zaļš ar dzeltenu sauli vidū, simbolizējot zilu jūru, ūdeni, debesis un zaļas kāpas, kam pāri zelta saule. Savukārt Saulkrastu logo ir jau jaunajā versijā, kas ir krietni askētiskāka – melnbaltā attēlā ir vairākas svītras, kas atainojot saules ritmu. Mājaslapā teikts, ka logo ir lakonisks, bet pelēkais tonis respektējot Saulkrastu kultūrvēsturiskās vērtības.
Astoņu taisnu līniju uzzīmēšana un apraksts par mierpilnu un ģimenisku novadu visa gada garumā Saulkrastu domei izmaksāja gandrīz piecus tūkstošus eiro, – saskaņā ar mēra Normunda Līča teikto lielākie tēriņi – 3450 eiro – bijuši par tieši vizuālo risinājumu.
Jauno logo zīmēja dizainers Krists Dārziņš. Zīmols tapis visai lielā steigā, un gada nogales domes sēdē tā apstiprināšanas jautājums darbakārtībā tika iekļauts kā papildus. Pāris deputātu iebilda.
Neapstrīdot mākslinieka veikuma rezultātu, par logo tapšanu neapmierinātība rūgst arī Saulkrastu pašvaldībā. Tiek pausts, ka pie vizuālās identitātes izstrādes strādājusi virkne domes darbinieku, taču avoti Latvijas Radio norāda, ka darba grupa strādājusi krietni formāli. Par logo maiņu nav bijušas diskusijas vietējā sabiedrībā, un novadam esot lieli krājumi suvenīru ar nu jau veco zīmolu. Kāda domes darbiniece, kas nevēlējās runāt atklāti ierakstā, vērtējumu pauda e-pastā.
«Saskatu klaju pašvaldības līdzekļu izsaimniekošanu, jo ir laiks arī pirms reformas. Otrkārt, vajadzības pēc jauna logo nebija, jo nav izmantots arī esošā logo potenciāls. Treškārt, vēl pirms domes sēdes jau tika sagatavoti reprezentācijas materiāli, kuri jau tika pasniegti novada cilvēkiem par sasniegumiem sportā. Ceturtkārt, logo izstrādi koordinēja neprofesionāļi.
Pašlaik, pat bez lupas skatoties uz Saulkrastu domes darbību, ir skaidrāks par skaidru, ka stipri daudz kas nav kārtībā. Aizgājuši jau astoņi darbinieki, tiek slēgti visādi ārpakalpojumi, amati savējiem un terors pret tiem, kas pauž savu viedokli.»
Mērs Normunds Līcis tajā visā problēmas nesaskata.
Saulkrasti nav vienīgā pašvaldība, kas budžeta naudu tērē tā, ka no malas to var traktēt arī kā nerēķināšanos ar teritoriālo reformu un pārtapšanu pavisam citā novadā. Tā atzīst vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību jautājumos Madars Lasmanis, sakot, ka ministrija saņem ziņas par aizdomīgiem tēriņiem.
"Tādi signāli VARAM ir, tāpēc, izstrādājot budžeta likumu 2020. gadam, ir noteikts īpašs regulējums, kas nosaka, ka visi darījumi, kas lielāki par 50 000 eiro saistībā ar kustamo, nekustamo mantu vai kādiem citiem darījumiem, ir jāsaskaņo ar VARAM, līdz stājas spēkā apdzīvoto vietu likums. Tikai daudzu jaunveidojamo novadu iesaistīto mēru kopkomisija varētu būt tā, kas var pieņemt lēmumu par lielāku darījumu nekā 50 000 eiro līdz 2021. gada jūlijam," skaidro Lasmanis, norādot, ka mazāki darījumi ir vietvaras godaprāta jautājums. Par šādiem darījumiem var ziņot Valsts kontrole un iedzīvotāji. VARAM tad tos vērtēs, lai gan ministrijai ir ierobežotas iespējas.
Aizdomīgās tērētājas pašvaldības Lasmanis gan nenosauc. Tādēļ ministrijā izveidota komisija, kas izvērtē pašvaldību lielākos darījumus. Pirmās domes ar saviem mantas pārdošanas un iegūtā tērēšanas plāniem jau esot pieteikušās.